Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu
Egils Levits*01.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir pagājuši seši gadi. Ir skaidrs, ka noteiktie uzdevumi netiek pildīti kā plānots. Laika tam nav daudz. Mums ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā 1,5° C. Tā ir COP26 “minimālā programma”.
Arī Latvijā mēs arvien vairāk izjūtam klimata pārmaiņu sekas. Esam valsts, kurai ir 500 kilometru gara piekrastes līnija, tādēļ viens no galvenajiem riskiem, kam pievēršam pastiprinātu uzmanību, ir krasta noārdīšanās. Tāpat ar satraucošu biežumu varam vērot Eiropā notiekošās dabas katastrofas.
Lai gan Latvija rada tikai 0,02 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, mēs esam apņēmības pilni pildīt Eiropas Savienības un ANO ietvaros noteiktos uzdevumus saistībā ar piesārņojuma samazināšanu.
Ir nekavējoties jāsāk darbs pie seku mazināšanas. Valstu valdībām, starptautiskajām organizācijām, valsts un privātā sektora pārstāvjiem, kā arī visiem iedzīvotājiem ir kopīgi jārisina šie jautājumi. Ikviena cilvēka ieguldījumam ir nozīme.
Mums jāpārliecina savu valstu iedzīvotāji, ka dabai nekaitīgāka saimniekošana ļaus sasniegt augstāku labklājības un drošības pakāpi. Ir jāmainās cilvēku priekšstatiem. Cilvēces nākotne ilgtermiņā ir atkarīga no tā, vai spēsim mainīt savu dzīvesveidu un padarīt saimniekošanu dabai nekaitīgu.
Bieži vien atbalsts klimata programmām paliek gan tikai vārdos. Arī Latvijā – mazāk, bet tomēr – tas ir novērojams. Mums labpatīk domāt par sevi kā tautu, kas ir “zaļa”. Tiesa, lielu daļu savas elektroenerģijas iegūstam no atjaunojamajiem energoresursiem. Gandrīz pusi valsts teritorijas klāj meži. Siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomi uz vienu iedzīvotāju ir sarukuši gandrīz par trešdaļu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Neskatoties uz to, mēs redzam, ka centieni aktīvi mazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem sastopas ar jūtamu pretestību. Tādās jomās kā enerģētika, satiksme un lauksaimniecība vēl ir atliku likām darāmā.
Mums ir jākoncentrējas ne tikai uz klimata pārmaiņu bremzēšanu, bet arī pielāgošanos tām.
Pielāgošanās nes līdzi arī sociālās izmaiņas. Dažiem tas var būt sāpīgi īsā un vidējā termiņā, tādēļ ir nepieciešams kliedēt jebkādas šaubas un skepsi par klimata pārmaiņu mazināšanas aspektiem.
Lai cilvēki vieglāk pieņemtu šīs pārmaiņas, ir jārada mehānismi, kas vismaz daļēji kompensē klimata pārmaiņu pretpasākumu radītās negatīvās sekas. Tikpat svarīgi ir panākt, ka šādu mehānismu darbībai ir visi nepieciešamie resursi.
Dialogam starp zinātniekiem un uzņēmējiem jākļūst ciešākam jau šodien. Līdzsvarota attīstība nav iedomājama bez papildu līdzekļu ieguldīšanas videi draudzīgās tehnoloģijās.
Strādājot pie COP26 secinājumiem jebkurā no jomām, ir jātiecas uz to, lai tautsaimniecisko sistēmu ekoloģiskie aspekti būtu balstīti nepārprotamos noteikumos, kas veicina to ievērošanu. It īpaši attiecībā uz atklātību un tirgus funkcionēšanu.
Ir laiks pāriet no skaļiem paziņojumiem uz pavisam skaidriem darbiem. Kā šī pāreja notiks praksē? Kas to apmaksās? Kam ir jāuzņemas lielākā darba daļa?
Godātais priekšsēdētāja kungs!
Kā Jūs pareizi norādījāt, mēs nevaram to nedarīt.
Uz to mūs skaļi un skaidri aicina daudzi, it īpaši jaunieši. Viņi uztver klimata pārmaiņas kā tiešu draudu savai pastāvēšanai, un viņiem ir tiesības prasīt no mums daudz aktīvāku rīcību. Es kā Latvijas valsts prezidents esmu gatavs darīt visu, kas būs manos spēkos.
Paldies!
* uzruna ANO Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām konferences 26. sesijas (COP26) valstu un valdību vadītāju sanāksmē Glāzgovā
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
