Iesaki rakstu: 
Ik pa laikam tiek izplatītas ziņas un videomateriāli, cik ārprātīgos apstākļos savu mūžu ir spiestas pavadīt reālas, sevi apzināties spējīgas dzīvības - dzīvnieki, kuriem nepalaimējies piedzimt ar skaistu, siltu kažoku. Kādam tas rūp, lielākajai daļai tas nerūp - bet neatkarīgi no tā, vai mums tas interesē, VIŅI TUR, TAJĀ KRĀTIŅĀ, IR!
Bet ir taču Ziemassvētku laiks - vai tad tiešām ir jādomā par tādām negācijām. Galu galā, vai tad mums tur tajā būrī jānīkst? Nu ne taču! Tāpēc domāsim tikai labas domas! Un kāda starpība, ko tur ar tiem zvēriem dara - galvenais taču ir apmierināt īpaši Homo Sovieticus cilvēku sugai raksturīgos kompleksus - vēlmi zīmēties. Galvenais taču ir izskatīties tā, lai visi pārējie redz, cik tas maksā! Nu un kas, ja tādēļ reāla dzīvība tiek ILGSTOŠI spīdzināta - kam gan tas vispār interesē.
Nesen atvēries jauns veikaliņš - kāda "sabiedrības krējuma" pārstāve koķeti ķiķina par savu sievišķīgo vājību - nu patīk taču, ko padarīsi. Un lielāks piedāvājums tikai nozīmē vēl lielāka skaita dzīvnieku mocības. Un ne jau tikai kažoki, kas it kā praktisku darbu dara un silda - ir specpiedāvājums īpaši garīgi slimajiem (atvainojiet, bet kā gan citādi nosaukt?) - visādas somiņas un kādi tik vēl ne aksesuāri.
Tiem, kuriem atkal un atkal nepielec lietas būtība un salīdzina šo visu ar gaļas ēšanu - ir runa par APSTĀKĻIEM, kādos ILGSTOŠI JĀDZĪVO šiem nolemtajiem zvēriem. Vai tiešām jums būtu vienalga - nomirt ātri, vai vispirms mēnešiem ilgi pavadīt koncentrācijas nometnē!? Tiešām jums vēl nepielec starpība?
Un nē - es nepārstāvu un neesmu nekādā dzīvnieku aizsardzības organizācijā. Man nav pat suņa. Gluži tāpat kā nepārstāvu kādu zaļo organizāciju, lai būtu pret, teiksim, atkritumu izmešanu mežā, tāpat arī nepārstāvu īpašu pretpedofilu biedrību, lai būtu pret bērnu izmantošanu un tā tālāk.
Kāpēc šāds teikums - jo attiecībā uz dzīvniekiem dažbrīd Latvijā rodas iespaids, ka daļa ir īpaši atsaldēta, nospiedoši lielākajai daļai pilnīgi vienalga, bet tie daži, kas ieminas, ka varbūt, redziet, tā spīdzināt dzīvu radību tomēr nevajadzētu - nu tie jau tie "dzīvnieku aizstāvji", tādi, ziniet, dīvainīši, kurus var neņemt vērā.
Bet atgādināšu vēlreiz, ka tur, šaurajos būros, tās ir reālas dzīvības un tas tā ir pilnīgi NEATKARĪGI no tā, kā mēs - brīvību baudošie cilvēki - te viens otru saucam. Reālas dzīvības. Par kādām - kas to lai zina! - varbūt kādam no mums lemts piedzimt citā dzīvē.
Dabā zvēri viens otru nogalina, gadās visādas likstas, bet ziniet, ka tik vājprātīgs, lai citu dzīvību mēnešiem ilgi spīdzinātu, ir tikai cilvēks. To viņš dara pat viens ar otru, kur nu vēl zvēriem. Tāpēc vēlreiz - nepiesauciet te dabu, nogalināšanu, gaļas ēšanu, jo ne par to ir runa. Runa ir par citas dzīvības spīdzināšanu. Un vai tad tā ir to zvēru vaina, ka cilvēki to dara pat viens ar otru un paši sev rada "nopietnākas problēmas, par kurām domāt"?
Tad nu novēlu īpaši jaukus un priecīgus svētkus visām tām dāmītēm, kuras nekādi nevar atteikties no kažokizstrādājumiem, pat zinot visus apstākļus. Īpaši siltus Ziemassvētkus tiem, kas uz šo taisa biznesu. Svētkos jādomā gaišas domas, nav jāņem vērā kaut kāds dīvaiņi, kuri te visādas nejaucības raksta. Nedomājiet par negācijām, pasēdiet pie kamīna, iedzeriet vīniņu, papriecājieties, cik jums viss ir skaisti un kā jūs sev neko neliedziet. Īpašai noskaņai vēl variet kopā ar bērniem paskatīties kādu jauku multeni par priecīgiem meža zvēriem. Lai jauki svētki bez negācijām!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
