Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ikviens, kurš ticies ar alkoholiķi, zina, ka alkoholiķiem ir kopīga iezīme – attaisnojumi. Alkoholiķis izcili māk atrast attaisnojumus, kāpēc viņš dzer un kāpēc viņam nav problēmu. Tāpēc ar alkoholiķi ir grūti diskutēt, un tas parasti kavē jebkādus mēģinājumus piedāvāt viņam palīdzību.

Klasiskākās alkoholiķa atrunas ir "No rīta es nedzeru", "Katru dienu es nedzeru", "Es taču katru dienu eju uz darbu", "Man nav laika (iespēju) ārstēties no alkoholisma", "Visi mani draugi dzer tikpat (vai pat vairāk), cik es", "Es bez viena mēriņa nevaru aizmigt", "Ar mani nenotiek nekas slikts, es nevienam nekaitēju", "Es esmu pelnījis dažus dzērienus ar tādu darbu/priekšnieku/ģimeni/laulību kā man", "Es nevaru runāt/uzstāties/gleznot/muzicēt/socializēties bez dzeršanas", "Es neesmu alkoholiķis, jo nedzeru tik daudz kā mans tēvs/mans draugs/mans kolēģis/vīrs pie bāra/kaimiņš, kurš brauca dzērumā un pazaudēja tiesības un mašīnu", "Es varu dzeršanu atmest, kad vien vēlos".

Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sāks skatīt alkohola pieejamības ierobežojumus. Latvijas alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 12,1 litrs tīra alkohola uz vienu iedzīvotāju gadā, ieskaitot zīdaiņus, grūtnieces, musulmaņus un mūķenes. OECD publicētajā starpvalstu datu salīdzinājumā par 2021. gadu Latvija šajā rādītājā ir apsteigusi visas valstis, par kurām OECD vāc datus, lai ierindotos pirmajā vietā reģistrētā absolūtā alkohola vidējā patēriņa litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju.

Tā kā alkohola rūpniecības lobiji tradicionāli cenšas novelt vainu uz veiksmīgo pārrobežu tirdzniecību, uzreiz jānorāda, ka šajā rādītājā šis patēriņš ir koriģēts, tiesa, pandēmijas gados pārrobežu pārdošanas apjumi krietni saruka. Būtībā šis rādītājs būtu nedaudz jāpalielina par to daudzumu (ap 0,01 l), ko Latvijas iedzīvotāji ir izdzēruši vai vismaz iegādājušies ārvalstīs.

Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par alkohola patēriņu, pie reģistrētā alkohola patēriņa būtu jāsummē klāt arī bezakcīzes – legāli mājražotāju piedāvātā un īpaši nelegālā – alkohola patēriņš, kurš pētījumā 2013. gadā aprēķināts 20,9% apjomā. Jāpieņem, ka sakarā ar politisko situāciju pēdējos gados nelegālā alkohola ievešana no Baltkrievijas un Krievijas ir ievērojami samazinājusies. Tomēr – pie 2021. gadā reģistrētajiem 12,1 l absolūtā alkohola gadā uz katru 15+ iedzīvotāju būtu papildus jāpieskaita vēl vismaz viens litrs. Pārvēršot litrus mililitros, varam izrēķināt, ka katrs 15+ Latvijas iedzīvotājs katru dienu vidēji izdzer 35 ml absolūtā alkohola.

Latvijas likumdevēji, tirgotāji, benzīntanku īpašnieki jau šobrīd meklē attaisnojumus valsts alkoholismam – "Noteikti zinu, ka cilvēki Lietuvā/Krievijā/Čehijā dzer vairāk nekā mēs, tikai uzskaite viņiem ir sliktāka", "Lielu daļu no mūsu patēriņa patiesībā nopērk igauņi Valkā un Ainažos", "Atņemt tiesības benzīntankos tirgot alkoholu nozīmē negodīgu tirdzniecības konkurenci", "Neļaut alkoholu tirgot pēc 22.00 neko nedod, jo visi iegādājas alkoholu ātrāk", "Neļaut tirgot alkoholu nozīmē atbalstīt nelegālo tirdzniecību". Visi šie attaisnojumi ir tieši tādi paši kā individuālā alkoholiķa attaisnojumi.

Pēdējo mēnešu laikā aktivizējušies cilvēki, kas saprot – alkoholisms ir viena no Latvijas lielākajām problēmām. Par alkoholismu kā nācijas problēmu jau ir runājuši valsts prezidents, ekonomikas ministrs un RSU rektors. Iespējams, pavisam nedaudz ledus ir sakustējies.

Diskusija par un pret alkohola pieejamības ierobežojumiem (akcīzes nodokļa celšanu, laika ierobežojumiem, vecuma ierobežojumiem alkohola iegādei, alkohola nodaļu ierobežošanu veikalos utt.) agri vai vēlu nonāk līdz argumentam – vai tu pats lieto alkoholu? Mērķis ir samazināt alkohola apkarotājus līdz tiem padsmit procentiem jebkurā vecumgrupā, kas alkoholu nelieto nekad, principiāli. Otra ļoti tipiska diskusijas iezīme ir personiski uzbrukumi jebkuram, kas atļaujas nostāties stingrā ierobežošanas pozīcijā. Diskusijās Saeimā un Veselības ministrijā izkristalizējas politiķu un ierēdņu sapratne par alkoholismu: "Alkoholiķis ir tas, kurš dzer vairāk par mani." Vairāk iedziļinoties, varam secināt, ka vairums lēmēju par alkohola ierobežojumiem (deputāti, ierēdņi, alkohola ražotāju pārstāvji) paši varētu atbilst diagnozei "alkoholiķis", jo lieto vairāk par vidēji trim devām alkohola dienā.

Kopā ar profesoru Andreju Ērgli reiz analizējām Latvijas iedzīvotāju sirds riska šķērsgriezuma pētījumu. Tur, kur pētījumam bija objektīvi izvērtējami rādītāji (svars, cukura līmeni asinīs, holesterīna skaitļi, asinsspiediens), tie labi saskanēja ar citiem analizējamiem kritērijiem. Savukārt attiecībā uz smēķēšanu un alkohola lietošanu aptaujās visi smēķētāji un alkohola lietotāji, šķiet, bija norādījuši retāku kaitīgo vielu lietošanu un ievērojami mazākas devas nekā patiesībā. Neviena atklāta vai anonīma anketa nedod pilnu ainu par smēķēšanas vai alkoholisma paradumiem, kur nu vēl – par reālo stāvokli valstī. Daži pētījumi par smēķēšanu, pārbaudot kotinīnu (nikotīna skaldprodukts jeb metabolīts) asinīs, dod skaitļus, ka Latvijā smēķē 43% iedzīvotāju, nevis 32%, kā liecina aptaujas. Arī no slimnīcu uzņemšanas nodaļu netiešām analīzēm var izdarīt secinājumus, ka alkohola lietošana Latvijā ir lielāka par uzrādītajiem 12,1 litru vidēji uz vienu iedzīvotāju.

Par alkoholu kā latviešu trendu un bēdu

Savulaik, rakstot par nacionālajām tradīcijām dzeršanā, es jokoju, ka "latviešiem ir tradīcija svētkos iedzert, krieviem ir tradīcija iedzert". Diemžēl skaitļi liecina – mēs dzeršanas tradīcijās tuvojamies saviem austrumu kaimiņiem.

Alkohols ir biežāk lietotā narkotika Latvijā pieaugušo vidū. Alkohola lietošana ir saistīta ar dažādiem veselības riskiem. Alkohola radītās izmaksas ietekmē ne tikai personu, kas lieto alkoholu, bet ģimeni, kopienu, pašvaldību, valsti.

Alkohola pārmērīgas lietošanas ietekme ir daudz plašāka par finansiālajām izmaksām (līdz šim visas diskusijas Saeimā par nepieciešamību ierobežot alkohola tirdzniecību atduras Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta akcīzes nodokļu skaitļos).

Mēģināšu definēt alkohola lietošanas ietekmi uz sabiedrību:

alkohola pārmērīgas lietošanas ekonomiskās izmaksas ir saistītas ar lielākiem veselības aprūpes izdevumiem, darba ražīguma zudumu, lielai daļai darba nespējas lapu, agrīnai invaliditātei;

alkohols rada ilgtermiņa sekas veselībai (par to varēs lasīt šajā pašā rakstā), ir iemesls nelaimes gadījumiem, traumām un vardarbībai;

alkohola lietošanas juridiskās sekas ir palielināta noziedzība, ceļu satiksmes negadījumi alkohola reibumā, pašnāvības, kā arī citas – ar tiesībaizsardzību un krimināltiesībām saistītas – problēmas;

alkohola lietošanas sekas ģimenē ir vardarbība ģimenē, ļaunprātīga izturēšanās pret bērniem, nevērība, vardarbība intīmo partneru starpā un bērnu problēmas, kas saistītas ar vecāku alkoholismu un pārlieku agrīnu alkohola lietošanas sākšanu. Bērniem alkoholiķu ģimenēs ir ievērojami sliktāki mācību rezultāti un sekmes;

alkohols ir trešais vai ceturtais galvenais novēršamais nāves cēlonis – kā nu mēs analizējam dažādu slimību cēloņus. Alkohola lietošana ir riska faktors daudzām hroniskām slimībām un stāvokļiem, un alkoholam ir būtiska nozīme dažu vēža veidu, psihisku slimību, kā arī daudzu sirds un asinsvadu, gremošanas slimību rašanās gadījumos. Alkohola lietošana palielina diabēta, insulta un sirds slimību risku.

Ilgstoša alkohola lietošana izraisa izmaiņas smadzenēs, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu, emociju apstrādi un paškontroli, padarot cilvēkus, kuri lieto alkoholu, uzņēmīgākus pret agresiju un vardarbību.

Alkoholisms patiesībā ir ģimenes slimība. Liela daļa no pieaugošās uzmanības deficīta slimības incidences bērniem ir saistīta ar pārmērīgu alkohola lietošanu bērna ieņemšanas laikā (piedzēries spermatozoīds) un mātes grūtniecības laikā. Alkohola izraisīti augļa alkohola spektra traucējumi ir vienas no izplatītākajām vecāku alkohola lietošanas tiešajām sekām, ko izraisa mātes alkohola lietošana grūtniecības laikā.

Ģimenē bērns no vecākiem iemācās uzvedības modeļus un reakciju, kā vadīt emocijas dažādās dzīves situācijās. Ja bērns augot ir pieredzējis alkoholismu vai emociju izlādi pēc alkohola lietošanas, pieaudzis viņš var uzvesties tāpat un nesaskatīt savā uzvedībā neko destruktīvu, jo tā ir neapzināti pārkopēta no vecākiem. Bērniem, kuri aug alkoholiķu mājās, ir ievērojams risks saslimt ar alkohola lietošanas traucējumiem.

Augot ģimenē, kurā vismaz vienam no vecākiem ir alkohola lietošanas traucējumi, ļoti liela ir iespēja, ka bērnam gana ātri attīstīsies psiholoģiskas, emocionālas un kognitīvas problēmas.

Depresija un alkohols, valsts depresija un alkoholisms

Vai daži dzērieni var palīdzēt cilvēkiem ar klīnisko depresiju justies labāk? Jā. Alkohols ir cilvēces pirmais antidepresants (jādomā – vairākus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras), diemžēl ar ļoti izteiktu atkarības veidošanas tieksmi. Bioķīmiski alkohols izraisa līdzīgas neironu un molekulārās izmaiņas kā efektīvie modernie antidepresanti.

Depresijas un alkoholisma komorbiditātes dēļ ir plaši atzīta hipotēze par alkoholismu kā pašārstēšanos – depresīvi cilvēki var pievērsties dzeršanai kā līdzeklim, lai ārstētu savu depresiju. Pašārstēšanās ar alkoholu ir bīstama, jo ir ļoti smalka robeža starp to, vai tas ir noderīgi vai kaitīgi, un kādā brīdī atkārtotas lietošanas laikā pašārstēšanās kļūst par atkarību.

Latvijā antidepresantu izrakstīšana un lietošana ir ievērojami mazāka un retāka nekā Rietumeiropā (lielā mērā saistīta ar nepietiekamo medikamentu iegādes finansiālo kompensāciju); tas saistīts gan ar stigmām apmeklēt psihiatru, gan ar stigmām pret antidepresantiem, gan ar nelīdzestību depresijas ārstēšanai. Viens no izskaidrojumiem alkoholismam Austrumeiropā ir tieši depresijas pašārstēšana ar alkoholu. Cilvēki saka, ka viņi lieto alkoholu, lai "noslīcinātu bēdas" pēc neveiksmīgas šķiršanās, darba zaudēšanas vai cita liela stresa dzīvē. Tā kā alkohols padara miegainu, šķiet, ka dažas glāzes alus vai vīna var atslābināt un mazināt trauksmi.

Viena lieta ir reizi pa reizei iedzert, kad cilvēks ir stresa nomākts. Taču, ja kokteilis ir nepieciešams katru reizi, kad rodas kāda problēma, tas liecina par alkohola lietošanas traucējumiem.

Pastāv arī cieša saikne starp nopietnu alkohola lietošanu un depresiju. Mēdz diskutēt par jautājumu, vai regulāra alkohola lietošana izraisa depresiju, vai arī depresīvi cilvēki biežāk dzer pārāk daudz. Pastāv abas iespējas.

Gandrīz trešdaļai cilvēku ar depresiju ir arī alkohola problēmas. Pētījumi liecina – bērniem ar depresiju ir lielāka iespēja, ka pēc dažiem gadiem viņiem būs problēmas ar alkoholu. Pusaudžiem, kuri ir pārcietuši smagu depresiju, ir divreiz lielāka varbūtība, ka viņi sāks lietot alkoholu, nekā tiem, kuri to nav piedzīvojuši.

Sievietēm ir vairāk nekā divas reizes lielāka iespēja, ka viņas sāks smagi dzert, ja viņām ir bijusi depresija. Sievietes biežāk nekā vīrieši pārspīlē, kad ir nomāktas.

Dzeršana tikai pasliktina depresiju. Cilvēkiem, kuri ir nomākti un pārlieku daudz dzer, biežāk un smagāk atkārtojas depresijas epizodes, viņi biežāk domā par pašnāvību. Alkohola lietošana padara mazāk efektīvus antidepresantus.

Bērniem, kas cietuši no vardarbības vai auguši nabadzībā, ir lielāka iespēja saslimt vienlaikus ar alkoholismu un depresiju.

Pēdējā laikā, īpaši, sākot ar Covid-19 pandēmiju, Latvijas valsti nereti raksturo ar terminu "depresija". Tiesa, Covid-19 laikā Latvijas valsti varētu raksturot ar jēdzienu "alkoholisms". Nu kā lai citādi raksturo Krišjāņa Kariņa lēmumu atļaut alkohola tirdzniecību internetā, nepārbaudot pasūtītāja vecumu, kā arī ignorējot tirdzniecības laika ierobežojumus. Arī pārmērīga naudas aizņemšanās ir tipiska alkoholisma pazīme (pieaugošo Latvijas ārējo deficītu mēs varētu raksturot kā valsts depresiju vai valsts alkoholismu). Tikai kā alkoholisma un depresijas kombināciju var raksturot "helikoptera naudas" šķērdēšanu, piemēram, Covid-19 mājsēdes laikā piešķirot līdzekļus azartspēļu zālēm.

Patiesībā tuvākajās nedēļās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā būs iespēja novērtēt valsts politiķu un ierēdņu garīgo veselību. Ja atkal deputāti visi kā viens cīnīsies "pret" jebkādiem ierobežojumiem, mums nāksies atzīt diagnozi valstij "depresija un alkoholisms". Atgādināšu, ka ar vairākiem nozīmīgiem soļiem Lietuvai izdevās ievērojami samazināt alkohola patēriņu – saīsinot alkohola tirdzniecības laiku un liedzot tirdzniecību svētdienā, nodalot alkohola tirdzniecību lielveikalos no pārtikas tirdzniecības, liedzot alkohola tirdzniecību benzīntankos (reāli samazinājās alkohola reibumā braucošo šoferu skaits). Lietuvai ar šiem racionālajiem soļiem izdevās samazināt nacionālo dzeršanas postu, bet – varam to skatīt kontekstā vai ne – ievērojami atrauties no Latvijas ekonomiskajā izaugsmē. Vai Lietuva izārstējās no depresijas? Samazinājās pašnāvību skaits, un tagad arī šajā aspektā Latvija apsteidz Lietuvu.

Vai alkohols var būt veselīgs?

Pareizā atbilde ir – ja medikaments kādas slimības ārstēšanai ir šķīdināts spirtā, šis medikaments var uzlabot veselību.

Žurnāls, kuru mēdzu lasīt visbiežāk, "The Lancet", atbild: "Ja runājam par alkohola lietošanu, tad nav tāda droša daudzuma, kas negatīvi neietekmētu veselību." Šī atbilde ir diezgan strikta – alkohols jebkurās devās ir kaitīgs. Savus argumentus par alkohola kaitīgumu jebkuros daudzumos esmu aizņēmies no Pasaules Veselības organizācijas atziņām un SPKC direktora vietnieka profesora Dzintara Mozga publikācijām. Lielā mērā šīs atziņas atkārto to, ko jau esmu minējis šajā rakstā.

Alkohola lietošanas dēļ globāli gadā iet bojā 3,5 miljoni cilvēku (2,6 miljoni vīriešu un 0,9 miljoni sieviešu), un tas izraisīja 5,2% no globālā slimību un traumu sloga. Alkohola lietošana ir saistīta ar paaugstinātu daudzu veselības problēmu risku. Alkohola lietošana ir galvenais vairāku slimību iemesls, alkohols izraisa alkohola atkarību, aknu cirozi, vairākas citas neinfekcijas slimības un psihiskās veselības traucējumus. Alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei, ņemot vērā tā kauzalitāti attiecībā uz dažādām veselības problēmām – netīšiem ievainojumiem, ievainojumiem satiksmes negadījumos vai pašnāvību.

Alkohola negatīvā ietekme biežāk novērojama gados jauniem cilvēkiem, jo 13,5% no visiem nāves gadījumiem 22 līdz 39 gadu vecumā ir saistīti ar alkohola lietošanu. Un tomēr – galvenais iemesls, kādēļ mēs arvien vairāk runājam par alkohola lietošanas kaitīgo ietekmi, ir pierādījumi tam, ka alkohols ir iemesls vēzim. Starptautiskā vēža izpētes aģentūra ir klasificējusi alkoholu par toksisku, psihoaktīvu un atkarību izraisošu vielu un 1. grupas kancerogēnu, kas var izraisīt septiņus dažādus vēža veidus, tostarp barības vada, aknu, kolorektālo un krūts vēzi. Katru gadu visā pasaulē tiek reģistrēti 740 000 jaunu vēža gadījumu, kuru gadījumā pastāv kauzāla sakarība ar alkohola lietošanu.

Tiesa, atsevišķos pētījumos ir ticis konstatēts, ka nelielas alkohola devas varētu samazināt dažu kardiovaskulāro slimību un 2. tipa diabēta risku, taču šis protektīvais efekts noteikti pazūd pat epizodiski riskantas alkohola lietošanas gadījumā, savukārt šāda potenciāli riskanta dzeršana pārliecinoši paaugstina jebkuras kardiovaskulārās slimības risku. Būtiski, ka nav tādu pētījumu, kas, liecinot par iespējamo kardiovaskulāro slimību vai 2. tipa diabēta riska mazināšanu, liecinātu arī par vēža riska mazināšanu alkohola lietotājam.

Nav tādu pierādījumu, ka pastāvētu kāds noteikts slieksnis, virs kura cilvēka organismā sāktu izpausties alkohola kancerogenitāte, tādēļ alkohola lietotājiem vajadzētu būt objektīvi informētiem par vēža un citu veselības problēmu riskiem, kas saistīti ar alkohola lietošanu. Precizēsim – alkohola lietošanas riski veselībai ir daudz nozīmīgāki par iespējamu protektīvu darbību, ko sirds un asinsvadu sistēmai varētu sniegt mazas alkohola devas.

Novērtē šo rakstu:

3
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...