Iesaki rakstu: 
Latviešu valodā ir jēdziens "laiku zīmes". Parasti ar to saprot pēdējo laiku zīmi, kad ies bojā viss materiālais, notiks otrā Kristus atnākšana. Un ir laika zīmes. Tās sevišķi zināmas Emīlijai no Sedas. Tās vēsta par karstām vasarām, aukstām ziemām, neparastiem pavasariem, vēliem rudeņiem un ziedu karnevālu veļu laikā.
Novērots, ka pirmās un otrās savijas, saaužas un saadās likteņa zīmēs: tā Pirmā pasaules kara sākums tiek saistīts ar īpaši karstu vasaru, kas sekoja neparasti sausam pavasarim. Otrā pasaules kara epicentros - Somijā, Krievijā novērotas neparasti aukstas ziemas. Un šogad esam liecinieki neparasti siltai ziemai un kāviem debesīs, līdz ar to pats prasās jautājums - vai sekos dramatiski notikumi sociālajā un saimniecības jomā?
Cilvēki tramīgi skatās: lūk, tie putni, kas katru gadu steigušies atpakaļ - uzņemt minerālvielas no kūstošā sniega un vīt jaunu ligzdu, neierodas. Zivju bari peld kaut kā citādāk. Augi sajauc ziedēšanas kārtību pavasarī. Par šīm zīmēm gribas teikt - tam taču nav nekādas loģikas! Bet loģika ir, tikai tā nav redzama. Šo loģiku atpazīst īpaši prāti - lai atceramies Finka pareģojumus Itālijas karalim un Benjamiņu madāmai, Hanusena pareģojumu Hitleram, ka viņš zaudēs karu, kas pašam gaišreģim maksāja dzīvību.
Lieli notikumi sākas ar klusu uzstājīgu priekšvēstnešu pavadošo sīkšanu, kas brīžam apklust - varbūt nekas tur nebija? - bet tad atkal šī uzmācīgā skaņa top dzirdama, tā vairs neapklust, tā pieaug spēkā, līdz ar drausmīgiem dārdiem nāk redzams tas, kas būs - jaunā laikmeta sākums, vecā bojāeja.
Mīklaini notikumi savijas, un īpašu lomu spēlē simboli - dzīvnieki. Poseidona dēla Eifēma palaistais balodis izlidoja cauri Simplegādam, tikai dažas astes spalvas zaudējot. Tā arī argonautu kuģis izpeldēja cauri visu sadragājošajiem kustīgajiem klinšu vārtiem, zaudējot tikai nelielu šķēpeli no kuģa pakaļgala. Vai arī mums viss būs labi, būs jauki un priecīgi, varēsim laimē diet?
Un ugunsgrēks Rīgas cirkā, pitona bojāeja liek uzdot jautājumu - kas nāks? Kas sekos? Kas tā par zīmi? Cirka zirdziņa simbolika ir īpaši bagāta ar noslēpumiem. Vai tā ir zīme, ka Latvija ies bojā? Vai iznīcība skars lielāku apgabalu? Vai Grieķija rīt bankrotēs un Eirozona sabruks? Vai Reģu ugunsgrēks bija Latvijas, kādu to pazinām labajos laikos, bojāejas vēstnesis.
Šodien redzam tikai drupas, apvilktas ar zaļajiem tīkliem, ļaunais zaļais zirneklis iesūc visu un pārvērš fermentēta masā. Dahomejā pielūdz lielo Pitonu, kas radījis pasauli. Ak, jautājumu tik daudz, bet tie nepalīdz. Bet Vudū jau esam mēs visi, mēs iesim bojā līdz ar Zemi. Kādēļ tik smeldzīgas šīs vergu dziesmas, no tām nevar paslēpties. To sīkā smalkā skaņa nonāk sirdī pa vistaisnāko ceļu un neiet prom. Vai pareģe Zavīra un prātnieks Zozomabe palīdzēs, vijoties ātrās Afrikāņu dejās? Vai mums būs jādodas tumsā un aukstumā?
Piektdien Eiropā bija Saules aptumsums. Tie vienmēr saistīti ar grandiozam katastrofām, šausmīgiem notikumiem. Valstu bojāejām, batālijām, apvērsumiem, bankrotiem. Vai arī šoreiz? Kad atlicis maz laika, viss redzams citādā gaismā. Nāves ēnā krāsas kļūst spilgtākas, katra mirkļa garša piesātinātāka, līdz nāk nenovēršamais.
Un patiesi, Eirozona ir laicīgs veidojums, tā neatturami virzās pretī savam liktenīgajam aisbergam. Vairs tikai viens pagrieziens. Eiro vērtība kritusies, kopš par to spriedām pagājušo reizi, par 12%.
Ja Grieķija atstās Eirozonu, mirklī kritums var būt līdz 0,7 dolāriem par vienu eiro. Mirklī simtiem pasaules banku var bankrotēt. Kas iedos tirgū kāpostiņu un rutkiņu, ja naudiņas nebūs? Vai Sprīdītim būs jādodas pasaulē, jo viņa zeme izpārdota? Ak, kaut ātrāk nāktu jauna civilizācija un šī zustu, šī netaisnības pasaule, kurai jānogrimst purvā, ko pati radījusi!
Ja Grieķija atstāj Eirozonu, tad ar to nekas nebeidzas. Gluži otrādi, tikai sākas. Tātad Eiropas Savienībā būs valsts, kurā nekādi likumi nedarbojas. Līdz ar to neviena Grieķijas banka nevar bankrotēt, jo, lai cik eksteritoriāla būtu Eiropas Savienības likumdošana, tā nevar aizvietot nacionālo tiesu. Bet ja tiesa izmesta mēslaine, tad tā nekādus lēmumus pieņemt nevar.
Ak, nopriecājās Miera Osta. Mums tur pavisam maz naudiņas ugunī. Nu, nu, noteica Zavīra. Skati, Latvijai tas maksās 322 miljonus eiro (http://www.faz.net/aktuell/finanzen/das-wuerde-der-grexit-kosten-13489479.html). Pusi no Latvijas veselības aprūpes budžeta. Būs jāgriež, vai, kā būs jāgriež - jo Zelta teļi centrālā bankā gaida upurus. No katra sērdieņa 160 EUR, tātad vienam ziemas mēnesim apkures vairs nebūs, nosals zīdaiņi un vecie cilvēki, kas redzējuši labākus Ulmaņa laikus - bet, ak vai, labie laiki jāaizmirst. Ak jā, pavasaris. Bet būs aukstas dienas. Junkera plāns Latvijā nedarbojas, Dragi bondu pirkšanas programma Latvijā nedarbojas. Zelta teļš grib izlaist caur zarnām skolnieces un skolnieciņus. Tas ir jaunais elitārais seksa veids.
Francija un Itālija slepeni plānojot tai dienā, kad Eirozona bruks, realizēt savas stratēģijas. Mēs nezinām neko. Bet ir jau maisi, kas zina. Bet naudu nevar ēst. Kad viss būs nopostīts, nauda nepabaros. Ooo, kalnu vēji - tie taisnu tiesu spriedīs. Bet mēs tur vairs nebūsim.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
