Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
urciks
12.01.2017. 04:00»
Žulis
Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu...
Vai tas bija apzināts mēģinājums tieši vērsties pret latviešiem, to gan ir grūti teikt. Bet tas, ka krievu ģenerāļiem neatkarīgi no tā brīža Krievijas valsts iekārtas (kņaziste, impērija, savienība), patīk nerēķināties ar savu karavīru dzīvībām ir fakts. Tikai gadījumā ar Ziemassvētku kaujām un strēlniekiem tas viņiem atspēlējās daudz, daudz smagāk.Proti, šo kauju lielie, bezjēdzīgie upuri radīja apstākļus, lai strēlnieki kļūtu par revolūcijas atbalstītājiem un krievu imperiālisma pretiniekiem. Un tas beidzās ar visiem zināmo - Padomju Krievijas izveidošanu, Pilsoņu karu, GULAGU, industrializāciju, atkulakošanu, škiru cīņām utt...Galu galā tas viss palika Padomju Krievijā, bet strēlnieki atgriezās Brīvajā Latvijā. Krievu tautai ar boļševiku palīdzību tika salauzts mugurkauls, bet latvieši tika pie savas valsts. Paldies Radko Dmitrijevam.
urciks
12.01.2017. 03:49»
dzintariks
iesalniekam un dubravai tas nu gana nepatiks,"izrādās" latvju strelnieki KRIEVIJAS armijā,VAU.Vēsture ir jāpārtaisa kā pie kamradiem ukropabanderiešiem
Mjā. Ja TU kaut nedaudz būtu palasījis vēstures grāmatas, tad zinātu, ka latviešu strēlniekiem nemaz nebija citu iespēju, kā karot Krievijas impērijas armijas rindās. Jo tajā laikā pastāvēja Krievijas impērija, kuras teritorijā ietilpa arī tagadējā Latvijas teritorija. Tā ka Tavs ironijas pilnais komentārs īstenībā ir Tavas nezināšanas deklarācija.
sociāli atstumtais
09.01.2017. 04:56šeit vēršanās pret ŽULI ir simptomātiska , kas nesakrīt ar latvieša patriota stāju ! vējiņš pūš no bij. kolaboracionistiem , arī tagadējiem un citiem atkritumiem !
tā nu
06.01.2017. 08:35Sabrauca dzeltenie latvieši un muld ,vienīgais pareizi pateica Žulis.....
šaubas
05.01.2017. 11:17»
Žulis
Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu...
Vai nu tā būs, ka mērķis bija izkaut latviešu strēlniekus. Vāciem jau arī bija ne mazie dzīvā spēka zaudējumi. Vnk atceramies, ka ww2 arī krievi pa priekšu sūtīja čučmekus...
Edge
05.01.2017. 10:38»
Žulis
Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu...
Mūsdienu vēsturnieki visu labi saprot, - tāpēc aicina godināt vācu baronus un krievu monarhistus, kuri mēģināja apturēt latviešu strēlniekus.
Mācās, študenti, mācās - sekojiet Twitterī:
Kaspars Zellis @kasparszellis 29 Dec 2016
Rīt aprit 99 gadi kopš pirmās kaujas par neatkarīgu Latviju! Šodien iededzām sveces un nolikām ziedus #incukalns #landeswehr #Latvia
Žulim-v.
05.01.2017. 08:55»
Žulis
Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu...
Žulis ir īsts latvietis. To tūlīt var redzēt - pārgudrs stulbenis, latviešu nekaunīgs muldoņa, interneta kaka.
tā nu
05.01.2017. 08:46»
Žulis
Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu...
žulis arī āprikā ŽULIKS.
Žulis
05.01.2017. 07:54Man gan liekas, ka tie Ziemassvētku kaujās nogalinātie strēlnieki, šādu notikumu atstāstu izlasot kapā otrādi apgrieztos, ja varētu.
Protams, ka šī baisā asinspirts ir jāatceras. Un cieņā jānoliec galva latviešu strēlnieku varonības priekšā. Tikai atskatoties uz notikušo, lietas ir jāsauc to īstajos vārdos. Tā bija apzināta, pret latviešu strēlniekiem vērsta masu slepkavība no krievu armijas virspavēlniecības puses. NO stratēģiskā viedokļa tādam frontālam uzbrukumam labi nocietinātām pretinieka pozīcijām nebija nekāda pamatojuma. Tas tika darīts tikai ar vienu mērķi - izkaut latviešu strēlniekus, kas sevi bija parādījuši kā nacionāli vienotu, ietekmīgu, bruņotu spēku, kas ar savu nacionālo nostāju un tieksmi pēc patstāvības, nākotnē varētu apdraudēt Krievijas intereses Baltijas reģionā.
Nu padomājiet paši, vai tad apgalvojums ka "vācu pozīcijas netika apšaudītas ar lielgabaliem, lai vācu karavīrus nebrīdinātu par gaidāmo uzbrukumu", nav smieklīga aizbildināšanās? Itin kā vācieši savos ierakumos gulētu izģērbušies naktskreklos, bet šaujamos būtu nodevuši tīrīšanai un eļļošanai kaut kur frontes aizmugurē un tad viņiem varētu tā klusiņām pielīst un viņus sakampt aiz rīkles. Bet, ja šos artilērija pamodinātu, viņi paspētu apģērbties un aizskriet pēc ieročiem. Muļķības! Pēkšņs artilērijas trieciens jau ir gan pārsteigums, gan uzbrukuma sākums. Kad lielgabali griežot zemi ar debesīm kopā,šķaida aizsardzības pozīcijas, nekādiem brīdinājumiem vairs nav nozīmes.
Un kāpēc tad tā "Krievijas armijas vadība nebija padomājusi par papildspēkiem latviešu strēlnieku pulkiem"? Nu protams tādēļ, ka nekāda pretinieka pozīciju ieņemšana šī uzbrukuma rezultātā no Krievijas armijas puses nemaz netika plānota. Kā jau teicu, šī uzbrukuma īstais mērķis bija izkaut latviešu strēlniekus.
To nu gan mūsdienu vēsturniekiem vajadzēja saprast.
dzintariks
05.01.2017. 05:46iesalniekam un dubravai tas nu gana nepatiks,"izrādās" latvju strelnieki KRIEVIJAS armijā,VAU.Vēsture ir jāpārtaisa kā pie kamradiem ukropabanderiešiem.
Viljamss
04.01.2017. 20:31Teikšu tā - diezgan sakarīgs viedoklis. Varbūt biežāk jādod vārdi šādiem vēsturniekiem nevis visādiem feldmaņiem un neiburgiem.
Edge
04.01.2017. 18:24»
hm
Kad tā izstāsta, visu saliek pa plauktiem, kļūst skaidrs un saprotams
Palaiž tik jaunos vēsturniekus "pie šprices"-ne to vien "saliks pa plauktiņiem"! Re, Twitterī viens tāds "frukts" aicināja godināt vācu baronus un krievu monarhistus, kuri gāja pret latviešu strēlniekiem:
Kaspars Zellis @kasparszellis 29 Dec 2016
Rīt aprit 99 gadi kopš pirmās kaujas par neatkarīgu Latviju! Šodien iededzām sveces un nolikām ziedus #incukalns #landeswehr #Latvia
hm
04.01.2017. 13:41Kad tā izstāsta, visu saliek pa plauktiem, kļūst skaidrs un saprotams.
Atšķirībā no tās vēstures, kuru māca skolā un kura faktus interpretē tik vienpusīgi, ka zūd jebkāda loģika. Filma bez satura!
VB
04.01.2017. 11:38Tā tas varētu arī būt bijis, apm. to pašu stāstīja vectēvs, kas tur piedalījās (viņš pēc tam gan paguva piedalīties vēl kādos 3 karos).
Tā varētu arī mācīt skolās - bez nekādas politikas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
