Iesaki rakstu: 
Šobrīd paiet 100 gadu kopš latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām Tīreļa purvā un Ložmetējkalnā. Tā bija vērienīgākā un arī traģiskākā militārā operācija Pirmajā pasaules karā ar latviešu karavīru piedalīšanos. 1916. gada beigās un 1917. gada sākumā pie Rīgas izvietotās Krievijas 12. armijas vadība plānoja uzbrukumu Vācijas karaspēkam Tīreļa purva rajonā, lai atspiestu to no Rīgas pievārtes. Pastāvēja arī cerības UZ Jelgavas ieņemšanu un pat visas Kurzemes un Zemgales atbrīvošanu no Vācijas armijas, ko visvairāk vēlējās latviešu strēlnieki.
Krievijas 12. armijas un tās sastāvā karojošo latviešu strēlnieku pulku uzbrukumu bija nolemts sākt Ziemassvētku laikā, 1916. gada 23. decembrī (pēc jaunā stila 1917. gada 5. janvārī). Šis laiks tika izvēlēts, lai uzbrukums pretiniekam būtu negaidīts un pārsteidzošs. Tad Krievijā saskaņā ar Austrumu ortodoksālās baznīcas tradīcijām tika svinēti Ziemassvētki, un vācu karavīri domāja, ka svētkos Krievijas armija uzbrukumā nedosies. Latviešu strēlnieki saprata, ka gaidāmā kaujas operācija prasīs upurus, taču viņi cīnījās par savu dzimteni, un tas deva drosmi doties kaujā.
Sākoties cīņām, pirms plānotā kājnieku trieciena vācu pozīcijas netika apšaudītas ar lielgabaliem, lai vācu karavīrus nebrīdinātu par gaidāmo uzbrukumu. Līdz ar to latviešu strēlniekiem nācās uzbrukt veselām un labi nocietinātām ienaidnieka pozīcijām. Šādā situācijā pretinieka frontes pārraušana likās ļoti grūts un pat nepaveicams uzdevums.
Ziemassvētku kauju pirmajās dienās strēlniekiem, cīnoties stiprā salā un ciešot smagus zaudējumus, tomēr izdevās pārraut vācu fronti un ieņemt Ložmetējkalnu, kas bija viena no spēcīgāk nocietinātajām pozīcijām Tīreļa purvā. Taču tālākais uzbrukums apstājās. Krievijas armijas vadība nebija padomājusi par papildspēkiem latviešu strēlnieku pulkiem un palaida garām izdevību iesākto uzbrukumu veiksmīgi turpināt. Bez palīdzības palikušie strēlnieki nespēja virzīties tālāk. Vācijas karaspēks drīz vien pēc sākotnējā pārsteiguma atguvās un uzsāka pretuzbrukumu. Tagad strēlniekiem vairāk nācās rūpēties par ieņemtās nelielās teritorijas noturēšanu. Viņiem vācu uzbrukumu izdevās atvairīt un neļaut pretiniekam atgūt Ložmetējkalnu.
Kaujas Tīreļa purvā turpinājās līdz pat 1917. gada janvāra beigām. Tajās abas karojošās puses cieta lielus zaudējumus. Ziemassvētku kaujās krita, tika ievainoti un pazuda bez vēsts vairāki tūkstoši latviešu karavīru. Vērienīgās kaujas operācijas gaitā Krievijas armija kopā ar strēlnieku pulkiem ieguva tikai niecīgu teritoriju, kas neatsvēra lielos zaudējumus. Latviešu strēlnieku upuri Ziemassvētku kaujās izrādījās veltīgi.
Lielie zaudējumi Pirmajā pasaules karā, it īpaši asiņainajās Ziemassvētku kaujās, sagrāva latviešu strēlnieku uzticību Krievijas caram. Arī citās Krievijas armijas vienībās spēcīgāks kļuva noskaņojums pret karu, un pieauga neapmierinātība ar Krievijas valdību. Lielie un bezjēdzīgie upuri, latviešu karavīriem karojot svešas valsts armijā, veicināja vēlmi pēc lielākas nacionālās pašnoteikšanās. Pirmais pasaules karš bija radījis lielus zaudējumus un smagu situāciju Eiropā, kas galu galā izraisīja cariskās Krievijas, kā arī citu Eiropas impēriju sabrukumu. Tas savukārt radīja labvēlīgu situāciju jaunu nacionālu valstu, tajā skaitā arī Latvijas, nodibināšanai.
Latviešu strēlnieku varonība Pirmajā pasaules karā, it īpaši Ziemassvētku kaujās, padarīja viņus pazīstamus pasaulē. Ārvalstu presē, pieminot strēlniekus, pat rakstīja, ka jauna valsts ir dzimusi. Šis pareģojums izrādījās pareizs. No latviešu strēlnieku pulkiem nāca daudzi pieredzējuši karavīri un virsnieki, kuri vēlāk iesaistījās Latvijas nacionālās armijas veidošanā un nosargāja Latvijas valsti Neatkarības karā 1918.-1920. gadā.
Tomēr šie panākumi prasīja ļoti augstu cenu un daudzu latviešu karavīru bojāeju. Latvijas brīvība ir pirkta ar asinīm un lieliem upuriem. Tāpēc mums ir svarīgi to atcerēties un, atzīmējot Ziemassvētku kauju simt gadus un nākamajā gadā arī Latvijas valsts proklamēšanas simto gadadienu, pieminēt tos latviešu karavīrus, kuru dzīvības tika upurētas, lai varētu tapt brīva Latvijas valsts. Latviešu tauta par savu brīvību un neatkarību ir samaksājusi augstu cenu. Tas apliecina, cik svarīgi ir rūpēties par Latvijas neatkarības saglabāšaanu.
* vēsturnieks Liepājā
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
