Iesaki rakstu: 
16.martam faktiski vajadzētu būt latviešu nacionālā naida melnajai dienai pret vācu fašistiem. Vajadzētu būt tā, ka katru gadu 16.martā visā Latvijā latvieši vienoti demonstrē savu nacionālo naidu pret vācu fašistiem. Tā nav priecīga svētku diena, bet gan ir neizdzēšama naida melnā diena pret vācu fašistiem.
Tādai melnai dienai ir obligāti jābūt latviešu kalendārā. Latviešu kalendārā ir obligāti jābūt melnai dienai, kas ir veltīta tautas naida apliecinājumam pret vācu fašistiem. Protams, tā var būt arī cita diena. Šai dienai nav obligāti jābūt 16.martam. Var izvēlēties arī citu dienu. Taču obligāti tādai melnai dienai ir jābūt latviešu kalendārā. Latviešu tautai obligāti ir jāapliecina savs naids vācu fašistiem. Tas ir jādara regulāri un nepārtraukti, kamēr eksistēs latviešu tauta kā vienots un suverēns etniskais kolektīvs.
Iemesls tādas dienas nepieciešamībai ir konkrēts un loģiski neapstrīdams – vācu fašisti gribēja iznīcināt latviešu tautu kā nevērtīgu tautu! Atkārtoju, pasvītrojot šo faktu: vācu fašisti gribēja iznīcināt latviešu tautu kā nevērtīgu tautu! Vācu fašisti plānoja pēc savas uzvaras II Pasaules karā iznīcināt latviešu tautu kā nevērtīgu tautu!
Domāju, lieki ir norādīt, ka tik necilvēciski pret latviešu tautu neviens nav izturējies! Citas tautas pret latviešu tautu ir izturējušās dažādi. Taču nevienas tautas varas elite neplānoja latviešus iznīcināt kā nevērtīgu tautu. To plānoja vienīgi vācu fašisti. Un viņi noteikti būtu iznīcinājuši latviešus, ja būtu uzvarējuši II Pasaules karā. Vācu fašistu uzskatā latvieši bija nevērtīga tauta, kas ir jāiznīcina.
Domāju, lieki ir atgādināt, cik absurda ir mūsdienu latviešu tautas vienas daļas attieksme pret vācu fašistiem. Vācu fašistu apjūsmošana pēcpadomju laikā katru gadu ir visuzskatāmākais piemērs latviešu tautas vienas daļas absurdajai vēsturiskajai atmiņai. Tā vietā, lai nosodītu un vienoti apliecinātu nacionālo naidu pret vācu fašistu plānu iznīcināt latviešus kā nevērtīgu tautu, tautas viena daļa nevēlas zināt un ņemt vērā drausmīgo vēsturisko patiesību. Tautas viena daļa kā spitālīgi apmāta nespēj objektīvi izprast un novērtēt drausmīgo vēsturisko patiesību.
Nav taču grūti saprast, par ko liecina tautas vienas daļas vēsturiskās atmiņas absurdās kroplības? Tās liecina par to, ka vācu fašistiem varbūt bija taisnība – latvieši ir nevērtīga tauta! Cits izskaidrojums nemaz nevar būt, ja mūsdienu latvieši ar ziediem un dziesmām 16.martā faktiski sveic savas slepkavas – latviešu holokausta plānotājus! Cits izskaidrojums nemaz nevar būt, ja ņemam vērā arī rusofobijas izplatības apjomu šodienas latviešu sabiedrībā. Daudzi latvieši nevis nosoda vācu fašistus, bet nosoda savus glābējus!
Tā ir neticama situācija! Tā ir nenormāla situācija! Tā neliecina par tautas vērtību! Tauta taču neko nav darījusi, lai likvidētu tautas tās daļas rīcību, kas apkauno visu latviešu sabiedrību! Tauta neko nav darījusi, lai visi latvieši ar cieņu izturētos pret saviem glābējiem, kuri novērsa latviešu holokaustu! Tautas kalendārā nav nacionālā naida melnās dienas pret vācu fašistiem! Kamēr latviešu sabiedrībā turpinās 16.marta ārprāts, visai cilvēcei ir tiesības latviešus uzskatīt par nevērtīgu tautu. Tas nav patīkami, bet tas ir pilnā mērā pelnīti!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
