„Latvenergo” vadība nespēj paskaidrot, kā ticis aprēķināts tās algu palielinājums; pētījumi tiek slēpti vai tādu vispār nav
PIETIEK20.01.2013.
Komentāri (28)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
zinātājs
04.02.2013. 14:06»
milics
Bet vai Žīgurs var paskaidrot kā varēja uzcelt lepnu māju Ģimnastikas un Alsungas ielas stūrī, vēl tad, kad bija Rīgas siltums šefs. Vai ar amatalgu var uzcelt tādu lepnu māju
Pie tāda nama viņš drīz vien tika, kad 90.gadu vidū būdams Centra rajona pašvaldībā izpilddirektora pirmais vietnieks bija arī dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs, kas vadīja komisiju, un kura dalīja Ziepniekkalnā jaunajā uzbūvētajā mājā dzīvokļus.
milics
04.02.2013. 07:39Bet vai Žīgurs var paskaidrot kā varēja uzcelt lepnu māju Ģimnastikas un Alsungas ielas stūrī, vēl tad, kad bija Rīgas siltums šefs. Vai ar amatalgu var uzcelt tādu lepnu māju?
tā lūk
22.01.2013. 06:55citāts: „atalgojuma ikgadējo pētījumu veikšanā tiek izmantotas personāla vadības konsultāciju kompāniju SIA HayGroup un SIA Fontes Vadības konsultācijas pakalpojumi. Atalgojuma pētījumi ir konfidenciāla informācija, šis nosacījums attiecas uz visiem pētījumu dalībniekiem”.
Interesanti, ka Valstij pierošs uzņēmums noalgo privātas personāla atlases firmas, kuru izdotajiem pētījumiem NAV juridiski-publiska ticamība. Valsts kapitālsabiedrības uzņēmumam algu palielināšanas nepieciešamības pieprasījums bija jāiesniedz izvērtēšanai Valsts kontrolei, kura sniegtu finansiāli pamatotu juridiski-tiesisku Atzinumu. Tas ko ir izdarījušas visas valsts uzņēmumu vadības ir prettiesiski!
lasītājs
22.01.2013. 05:18Man liekas, visi tie valsts uzņēmumu vadītāji, kuri ir paaugstinājuši savas algas nesamērīgi lielos apmēros, ir aizmirsuši, ka viņi ir VALSTS uzņēmuma vadītāji (ielikteņi), un nevis privātas firmas vadītāji. Tāpēc, arī uz viņiem, kā citiem valsts darbiniekiem, attiecas vidējie valsts atalgojuma apmēri.
BET
22.01.2013. 04:35Par ko tagad ir paarveersts visas tautas uzneemums?Kas to vada?Kaapeec taadi nepatiikami cilveeki,kuriem maz kas kopiigs ar profesionaalismu.
BET
22.01.2013. 04:33Par ko tagad ir paarveersts visas tautas uzneemums?Kas to vada?Kaapeec taadi nepatiikami cilveeki,kuriem maz kas kopiigs ar profesionaalismu.
Dimam
21.01.2013. 11:08»
Dima
Interesanti pēc kādiem kritērijiem Lapsa izskaitļo, cik velams pelnīt un cik jāprasa no sava naudas devēja? Tā kā būtu bijis laiks pamanīt, ka arī darba tirgū darbojas tie paši tirgus likumi. Cik pelna lielo privāto zņēmumu vadītāji? Te jau ar tā atbilde slēpjas. Nevajag tēlot, ka nezinām, ka vairs ...
Šī raksta autors tev Dima uzkāpa uz varžacīm? :-) Pirms pacelt algas augšgalam - ir jāpadomā arī par tiem darbiniekiem, kuri ir tie, kas vairo valsts uzņēmuma peļņu ar savu smago darbu, tāpēc izdevumi atalgojuma daļā bija jāaprēķina samērīgi ar valsts uzņēmuma vidējo algu rādītāju, t.i., ja reiz valstij piederošais uzņēmums ir sācis strādāt pēc krīzes ar peļņu, tad algas paaugstinājumu ir pielnījuši visi šī uzņēmuma darbinieki. Bet, kā redzams, valsts lielajos uzņēmumos augšagals domā tikai par to, kā piestampāt savas personīgās kabatas, bet darbinieki lai izdzīvo kā māk, kā realitātes šovos "Survivors - izdzīvotāji", tikai mums Latvijā tā ir patiesā ikdiena. Un tie kas ir pietiekami izglītoti-sertificēti un diplomēti specialisti, ātri atrod ceļu uz ārzemēm, ne tikai institūcijās, bet arī ļoti respektablos uzņēmumos, kur viņu darbu novērtē ar ļoti konkurētspējīgu atalgojumu.
Dima
21.01.2013. 10:33»
Gena
Kāds tur pamatojums, cik Pavļuts pateica, tik arī iedeva! Pēc tam sacēlās tracis un Pavļuts sāka stāstīt, ka neko nezinot, kas notiek viņa vadītajā ministrijā
Interesanti pēc kādiem kritērijiem Lapsa izskaitļo, cik velams pelnīt un cik jāprasa no sava naudas devēja? Tā kā būtu bijis laiks pamanīt, ka arī darba tirgū darbojas tie paši tirgus likumi. Cik pelna lielo privāto zņēmumu vadītāji? Te jau ar tā atbilde slēpjas. Nevajag tēlot, ka nezinām, ka vairs nedzīvojam sociālismā.
Vilks
21.01.2013. 10:29»
for X
Brīnums, ka tie darbinieki vēl nav "atstiepuši kājas"! Tagad man skaidrs, kāpēc darbinieki Latvenergo klientu centros izskatās tādi, ka KNAPI GARU VELK
Nezinu neko par tualetēm, tikai brīnos par ko te tā cepšnās, kāpēc visas lietas ar Laatvenergo var nokārtot caur internetu...???
hmm
21.01.2013. 09:51»
Second H
Hmm, izskatās pēc vecas zupas sildīšanas, laikam Lato pietrūkst tematu
Kas tad šo zupu ievāra LV?
Second H
21.01.2013. 09:36Hmm, izskatās pēc vecas zupas sildīšanas, laikam Lato pietrūkst tematu:)
jenkijs
21.01.2013. 09:22Ko tam Latvenergo piekasījušies? Tie taču vienīgie starp baļķiem un sliedēm spēj jēdzīgi paskaidrot! vai uģis, robijs, juris, juris un juris to spētu?
vienkārši
21.01.2013. 09:17Šai valstī viss ir vienkārši - ja neapmierina darba alga, raksta atlūgumu. Kurš no Latvenergo treknajiem ir uzrakstījis atlūgumu?
uhs
21.01.2013. 09:06mjā... atkal piedrazots laukums ar bezjēdzīgu saturu. Apkaunieties, pietiekisti.
Andris
21.01.2013. 09:05Nu baigi jau nu te samocījies rudais ar moralizēšanu... neko saprast tāpat nevar. man šķiet, ka šādi raksti tikai aplej pieminētos cilvēkus ar mēsliem, jēgas - nu nekādas.
Gena
21.01.2013. 08:15Kāds tur pamatojums, cik Pavļuts pateica, tik arī iedeva! Pēc tam sacēlās tracis un Pavļuts sāka stāstīt, ka neko nezinot, kas notiek viņa vadītajā ministrijā.
Ārim
21.01.2013. 07:45»
āris
Ja nepatīk darbs Latvenergo var izvēlēties citu darba devēju
Šito laikam "pats" raksta. Ļoti tipiski žultains teiciens! Tāpēc jau labākie (diplomētie) speciālisti aizlido no Latvijas!
āris
21.01.2013. 07:39»
Jurka
Es precizēšu Tevi Pēter - nevis "gandrīz puse", bet "vairāk kā puse" no Latvenergo darbiniekiem saņēm šādas zemas algas
Ja nepatīk darbs Latvenergo var izvēlēties citu darba devēju!
Jurka
21.01.2013. 07:23»
Pēteris
Latvenergo vadība sev pati uz ziemassvētkiem un gada sākumā apbalvo ar astranomiskajām algām, kuras rakstāmas ar vairākām nullēm. Taču, tajā pašā laikā Latvenergo uzņēmumā gandrīz puse no darbiniekiem Rīgā un visos Latvijas reģionos saņem algā līdz 235 Ls (pēc nodokļu nomaksas). Darbinieki kopš krīzes...
Es precizēšu Tevi Pēter - nevis "gandrīz puse", bet "vairāk kā puse" no Latvenergo darbiniekiem saņēm šādas zemas algas.
--> Karro
21.01.2013. 07:12»
karro
...ko tad slēdzat tādus darba līgumus, kur vadībai tūkstoši pašiem druskas
palasi "Eģlītis" komentāru! Kā Batjka-Žīgurs un viņa ielikteņi teiks - tā būs!
for X
21.01.2013. 07:09»
X
Tualetes nekur nav - nevienā apmeklētāju pieņemšanas vietā. Rindas tādas, tāpēc, ka darba apjoms ir neadekvāti liels un algas nesamērīgi mazas! Paprovē tu apkalpot vienā darba dienā simts cilvēkus, ar 30 minūšu pusdienas pārtraukumu, un algā 200 LVL uz rokas vienu reizi mēnesī
Brīnums, ka tie darbinieki vēl nav "atstiepuši kājas"! Tagad man skaidrs, kāpēc darbinieki Latvenergo klientu centros izskatās tādi, ka KNAPI GARU VELK!
karro
21.01.2013. 07:05...ko tad slēdzat tādus darba līgumus, kur vadībai tūkstoši pašiem druskas....
X
21.01.2013. 06:58»
zj
Vērojumi 17.janvārī vienā no 3 Latvenergo klientu centriem Rīgā: 1. No 14 pieņemšanas vietām pieņēma 6. 2. Rinda - 35 cilvēki. 3. Tualetes apmeklētājiem nav
Tualetes nekur nav - nevienā apmeklētāju pieņemšanas vietā. Rindas tādas, tāpēc, ka darba apjoms ir neadekvāti liels un algas nesamērīgi mazas! Paprovē tu apkalpot vienā darba dienā simts cilvēkus, ar 30 minūšu pusdienas pārtraukumu, un algā 200 LVL uz rokas vienu reizi mēnesī.
zj
21.01.2013. 06:52Vērojumi 17.janvārī vienā no 3 Latvenergo klientu centriem Rīgā: 1. No 14 pieņemšanas vietām pieņēma 6. 2. Rinda - 35 cilvēki. 3. Tualetes apmeklētājiem nav.
Pēteris
21.01.2013. 06:50Latvenergo vadība sev pati uz ziemassvētkiem un gada sākumā apbalvo ar astranomiskajām algām, kuras rakstāmas ar vairākām nullēm. Taču, tajā pašā laikā Latvenergo uzņēmumā gandrīz puse no darbiniekiem Rīgā un visos Latvijas reģionos saņem algā līdz 235 Ls (pēc nodokļu nomaksas). Darbinieki kopš krīzes laikiem nav saņēmuši atpakaļ nogrieztās algas, bet piemaksas vai prēmijas nav saņemuši vispār! Tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem, kuri uztur Latvenergo lielo barotni-vadību!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
