Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krišjāņa Kariņa otrā valdība braši nostrādājusi 100 dienas un ar savu haotisko rosīšanos aicināt aicina visus izteikties par darīto/nedarīto un pateikto/nepateikto. Uzrāvienu ekonomikā un enerģētikā līdz šim pamanīt grūti, toties rīcība veselības jomā labi redzama un īsumā atbilst teicienam "kariņš trauku veikalā".

Mani kolēģi valdības vadītāja un finanšu ministra sniegumu veselības jomā jau ir paspējuši aprakstīt daudz tēlaināk, paredzējuši nāvi veselības jomai vai vismaz pilnīgu sabrukumu, maksas medicīnu, ielaistas un neārstētas slimības, svešatnē aizbraukušus jaunos ārstus un pamestas ģimenes ārstu prakses.

Veselības budžets 2023. gadam nozīmē skaitļus, kas ir par 8% mazāki, nekā būtu nepieciešams normālai attīstībai un veselības jomas pamatvajadzību segšanai. Vienkāršoti tas būtu:

par 8% mazākas algas medicīnas darbiniekiem salīdzinošās cenās un, salīdzinot ar inflāciju;

par 8% garākas rindas pēc izmeklējumiem, ambulatoriskajiem pakalpojumiem un konsultācijām, proti, 1–2 nedēļas garākas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem un nedaudz garākas rindas arī uz pakalpojumiem, kurus pacienti sedz no pašu kabatas.

Šā gada budžets vislielāko ļaunumu nodarīs primārajai veselības aprūpei. Kariņa valdība uzskata, ka ģimenes ārstam pašam vienlaikus jāpieņem pacienti, jāzvana viņiem un jāatbild uz zvaniem, ar pildspalvu vai datorā jāaizpilda bezgala daudz Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu paģērēto veidlapu, atskaišu, žurnālu un apkārtrakstu, kā arī 38 dažādu iestāžu (skolu, izglītības pārvalžu, bāriņtiesas, pašvaldības, policijas, dažādu inspekciju utt.) pieprasītu dokumentu; bet trešo darbinieku praksei valsts šogad vairs neapmaksā. Ja pieņemšanas laikā, ārstam uzklausot pacientu, visu laiku zvana telefons un kāds klauvējas pie durvīm, skaļi sakiet: "Paldies Kariņa valdībai!" Bet analīze par apcirptā budžeta korelāciju ar sagrautu primāro aprūpi ir cita – gara pētnieciska raksta uzdevums.

Šoreiz – par laboratoriskajiem izmeklējumiem nepietiekama budžeta apstākļos. Vēlos uzreiz norādīt, ka lielu daļu no šeit sniegtās informācijas esmu smēlies, klausoties RSU profesores Jeļenas Storoženko lekcijas.

Kariņa valdības budžets un laboratorijas izmeklējumi tikai līdz jūlijam vai augustam

Lai lasītājs labāk izprastu, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem, bet visvairāk Līgai Meņģelsonei būtu jāsatraucas par nepietiekamu budžetu laboratoriskajiem izmeklējumiem, lūdzu pievērstu uzmanību dažiem faktiem un aksiomām:

pētījumi rāda, ka Eiropā un ASV aptuveni 70% ārstu slēdzienu balstās uz laboratoriskās diagnostikas sniegtajiem rezultātiem. Laboratoriju veiktie izmeklējumi ik gadu kļūst par 3–6% daudzveidīgāki un informatīvāki. Lai iegūtu šos 70% slēdzienu, laboratorijas tērē mazāk par 4% no kopējā veselības budžeta;

Latvijā pēdējo 5 gadu laikā laboratorisko izmeklējumu skaits vidēji pieaudzis par 9,7%, bet visievērojamākais kāpums bija no 2020. līdz 2021. gadam – par 23,3%. 2023. gada pirmajos mēnešos visās laboratorijās vērojams neprognozēti liels laboratorisko izmeklējuma apjoma pieaugums – pēc neoficiāliem datiem, līdz pat 25%, salīdzinot ar 2022. gada pirmajiem mēnešiem. Ambulatoro laboratorisko izmeklējumu straujais kāpums varētu tikt izskaidrots ar "PostCovid" simptomātikas pieaugumu pacientiem ar pārslimotu Covid-19 infekciju, kā arī ar nepieciešamību vairāk veikt izmeklējumus pacientiem ar hroniskām neinfekcijas slimībām, kam izmeklēšana un ārstēšana tika iekavēta pandēmijas laikā. Pēc neoficiāliem datiem, veikto laboratorisko izmeklējumu finansiālais apjoms ir vismaz par 5 miljoniem eiro mēnesī lielāks, nekā budžetā paredzēts, turklāt laboratorijas kļuvušas par ķīlniekiem – tās nevar atraidīt pacientu, kam ir nosūtījums veikt vienu vai otru analīzi, tikai tādēļ, ka Kariņš un valdība uzskata – tik daudz analīžu Latvijas iedzīvotājiem veikt nevajag;

Nacionālais veselības dienests joprojām nav pilnībā norēķinājies ar Latvijas laboratorijām par pagājušajā gadā veiktajām analīzēm. Tātad – no šā gada knapā budžeta būs vēl jāturpina maksāt iepriekšējā gada parādus;

kopējās laboratorijas pakalpojumu pieauguma tendences novērojamas ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, un to saista ar trim faktoriem: profilaktiskiem pasākumiem slimību agrīnai diagnostikai, medicīnas pakalpojumu tirgus globalizāciju, bet visvairāk – ar populācijas novecošanu. Tieši populācijas novecošanās ir būtiskākais sabiedrības veselības izaicinājums, jo, pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam, pieaug risks saslimt ar dažāda veida multifaktoriālām slimībām, kuru attīstībā būtiska loma ir ne tikai dažādām riska alēlēm, bet arī dzīvesveidam. Par 21. gadsimta nozīmīgākajām multifaktoriālajām slimībām mēs uzskatām kardiovaskulārās slimības, cukura diabētu, Alcheimera slimību, multiplo sklerozi, dažādu lokalizāciju ļaundabīgos audzējus u. c. Agrīnu riska alēļu apzināšana ir būtisks priekšnosacījums dzīves kvalitātes uzlabošanai un savlaicīgu profilaktisku pasākumu veikšanai, kur laboratoriskajai diagnostikai ir neatņemama loma;

Covid-19 pandēmija ietekmēja molekulārās bioloģijas attīstību ne tikai saistībā ar Covid-19 diagnostiku, bet arī citu infekciju, ģenētisko un onkoloģisko slimību ātru diagnostiku vai prognozes noteikšanu. Pateicoties ātrumam un precizitātei, šīs metodes stabili ieņēma savu vietu starp citiem laboratoriskajiem izmeklējumiem. Pandēmijas laikā iegādātās iekārtas un tehnoloģijas nav domātas tikai Covid-19 analīzēm. Molekulārā diagnostika visbiežāk tiek balstīta uz polimerāzes ķēdes reakcijām (PĶR). Tā ir ātra un precīza diagnostikas metode gan dažādu infekcijas slimību, gan arī ģenētisku izmaiņu (iedzimtu un somatisku) noteikšanai dažādas izcelsmes un tipa bioloģiskos paraugos. Onkoloģisko slimību gadījumā PĶR var tikt izmantota specifisku somatisko mutāciju klātbūtnes noteikšanai audzējā, izmantojot specifiskus onkopaneļus. Šādu somatisko mutāciju noteikšana ir būtiska, lai izvēlētos atbilstošāko terapiju onkoloģijas pacientam. Tātad – Covid-19 pandēmija ne tikai uzlaboja diagnostiku, bet pacēla to augstākā – precīzākā, ātrākā un dārgākā – līmenī;

pēdējos 5 gados laboratorijās noteicoša loma ir digitālajai transformācijai un mākslīgajam intelektam, kas kopā ievērojami uzlabo precizitāti un kvalitāti, bet diemžēl – palielina arī pakalpojuma cenu;

saliekot kopā visus saskaitāmos – strauji pieaugošu izmeklējumu apjomu, iespējas veikt precīzākas, taču dārgākas analīzes, modernās tehnoloģijas un nepieciešamību pēc jaunām ārstu zināšanām –, valsts finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem šogad beigsies augustā (optimista skatījums) vai jūlijā (pesimista skatījums).

Laboratorijas zinātnes vieta medicīnā un virzība nākotnē

Medicīnas laboratorijas zinātne ir veselības aprūpes joma, kas sniedz diagnostikas pakalpojumus, kuri nepieciešami slimību atklāšanai un ārstēšanai. Diagnostikas pakalpojumi ietver svarīgas ķīmiskās, hematoloģiskās, imunoloģiskās, mikroskopiskās un bakterioloģiskās analīzes asinīs, audos un ķermeņa šķidrumos, kas palīdz noteikt pacienta diagnozi, veselības stāvokli, zāļu iedarbību uz slimību un daudzus citus medicīnas aspektus.

Lai diagnosticētu slimību, klīnicists mūsdienās ir kļuvis atkarīgs no precīziem laboratorisko analīžu datiem, viņš paļaujas uz šo informāciju – lai plānotu vai īstenotu pacienta ārstēšanu un aprūpi.

Medicīnas laboratoriju speciālisti (tie parasti ir laboratorijas ārsti, biologi, ķīmiķi) veic dažādus laboratorijas testus, nodrošina parauga un testu rezultātu kvalitāti, interpretē un izskaidro laboratorijas testu nozīmi, reģistrē datus, izvērtē jaunas metodes, pēta laboratorijas testu efektivitāti. Lielākā daļa no laboratorijas ārstu darba ir gauži praktiska – viņi veic arī instrumentu kalibrēšanu, apkopi, validāciju un problēmu novēršanu, kā arī veic statistisko analīzi, lai pārbaudītu testu precizitāti un atkārtojamību. Viņi konsultē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus par testu izvēli un paraugu ņemšanu un ir atbildīgi par ātru kritisko laboratorijas rezultātu paziņošanu.

Kas ir populārākie laboratorijas testi, ko veic medicīnas laboratorijas speciālisti? Tā ir pilna asins aina, kas dod mums informāciju par eritrocītu, leikocītu, trombocītu veidiem un skaitu asinīs. Pilna asins aina mums ļauj noteikt vispārējo veselības stāvokli, analizēt veselības traucējumus un novērtēt, piemēram, uzturu, kā arī var palīdzēt meklēt diagnostikas ceļus, precizējot tādus simptomus kā vājums, nogurums un zilumi, kā arī diagnosticēt tādas slimības kā anēmija, leikēmija, malārija un jebkura cita infekcija.

Urīna analīzēs pārbauda urīna saturu, ķīmisko sastāvu un koncentrāciju. Ar urīna analīzes palīdzību ārsts atklāj un ārstē urīnceļu infekcijas, nieru slimības un diabētu.

Protrombīna laiks ļauj izmērīt, cik ilgā laikā asinis sarecē. Ar šo koagulācijas testu mēra piecu dažādu asins recēšanas faktoru klātbūtni un aktivitāti. Ar to var noteikt asiņošanas anomālijas, un to var izmantot, lai uzraudzītu medikamentozo ārstēšanu.

Holesterīna un lipīdu sastāvu mēs izmantojam, lai novērtētu sirds slimību riskus.

Un tomēr – laboratorijas ārsta patiesā loma atklājas, kad tiek veiktas mūsdienīgākas un sarežģītākas diagnostiskās laboratoriskās analīzes. Vecāka gadagājuma iedzīvotāji biežāk saslimst ar hroniskām nieru un sirds slimībām, 2. tipa diabētu un vēzi, tāpēc palielinās vajadzība pēc laboratoriskās diagnostikas.

Minēšu piemēru: sirds biomarķieri miokarda infarkta (MI) un sirds mazspējas (KS) gadījumā.

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis pasaulē (aptuveni 32% no mirstības pasaulē). Svarīgāko sirds biomarķieru izstrāde un klīniskā ieviešana ir novedusi pie paradigmas maiņas veselības aprūpē, ļaujot ātrāk diagnosticēt un prognozēt izplatītas sirds slimības, tostarp miokarda infarktu, un ievērojami samazināt pakārtoto resursu izmantošanu. Ja vēl pirms dažiem desmitiem gadu miokarda infarktu mēs galvenokārt diagnosticējām, balstoties uz simptomiem, elektrokardiogrammu un nespecifiskiem biomarķieriem, tad šodien diagnoze balstās uz laboratoriski nosakāmiem biomarķieriem. Mūsdienās miokarda infarkts definēts kā "sirds biomarķiera, vēlams, augsti jutīga sirds troponīna, palielināšanās un/vai samazināšanās konstatēšana, vismaz vienai vērtībai pārsniedzot 99. procentili".

21. gadsimtā laboratorijas zinātnes galvenā nozīme ir skrīninga (piemēram, grūtniecības un vēža), riska stratifikācijas (piemēram, sirds un asinsvadu slimību), diagnostikas (piemēram, nieru slimību, infekciju) īstenošanā un ārstēšanas izvēles (piemēram, farmakoģenētikas vai antibiotiku) noteikšanā. Arvien biežāk tiek veiktas arī pirmsdzemdību pārbaudes dažādu ģenētisko slimību noteikšanai.

Kā jau minēju, klīnisko laboratoriju sniegtie objektīvie medicīniskie dati ir pamatā aptuveni 70% klīnisko lēmumu, tomēr pierādījumi, kas pamato šo apgalvojumu, ir salīdzinoši vāji dokumentēti un nekādi nesasniedz sabiedrības un lēmumu pieņemšanas līderu apziņu.

Klīniskās laboratorijas sniedz veselības aprūpes speciālistiem objektīvus datus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu kvalitatīvu, drošu, efektīvu un atbilstošu aprūpi slimību profilaksei, diagnosticēšanai, ārstēšanai un vadībai. Pēdējo 20 gadu laikā klīnicistiem pieejamo laboratorisko testu skaits ir divkāršojies un šobrīd ir vismaz 3500 testu. Pasaules in vitro diagnostikas tirgus 2021. gadā tika novērtēts 87 miljardu ASV dolāru apmērā, un tiek prognozēts, ka nākamajos 10 gados tas sasniegs 135 miljardus ASV dolāru, pieaugot par 4,6% gadā. Globālā prognoze rāda, ka laboratoriju darba apjoms līdz 2030. gadam strauji pieaugs, tostarp nodarbināto speciālistu skaits pieaugs par 11%.

Klīnisko laboratoriju nozīme parasti tiek vērtēta, pamatojoties uz izmaksām, bet ne uz ieguldījumu veselības aprūpes sistēmā, jo laboratoriskās medicīnas vērtības pacientu aprūpē norobežošana un kvantitatīva noteikšana ir ārkārtīgi sarežģīta, bet būtiska, lai uzlabotu atpazīstamību.

Neraugoties uz milzīgo ieguldījumu veselības aprūpē, klīniskās laboratorijas bieži vien darbojas kā melnā kaste – normāls politiķis un žurnālists nemēdz runāt un domāt par to, ko nesaprot, bet laboratorijas zinātne strauji attīstās un attālinās no filologa – premjera – un ģeogrāfa – finanšu ministra – redzeslauka.

Secinājumi

Veselības aprūpes sistēmas nevar darboties bez klīnisko laboratoriju sniegtās informācijas. Bez laboratorijas pārlieku daudzi svarīgi klīniskie lēmumi tiktu pieņemti bez objektīviem pierādījumiem. Šajā rakstā minētie un neminētie piemēri, tostarp sirds biomarķieri, antibakteriālā pārvaldība, tuberkulozes un Covid-19 diagnostika, patiesi ilustrē klīnisko laboratorisko izmeklējumu tiešo ietekmi uz pacientu aprūpi un sabiedrības veselību pacientu un sistēmas līmenī.

Pieprasījums pēc laboratorijas pakalpojumiem ir veicinājis arī pakalpojumu attīstību. Medicīnas laboratorijas Covid-19 laikā ir parādījušas, ka visnozīmīgākie laboratorijas pakalpojumu faktori ir:

kvalitāte;

pakalpojuma izpildes laiks;

ērta pieejamība dzīvesvietā vai tuvu dzīvesvietai (piemēram, paraugu noņemšana);

laboratorijas reputācija sabiedrībā, jo tā ir cieši saistīta ar uzticību laboratorijai;

laboratorijas IT līmenis – cik ātri un ērti var pasūtīt izmeklējumus vai pierakstīties un saņemt atbildes.

Laboratorijas izmeklējumi ir neatņemama veselības aprūpes sistēmu pieaugošo prasību apmierināšanas sastāvdaļa visā pasaulē, bet kopš Covid-19 pandēmijas šo izmeklējumu vieta veselības aprūpē ir ievērojami pieaugusi. Mēs tagad dzīvojam ļoti sarežģītā pasaulē. Mēs pārvaldām digitālos rīkus, bet bez digitālās pārvaldības metodēm nav iespējams uzturēt un pārvaldīt šīs sistēmas, un laboratorijas zinātne ir viens no globālajiem digitalizācijas līderiem. Kad sākās Covid-19 pandēmija, laboratorijas visātrāk pielāgojās steidzami mainīgajām pacientu prasībām.

Ja ministriem un ierēdņiem nav laika lasīt visu pamatojumu un mēģināt apjaust visu laboratorijas zinātnes nozīmi, skaistumu un perspektīvas, būtu labi, ja viņi apjaustu realitāti – laboratorisko izmeklējumu nozīme un vieta medicīnā pieaugs, izmeklējumi kļūs precīzāki un dārgāki, jau šogad Latvijā atklāsies nopietns finanšu trūkums laboratoriskajai diagnostikai, ja netiks meklēti papildu līdzekļi.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...