Iesaki rakstu: 
Baltkrievijas jautājums ir aktuāls un noteikti vēl kādu laiku būs. Tiesa, skatoties lielos vilcienos, viss bez izmaiņām. Protestētāji protestē, varas un spēku struktūras viņus uzrauga, aiztur. Aleksandrs Lukašenko atrodas savā amatā, skraida ar triecienšauteni, sola konstitūcijas labojumus un noliek protestētājus.
Vērojamas nelielas tendences, kuras situāciju Baltkrievijā padara vēl sarežģītāku. Proti, pēdējā laikā redzams, ka Baltkrievijas iedzīvotāji sadalās divās daļās. Pirmā – protestētāji, bet otrā – A.Lukašenko atbalstītāji. Tiesa, pašlaik vēl neatbildēts jautājums, vai A.Lukašenko atbalstītāji tik tiešām no brīvas gribas viņu atbalsta vai arī tas tiek darīts saskaņā ar pavēli no augšas, vienlaikus piedraudot ar sankcijām, ja nedarīs to, ko liek.
Šā vai tā, vērojama tendence, ka Baltkrievijas iedzīvotāji tiek pretstatīti, kas savukārt rada iespējamību konfliktiem starp šīm grupām. Nav šaubu, ka šādu konfliktu esamība būtu tikai un vienīgi izdevīga A.Lukašenko režīmam.
Tomēr vislielākās iespējamās izmaiņas Baltkrievijā ir saistītas ar Krievijas iesaisti. Ja kādu laiku atpakaļ Krievijas plašsaziņas līdzekļi demonstrēja sava veida neitralitāti, tad pēdējā laikā redzams, ka protestētāji tiek atspoguļoti daudz negatīvāk. Arī V.Putins paziņoja, ka Maskava uzskata prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā par notikušām un leģitīmām.1 Par Krievijas gatavību sniegt A.Lukašenko atbalstu jau runāts.
Kremļa iesaisti A.Lukašenko glābšanā iezīmē pavisam citi momenti. Proti, 2020.gada februārī bija lasāms A.Lukašenko paziņojums, ka pagājušās nedēļas sarunu laikā par abu valstu ekonomikas tālāku integrāciju Krievija esot uzstājusi uz abu valstu apvienošanu. "Viņi integrāciju saprot kā Baltkrievijas aprīšanu. Tā nav integrācija. Tā ir inkorporācija. Es tam nekad nepiekritīšu."2
Savukārt tagad izplatīta informācija, ka pēc kārtējām sarunām starp A.Lukašenko un V.Putinu “tika apstiprināts abpusējs noskaņojums uz tālāku Krievijas-Baltkrievijas savienības nostiprināšanu un savstarpēji izdevīgas sadarbības paplašināšanu visos virzienos”, teikts Kremļa paziņojumā.3 Vienlaikus tika paziņots, ka A.Lukašenko tuvāko divu nedēļu laikā dosies uz Maskavu, lai runātu ar V.Putinu.
Skatoties šādas izmaiņas, neviļus rodas jautājums – kas aiz tā visa slēpjas. Reiz A.Lukašenko uzmeta V.Putinu, liedzot viņam kļūt par šo savienoto valstu galvu. Vai V.Putins aizvainojumu, ka nesaņēma, ko vēlas, aizmirsis? Nebūsim naivi, noteikti, ka ne.
Vai šajā brīdī A.Lukašenko var kaut ko piedāvāt V.Putinam un ir ar viņu kaut salīdzināmās situācijās? Arī ne. Ja viens, kaut nemīlēts, pie varas pagaidām ir diezgan stabili, tad otrs ar ieroci rokās ir spiests slēpties no savas tautas aiz tiesībsargājošo iestāžu darbinieku mugurām. Ekonomika ir apstājusies, tiek prognozēti draudi Baltkrievijas banku sistēmai4.
Līdz ar to A.Lukašenko neko nevar piedāvāt V.Putinam, tikai – piekrist visam, ko V.Putins vēlas. Visticamāk, ka piekrišanas cena varētu būt garantijas A.Lukašenko, ka viņš netiks atdots baltkrievu tautas rokās un varēs par Jūdasa grašiem vilkt savas vecumdienas. Otrs variants – formāli A.Lukašenko it kā paliek par neatkarīgas Baltkrievijas prezidentu (tas nekas, ka neatzīts un nemīlēts), bet faktiski kļūst par Kremļa marioneti.
Var jau formāli izveidot kaut kādas abu valstu kopējās pārvaldes institūcijas, bet nav ne mazāko šaubu, ka tajās tiks ņemtas vērā tikai Krievijas vēlmes un intereses. Viens no “ātrāk” veicamajiem darbiem būtu tiesībsargājošo iestāžu apvienošana (varbūt te tad var sākt vilkt paralēles ar Krievijas Federālā drošības dienesta vadītāja vizīti Minskā5) un arī abu valstu armiju apvienošana, lai garantētu drošību, par kuru apdraudējumu A.Lukašneko pēdējā laikā ļoti aktīvi ir runājis.
Visbeidzot, varbūt arī A.Lukašenko gatavotais Konstitūcijas grozījumu projekts jau paredz “ciešāku” sadarbību ar Krieviju. Tas, ka varbūt atsevišķu jautājumu izlemšana būtu nododama tautas nobalsošanā, bažas nerada, jo pieredze, kā šādus pasākumus organizēt, ir liela kā A.Lukašenko, tā arī V.Putinam.
Faktiski izskatās, ka A.Lukašenko ir sapratis, ka, neskatoties ne uz ko, viņš par prezidentu ilgi nepaliks, tamdēļ – jāmēģina darīt visu, lai nodrošinātu savu eksistenci. Tas, ka eksistences nodrošināšanas dēļ viņš “pārdod” savu tautu un valsti, viņu nesatrauc. Arī otrajā pusē ir tāds pats “zvērs”, kurš jau vairākkārtīgi ir pierādījis, ka nekautrējas izmantot jebkādus līdzekļus, lai iegūtu, ko noskatījis.
1 https://sputniknewslv.com/Russia/20200829/14284287/putins-pazinoja-krievijas-poziciju-saistiba-ar-velesanam-baltkrievija.html
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-velas-baltkrieviju-aprit-apgalvo-lukasenko.d?id=51886379
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kremlis-lukasenko-un-putins-tiksies-maskava.d?id=52421895
4 https://www.tvnet.lv/7043355/baltkrievi-no-bankam-iznem-iekrajumus-pastav-zinami-draudi-baltkrievijas-banku-sistemai
5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mediji-minska-nolaidusies-krievijas-drosibas-dienesta-lidmasina.a371009/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
