Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmo reizi Latvijas vēsturē veidojas situācija, kad galvaspilsēta var palikt bez attīstības plāna. Tā ir liela problēma, par ko pagaidām neviens nerunā. Attīstības plāns ir kā ceļa karte investoriem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas parāda, kā dzīvosim un kur pilsēta gūs ieņēmumus.

Jaunā Rīgas pilsētas attīstības plāna izstrāde tika uzsākta 2012.gadā, un tam jābūt gatavam 2018.gadā. Taču plāna izstrāde nenotiek pēc pieņemtā grafika, tā ir tikai izpētes stadijā un rezultātā aizkavējusies par 2 gadiem. Šobrīd ir pēdējais laiks, kad saņemties un uzsākt intensīvu darbu, lai tomēr plānu pagūtu izstrādāt paredzētajā termiņā līdz 2018.gada beigām. Pretējā gadījumā Latvija, sagaidot savu 100 gadu jubileju, var palikt bez galvaspilsētas attīstības plāna.

Rīgas domes vadošajai koalīcijai trūkst politiskās gribas un izpratnes, lai izstrādātu pilsētas attīstības plānu. Iespējams, tā ir pat ieinteresēta plāna neesamībā, jo bez tā ir viegli īstenot dažādus īslaicīgus risinājumus vadošajai koalīcijai pietuvinātu uzņēmēju interesēs.

Iepriekšējais Rīgas pilsētas attīstības plāns tika izstrādāts pirms krīzes būvniecības buma laikā 2006.gadā un ir spēkā līdz 2018.gadam. Tas ir pēc būtības novecojis, jo pēdējo 10 gadu laikā ekonomiskā situācija ir krietni izmainījusies.

Kāpēc tas ir nepieņemami?

Galvaspilsētas attīstības plāns pēc būtības ir galvenais pilsētas likums, kas nosaka tās attīstību ilgtermiņā. Bez plāna pilsētas attīstība tiek bremzēta, un tā attīstās haotiski, bez kopēja redzējuma:

1. Netiek efektīvi izmantota Rīgas nodokļu maksātāju nauda, tā tiek izmantota nesaimnieciskiem īstermiņa risinājumiem, piemēram, būvējot ceļus, kam nav perspektīvas. Plāna neesamība bremzē infrastruktūras (ceļi, ūdensvadi, elektrības vadi, utt.) attīstību. Tas skar jebkuru iedzīvotāju, viņa konkrētās dzīves vietas attīstību – nav zināms, vai tur būs rūpnīca vai parks.

2. Plāna neesamība bremzē investīciju piesaisti. Investoriem trūkst drošības un skaidrības, kādos projektos ir vērts ieguldīt naudu, nezinot teritoriju izmantošanas mērķus un apbūves noteikumus (apbūves blīvums, vai teritoriju plānots paredzēt ražošanas ēkām, dzīvojamām ēkām, tirdzniecībai?).

3. Neskaidri likumi paver iespēju korupcijai, iespēju katru situāciju interpretēt pēc Rīgas domes valdošās koalīcijas ieskatiem.

* Rīgas Domes neatkarīgais deputāts, bijušais Rīgas pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...