Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir jau daudz runāts, un labi argumenti izskanējuši par padomju rusifikācijas seku novēršanas nepieciešamību. Šoreiz aicinu uz šo tēmu palūkoties no neierastas perspektīvas.

Atkarība

Tie, kuri mani pazīst tuvāk, zina, ka šo to saprotu no atkarībām. Dievs mani atbrīvoja no azartspēļu sērgas, - tas bija gan mirklis, gan vienlaikus process, kura laikā šo to mācījos un papētīju. Esmu ieskatījies atkarības problemātikā gan no iekšpuses, gan ārpuses, vadot “Dāvida armijas” projektu, kurā cenšos palīdzēt atkarībās nonākušajiem tikt brīvībā, ejot pa kristīgu ceļu.

Kāds te sakars ar latviešu valodas lietošanu/nelietošanu? Vistiešākais! Viens ar šo tēmu saistīts fenomens ir atkarība no cilvēkiem jeb precīzāk – viņu viedokļiem, vērtējuma, emocijām. Cilvēka bērnības vai jaunības traumatiskā pieredze var nākt līdzi un izpausties kā neveselīga izdabāšana apkārtējiem. Ja bērns nav saņēmis pietiekamu vecāku mīlestību un atzinību, tad tas var rezultēties kā nepārliecinātība par sevi un nepārtraukti meklējumi pēc pozitīva novērtējuma. Gan tas, kurš pārlieku šausta sevi, gantas, kurš pārlieku liela sevi, patiesībā izmisīgi dzenas pēc uzslavas, jo nes sevī traumas no noniecinājuma, ko izdarīja vecāki vai viens no tiem.

Daļa mūsu tautiešu ir izdabātāji visiem apkārtējiem, jo citu dusmas vai nepatiku uztver kā kaut ko graujošu. Ja tavs pašnovērtējums ir stipri atkarīgs no citu viedokļa, tad esi riskantā stāvoklī – pa tavu dvēseli var bradāt citi, un to atļauj. Šāds atkarībnieks var sākt pat vajāt cilvēkus, kuru uzslavu viņam vajag, jo tas ir dzīvības vai nāves jautājums. Dvēselē ir tukšums jeb bedre, kas it kā jāaizpilda ar citu cilvēku pozitīvo vērtējumu. Tā ir patoloģija.

Mums necik nav jāizdabā tiem, kuriem nepatīk, ka novēršam padomju rusifikācijas sekas Latvijā. Mums šajā jautājumā nav jāsagaida priecīga piekrišana no tiem, kuru komforts ir aizskarts. Ja viņi dusmojas, tad tā ir burtiski viņu problēma, un ne mūsējā.

Līdzatkarība

Ir vēl viens jēdziens – līdzatkarība, kas izpaužas kā izdabāšana atkarībniekam, kurš manipulē ar apkārtējiem, sagaidot, ka tie risinās atkarībnieka  saražotās problēmas. Atkarībnieka tuvinieki var pārvērsties par “banku”, kas risina visas vai daudzas ar atkarību saistītās problēmas. Piemēram, sieva dod naudu vīram ieķīlātas mantas izpirkšanai, jo viņš naudu ir nospēlējis zaudētavā.

Nu, lūk, daļa latviešu tik ļoti uztraucas par citu tautu pārstāvju (un pirmām kārtām krievu) emocijām, ka gatavi aizmirst par savām tiesībām (savā valstī visur runāt latviski) un interesēm (veidot nacionālu valsti). Ar to mēs nevis palīdzam cittautiešiem, bet attālinām viņu integrēšanos Latvijā un turpinām savas mokas. Kurš kuram pielāgosies? Mēs novēršam vēsturisku netaisnību – padomju okupācijas sekas, tāpēc šoreiz ir jāpielāgojas tiem, kuriem tika atļauts te palikt pēc 1991. gada. Mēs novēršam netaisnību, un tāpēc mums nav jātaisnojas.

Mums jau sen tiek potēta vainas apziņa par visas pasaules noziegumiem; tas nav taisnīgi. Varmāka liek taisnoties varmācības upurim. Turklāt kreisi noskaņotie un daļa liberāļu nevēlas saprast, ka miers bez taisnīguma ir viltus miers, tas nav ilgtspējīgs. Tas bija “padomju tautu draudzības miers” – fikcija, kas sabruka. Īsts miers valodas jautājumā iestāsies tikai tad, ja sekosim Satversmē un tās preambulā teiktajam. Visi “citi miera veidi” ir netaisnības manifestācija. ASV galvaspilsētā Vašingtonā ir kristiešu mācītāja Martina Lutera Kinga piemiņas memoriāls ar vairākiem viņa citātiem. Te viens no tiem: “Patiess miers nav tikai spriedzes trūkums; tā ir taisnības klātbūtne.” Citiem vārdiem: “No justice, no peace!” (Nav taisnības (taisnīguma), nav miera.)

Par līdzatkarību liecina arī tuvinieka domas par to, ka viņam piemīt spējas atkarībnieku pārliecināt atteikties no pašdestrukcijas. Ja tikai es pateikšu tos īstos vārdus un ja tikai viņš vai viņa iedziļināsies manis teiktajā, tad noteikti pārtrauks dzert, lietot, spēlēt… Tāds līdzatkarīgais staigā pakaļ atkarīgajam un lūdzas: lūdzu, pārtrauc! Tas ir līdzīgi, kā mēs staigājam līdzi tiem, kuri mūs ignorē, un lūdzamies: “Nu, lūdzu, integrējieties ar mums, lūdzu, lūdzu! Mēs gribam jums patikt!” Tas nestrādā; 30 gadi jau par to spilgti liecina. Daudz efektīvāk būs rīkoties, darbība – tā ir svarīga stratēģiskās komunikācijas sastāvdaļa.

Robežu nospraušana

Kristīgais psihologs Henrijs Klauds savā grāmatā “Dziedinošās pārmaiņas” skaidro nepieciešamību nospraust ap sevi robežas un neuzņemties atbildību par citu personu dusmām un nepatiku saistībā ar manu robežu nospraušanu. Pat, ja sākumā dusmojas, ilgtermiņā apkārtējie sāk pielāgoties un respektēt cilvēka izvēles. Tas pats notiks ar Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem, kuri pagaidām nevēlas mācīties valsts valodu un runāt ar mums latviski.

Apmeklējot ASV GA (Gamblers Anonymous) grupu, ievēroju tur vienu sirmu vīru, kurš jau desmitgadēm nespēlē kazino. Viņš teica, ka, meklējot brīvību, esot mācījies neuztraukties par citu viedokli par sevi, bet darīt to, ko uzskata par labu esam. Viņš tur nebija vienīgais sirmais vīrs, kurš jau ilgi atrodas brīvībā no atkarības un kura padomi nāk man līdzi joprojām.

Cilvēks pārsvarā gadījumu ir racionāls un visai slinks, tāpēc mācīsies citu valodu tikai, ja bez tā nevarēs iztikt.  Būs entuziasti, kas mācīsies prieka pēc, bet ne jau vairākums. Ja mēs Latvijā neradīsim šādu nepieciešamību, tad vēl pēc 30 gadiem tiks spriests par šo pašu problēmu: “Kāpēc viņi nerunā latviski, mēs taču tā cenšamies patikt?!”

LSM, LTV, SEPLP, cenšoties “palīdzēt”, patiesībā attālina problēmas risinājumu, jo rada vidi, kurā var iztikt bez latviešu valodas. Ja sieva, kura cieš no vīra azartspēlēm, dod viņam naudu, tad atkarība tiek paildzināta, un atkarīgais turpinās palikt turpat, kur ir, jo viņam jau “viss ir kārtībā”, cieš pārsvarā tikai apkārtējie.

Bet, ja mēs nospraudīsim robežas, viņi pielāgosies, un tā nav nekāda diskriminācija, tā ir taisnīguma atjaunošana. Un vēl – tiem, kuri iekļausies latviskajā vidē, pašiem no tā būs labāk, nevis sliktāk, jo Kremlim cita starpā būs grūti viņus izmantot un uzskatīt par saviem “tautiešiem ārzemēs”, kuriem jābūvē “krievu pasaule”, “Eirāzijas impērija” vai vēl cita kāda destruktīva Kremļa ideoloģiska konstrukcija.

Neklausa rīdziniekam Herderam

Politiķis Vjačeslavs Dombrovskis LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” skaidroja, ka viņam valoda ir tikai saziņas instruments. Viņam ir tiesības tā spriest, un mums ir tiesības nepiekrist, jo mums (daudziem jo daudziem latviešiem) valoda ir ne tikai saziņas rīks, bet neatņemama nacionālās identitātes sastāvdaļa, nācijas simbols.

Dombrovskis teica, ka viņam krievu valoda ir instruments, ar kura palīdzību atraut krievus no Kremļa ietekmes. Tas jauki, bet ar šādu nostāju divvalodība dominēs, jo krievu valoda ir pašpietiekama un neapdraudēta, savukārt latviešu valodai (kā visas pasaules kultūras mantojuma daļai) ir jācīnās ar ekonomiski izdevīgākām valodām – angļu un krievu.

Ja Latvijas dibināšanas un pastāvēšanas mērķis būtu tikai ekonomisks, demokrātisks un drošības kategorijās formulēts, tad jau izdevīgāk būtu pašlikvidēties un apvienoties, kā minums, ar Lietuvu un Igauniju. Tas nenotiks, jo ir vēl cits svarīgs aspekts – cenšamies saglabāt un attīstīt latvisko kultūru, kur valoda ir centrā.

Daļa latviešu, kuri neiestājas par padomju rusifikācijas seku likvidēšanu, nav ne atkarīgie, ne līdzatkarīgie; viņi vienkārši domā līdzīgi kā Vjačeslavs Dombrovskis. Savukārt mēs piekrītam agrāk Rīgā dzīvojošajam vācu filozofam Johanam G. Herderam, kurš pauda viedokli, ka valoda nav tikai saziņas instruments, bet gan vārti uz noteiktu domāšanu un kultūru.

Neklausa arī Barijam Buzanam

Piekrītu drošības ekspertam Barijam Buzanam, kurš jau Aukstā kara izskaņā rakstīja, ka  “drošību uzskata par valsts un sabiedrības spēju saglabāt savu neatkarīgo identitāti un funkcionālo integritāti”[1].

Buzans norādīja, ka sabiedriskā drošība nozīmē “tradicionālu valodas, kultūras, reliģisko, nacionālās identitātes un paražu modeļu ilgtspējas garantēšanu”[2]. Atbilstoši Buzana un citu Kopenhāgenas drošības skolas pētnieku rakstītajam uzbrukums nacionālajai identitātei un valsts idejai ir uzbrukums valstij. Bet daļa žurnālistu un SEPLP darbinieku uzskata sevi par lielākiem nacionālās drošības ekspertiem nekā tos, kuri tam veltījuši visu profesionālo mūžu.

Saziņa ar krieviem un debates pirms vēlēšanām krievu valodā tika pasniegtas kā nacionālās drošības pasākums, ignorējot drošības profesionāļu un ekspertu rakstīto un teikto. Neuzdodos par kibernētikas speciālistu, jo tāds neesmu. Ja kāds runās par robotu būvniecību, es drīzāk paklusēšu. Bet daļa mūsu žurnālistu nekautrējas savu viedokli paaugstināt kā izšķirošo nacionālās drošības jautājumos.

Aicinu LSM, LTV un SEPLP sekot Latvijas Nacionālajā drošības koncepcijā rakstītajam par to, ka, sākot no 2026. gada, Latvijas sabiedriskie mediji darbosies tikai latviski. Citādi jūs uzturēsiet vēsturisku netaisnību (okupācijas sekas), vājināsiet Latvijas nacionālo drošību un veicināsiet krievu diasporizāciju Latvijā, uzturot augsni Kremļa naratīvu izplatīšanai. 

Nobeigumā: ģimenes intervence

Ir viena metode, kas tiek lietota, lai pamodinātu atkarībnieku, tā ir ģimenes intervence, kurā var piedalīties arī tuvi draugi. Sanāk kopā tuvinieki un vienā sapulcē runā uz atkarībnieku viens pēc otra. Katrs pasaka, ka mīl viņu un vēlas, lai atkarībnieks sāk meklēt palīdzību. Visi apstiprina to, ka uzskata, ka tā ir atkarība un ka viņi nemazinās atkarības sekas, jo atkarībnieks nemaz nemeklē palīdzību.

Ko dara LTV, LSM un SEPLP šajā ziņā? Viņi kā draugi piedalās sapulcē, bet izjauc visu procesu, jo saka, ka atkarības nav. Tā vietā, lai latvieši sadotos rokās un aicinātu pārējos sekot Satversmei valodas jautājumā, daži izlec no ierindas un sagrauj ģimenes intervenci. Tā rezultātā divvalodība turpinās, un vēsturiska lappuse Latvijas attīstībā netiek pāršķirta. Mēs jau sen varētu vairāk pievērst uzmanību ekonomisko problēmu risināšanai, bet izdabātāji neļauj atrisināt valodas lietošanas tēmu un doties tālāk.  

Jāņa Dombura vadītajā LTV diskusijā izskanēja pārmetums politiķiem, ka viņi paši ir šo situāciju pieļāvuši, jo nav risinājuši krievu integrācijas problēmas jau iepriekš, bet tagad, redz’, esot nevajadzīga steiga. Tas man atgādina situāciju, kurā cilvēks nenomaina izdegušo lampiņu koridorā, jo istabā arī tā nav nomainīta…  

Nu tad ko? Neko nedarām, jo mūsu darbība neatrisina uzreiz VISU? Tā ir demagoģiska pieeja. Neviens jau nesaka, ka viens solis ir tas pats, kas pabeigta distance. Bet, ja nespersi soli, kā būsi tuvāk finišam? Šī problēma nav tik liela, kā kādam varētu likties; vajag tikai konsekventi spert soli pēc soļa, un rezultāti neizpaliks. Ukrainas kara kontekstā mums ir izlēmīgi jārīkojas, un arī šis “okupeklis” (padomju rusifikācijas sekas) tiks nogāzts.

[1] Buzans B. Cilvēki, valstis un bailes. Rīga, izdevniecība AGB, 2000, 36. lpp.

[2] Turpat, 37. lpp.

Pārpublicēts no latvijasdrosiba.lv

Novērtē šo rakstu:

4
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...