Iesaki rakstu: 
Krievijas centieni teikt, ka tajās postpadomju valstīs, kuras ir izrāvušās no lāča apskāvieniem, viss ir slikti un ir neveiksmes stāsti, jau zināma lieta. Vēl tik nesen Putins plašsaziņas līdzekļos pārliecinoši klāstīja, ka Latvijas slimnīcās neesot ne zāļu, ne attiecīgās aparatūras.1
Visticamāk, ka tas tiek darīts ar divējādu nolūku. Pirmais, lai Krievijas iedzīvotājiem iestāstītu, ka ir valstis, kurās dzīve ir daudz sliktāka, otrais, lai attiecīgajās valstīs sētu neticību kā valstij, tā tās valdībai.
Nereti, lai apstiprinātu vienu vai otru apgalvojumu vai to noliegtu, nepieciešams salīdzināt tikai dažus rādītājus. Rezultātu pat nevajag komentēt, jo skaitļi pasaka visu. Protams, ka nevienā valstī nav ideālas situācijas, katrā savas nepilnības un uzlabojamas lietas. Līdz ar to, ja tiek teikts, ka citur ir slikti, pašiem ir jābūt daudz labākai situācijai, bet vai tā ir? Paskatīsim.
Tātad viens no rādītājiem ir iedzīvotāju ienākumi. Protams, ka izmaksas katrā valstī ir dažādas, bet tās nav pārāk lielas atšķirības.
Runājot par iedzīvotāju ieņēmumiem, to būtiskāko daļu sastāda darba alga, bet objektīvi izmērāmais kritērijs – minimālā alga. 2021.gadā minimālā alga Latvijā ir 500 euro2, bet Krievijā – 12 7923 rub (142,34 euro).
Vēl viens kritērijs – cik lielas ir minimālās pensijas. 2021.gadā Latvijā minimālā pensija ir 136 euro4, bet Krievijā – 100225 rub (111,51 euro).
Šajā laika posmā viens no svarīgiem indikatoriem ir, cik aktīvi valsts spēj vakcinēt savus iedzīvotājus. Atceroties, ka Krievija pirmā paziņoja kā par vakcīnas izgudrošanas, tā arī par vakcinācijas procesa uzsākšanu, un zinot, cik sarežģīti mums ar šo jautājumu iet, šķita, ka Krievijas dominance būs nepārprotama. Īpaši, ja atminamies skaļos Putina paziņojumus kā par vakcīnām, tā arī vakcinēšanos.
Ieraugot skaitļus – jutos, maigi sakot, šokēts. Tātad 2021.gada 4.maijā Latvijā pirmo vakcīnas devu bija saņēmuši 14,50 % iedzīvotāju, bet Krievijā – 8,55% iedzīvotāju6.
Nekādu komentāru, tikai skaitļi. Secinājumus katrs var izdarīt pats.
P.S. Tas gan neliegs sētas suņiem gaudot!
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-izplata-melus-par-latvijas-slimnica-ar-covid-19-mirusa-drauga-arstesanu-zalu-nav-neka-nav.a398334/
2 https://lvportals.lv/skaidrojumi/323008-2021-gada-minimala-alga-500-eiro-kada-bus-stundas-likme-2020
3 https://www.26-2.ru/art/355750-mrot-s-1-yanvarya-2021-goda-rossii-tablitsa-po-regionam
4 https://lvportals.lv/skaidrojumi/323238-izmainas-socialaja-joma-2021-gada-2020
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
