„Labās pārvaldības” iestādes vadītājam pie iespaidīgas algas vēl 80% ikmēneša „speciālā piemaksa”

Centra mājas lapā atrodamajā informācijā minēts, ka P. Vilka ikmēneša atalgojums esot 2441 eiro, taču, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, patiesībā ierēdņa ienākumi pērn ir bijuši būtiski lielāki – vidēji 3811 eiro mēnesī.

Tas skaidrojams ar ziņām, ko šī „vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā” publiskai apskatei neizliek: ar Ministru prezidenta rīkojumu P. Vilkam ir bijusi noteikta regulāra ikmēneša piemaksa 40% apmērā no algas, turklāt viņš saņēmis vēl arī naudas balva 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas, prēmiju 65% apmērā no noteiktās mēnešalgas un  atvaļinājuma pabalstu 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas.

Gaidāms, ka šogad, neraugoties uz epidēmijas radītajām sekām un budžeta ienākumu samazināšanos, P. Vilka ienākumi vēl būtiski palielināsies: ikmēneša piemaksa viņam ir dubultota, kas nozīmē, ka papildus oficiāli noteiktajai algai ierēdnis visu pirmo pusgadu katru mēnesi saņem „speciālo piemaksu” 80% apmērā.

„P. Vilkam šogad ir noteikta piemaksa pie atalgojuma nolūkā nodrošināt amatpersonas motivēšanu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti NAP2027 izstrādes organizēšanā, publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības reformu turpināšanā un pārvaldības darba koordinēšanā, tai skaitā ieviešot EASO (OECD) rekomendācijas un īstenojot jaunas iniciatīvas kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā,” skaidro premjera K. Kariņa preses pārstāvis.

Tiesa, uz jautājumu, kā ir izvērtēta „speciālās piemaksas” efektivitāte un kādu tieši labumu tā ir devusi valsts pārvaldei – vai P. Vilks citādi būtu pametis darbu, nebūtu veicis savus darba pienākumus utml. – premjera pārstāvis sākumā atbildēt nevēlas, bet pēc tam min tikai to, ka „Ministru prezidents ir izvērtējis amatpersonas sasniegtos darba rezultātus gan individuālajās tikšanās reizēs, gan ikgadējās darba izpildes novērtēšanas sarunās. Iestādei noteiktie mērķi ir sasniegti, uzdevumi – izpildīti”.

Tikmēr virkne valsts iestāžu, ministriju un organizāciju, izvērtējot P. Vilka vadītās un K. Kariņa pārraudzītās iestādes aprīļa beigās publiskoto konceptuālā ziņojuma projektu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”, tam veltījušas asu kritiku.

Primitīvas kļūdas, paviršība un nekompetence, Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu nezināšana un neievērošana, interese tikai par komerciāliem mērķiem un ceļa nolīdzināšana valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai, - šādi un citi trūkumi minēti atsauksmēs par izcili labi apmaksātā ierēdņa vadītās iestādes sagatavoto projektu. Zemkopības ministrija pat bez aplinkiem atzinusi, ka „attiecīgā konceptuālā ziņojuma saturs sniedz nepilnīgu un maldinošu informāciju”.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu: