„Latvenergo” „plānveidīgi” ķeras pie prezidenta Bērziņa „Kājiņu” elektropieslēguma uzlabošanas
PIETIEK01.09.2012.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
„Līgatnes novadā uz ceļa Līgatne – Skaļupes - Amatas tilts notiek vērienīgi elektro pieslēguma būvdarbi uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa "atpūtas bāzi". Interesanti, vai mūsu valsts bagātākais pensionārs tāpat kā citi pats apmaksā šādu elektropieslēguma būvdarbu veikšanu? Nemērīju, bet pieslēguma trase ir vairāku kilometru garumā no reabilitācijas centra Skaļupes,” – šādu vēstuli Pietiek saņēma no kāda lasītāja. Izrādījās – prezidenta Kājiņām par modernizēto pieslēgumu nebūs jāmaksā ne santīma, bet darbus tieši šajā vietā Latvenergo esot sācis it kā pilnīgi nejauši un ar prezidentu nesaistīti.
Latvenergo oficiālā atbilde saistībā ar bēdīgi slaveno Kājiņu elektropieslēguma modernizāciju ir šāda: „Elektroapgādes infrastruktūras uzlabošanas darbi norit nepārtraukti - šobrīd visā Latvijā AS Sadales tīkls, ieguldot ievērojamas investīcijas, plānveidīgi realizē vairākas vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības un investīciju programmas – gaisvadu elektrolīniju pārbūvi kabeļu līnijās, elektrolīniju un transformatora apakšstaciju rekonstrukciju un modernizāciju, līniju automatizāciju, dispečervadības sistēmas modernizāciju.
Kopumā šogad gaisvadu līniju pārbūvei kabeļu līnijās kapitālieguldījumu projekti AS Sadales tīkls budžetā ir plānoti 5,6 mlj. Ls apmērā, no kuriem Ziemeļu reģionā - 1 mlj. Ls apmērā. Cēsu, Priekuļu, Pārgaujas, Amatas, Raunas, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novados 2012.gadā vien tiks realizēti 49 investīciju projekti.
Apjomīgi darbi notiek arī Līgatnes apkaimē, pārbūvējot esošās 20 kV maģistrālās gaisvadu līnijas 16 km garumā par kabeļu līnijām, kas šķērso Drabešu, Straupes un Līgatnes pagastus, un veicot sadales punkta Līgatne rekonstrukciju, tādējādi uzlabojot elektroapgādi SIA Papīrfabrika “Līgatne”, vēsturiskās Līgatnes papīrfabrikas pilsētas un tās apkaimes iedzīvotājiem.
Klienta vēstulē minētais objekts ir viens no daudzajiem, kas ietilpst šajos plānotajos rekonstrukcijas darbos – pabeidzot darbus šajā elektrolīnijā, elektroapgāde tiks uzlabota vairāk nekā 1300 klientiem.
Latvijas elektrotīkla ekspluatācijas, atjaunošanas un attīstības darbi ik gadu tiek plānoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.914. Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi, kas nosaka, ka sistēmas operatoram - AS Sadales tīkls, ir pienākums nodrošināt lietotājus ar nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi.
AS Sadales tīkls investīciju ieguldīšana tīklu atjaunošanā notiek plānveidīgi un stingri reglamentēti. Tāpat arī objektu atlase, kuros tiek ieguldītas investīcijas, ir balstīta uz noteiktiem kritērijiem.
To veic vairāku AS Sadales tīkls darbinieku komisija, kas reģionos uz vietas izvērtē: 1) elektropārvades līniju tehnisko stāvokli un bojāto balstu īpatsvaru, 2) bojājumu biežumu konkrētajā līnijā pēdējos gados, 3) elektroenerģijas lietotāju skaitu.
Konkrētajā rekonstruējamajā līnijā ir jāmaina 80% balstu, bojājumi tiek konstatēti 10-12 reizes gadā, un elektroapgāde tiks uzlabota vairāk nekā 1 300 klientiem. Investīciju ieguldīšana Līgatnes apkaimē tika apstiprināta jau 2011.gadā.
Ar AS Sadales tīkls darbību, finansēm, t.sk. investīcijām var iepazīties AS Sadales tīkls gada pārskatos, kas publicēti uzņēmuma mājas lapā www.st.latvenergo.lv.”
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
