Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Realitātes šovs ar miljardu aizplūšanu no Latvijas, Latvijas Bankas prezidenta brīvības laupīšanu, bet tomēr nepārdošanu arābu verdzībā un Rimšēviča mājas mīklaino apzagšanu noteikti mazināja iemīļoto seriālu popularitāti masu izklaides nežēlīgajā konkurences cīņā.

Lai arī kritušo vēl nav, taču arī notikumu attīstība nebūt nav vēl beigusies. Turklāt nebūt nav tā, ka vienīgais jaunums būtu latviešu valodas bagātināšanās ar sugas vārdu "dana", ar to apzīmējot tekoši un bezjēdzīgi tarkšķošu sievišķi, kuras ģimene sasniegusi jaunu labklājības līmeni, aktīvi piedaloties valsts slaukšanā.

Kā jau parasti, notikumi sākās ar kaut ko negaidītu. 13. februārī masu mediji saka kladzināt, ka ASV Finanšu noziegumu pārraudzības tīkls (FinCEN) izplatījis paziņojumu par otro lielāko Latvijas banku ABLV. Pats šis FinCEN ir savdabīgs veidojums, kas apvieno profesionāļus citās organizācijās, kas tad nu sinerģētiski mēģina izskaitļot, kuras bankas varētu būt tās, kas veic ASV valdībai nevēlamas operācijas.

FinCEN ir publicējis lielu skaitu līdzīgu paziņojumu par citām bankām ASV un ārvalstīs, bet vismaz tās, kas minētas pēdējo divu gadu paziņojumos, nav likvidētas, plaukst un zeļ. Atrodama informācija, ka FinCEN izmanto mākslīgo intelektu, kas liek kļūt bažīgam, jo zināmie AI pielietojumi sarežģītās situācijās noveduši pie negaidītiem un izkropļotiem rezultātiem, piem. Microsoft Tay – skat. https://gizmodo.com/here-are-the-microsoft-twitter-bot-s-craziest-racist-ra-1766820160

FinCEN ir informācijas tīkls, tas nekādus lēmumus nepieņem, bet gan var rekomendēt noteiktas rīcības ASV finanšu ministram, kuram ir arī savs analītiskais dienests, kas pārvērtē FinCEN paziņojumus un to juridisko īstenojamību. Aplūkojot US Patriot Act 311. sekcijas ietvaros uzsāktās darbības ASV Finanšu ministrijas lapā https://www.treasury.gov/press-center/press-releases/Pages/tg1056.aspx, uzkrītoši, cik liela daļa no uzsāktajām procedūrām ir tikušas atsauktas.

Te arī atrodama informācija, ka 311. sekcija ir uzskatāma vairāk par profilaktisku, kurpretim ASV Foreign Assets Control Office (OFAC) iesaldē aktīvus un aizliedz transakcijas, t.i. veic reālas darbības. Līdz ar to skaidrs, ka ABLV gadījums ir viennozīmīgi attiecināms uz mazāk nozīmīgo Patriot Act prevencijas daļu.

Ir skaidri jāidentificē FinCEN izteikto apgalvojumu diakritiska shēma. Saistība ar Ziemeļkoreju faktuāli attiecināta uz veciem nodarījumiem. Visā šajā sacerējumā ir tikai viens vienīgs teikums, kas ir galīgā diagnoze ABLV - "ABLV facilitated transactions related to North Korea after the bank’s summer 2017 announcement of a North Korea ‘‘No Tolerance’’ policy. " - 6989 lappusē. Tas tad būtu tiesas uzdevums to konstatēt vai apgāzt.

Savukārt konkrēto Ziemļkorejas institūciju un kompāniju uzskaitījums, kuru darbība tikusi veicināta, nav attiecināts uz periodu, kad Ziemeļkorejas veidojumi jau bija iekļauti US Patriot Act striktas darbības lokā, pēc kursējošās informācijas tie attiecināmi uz Obamas laiku, kad šādas sankcijas nebija vēl noteiktas.

Lieki piezīmēt, ka prezidenta Obamas laikā tika mēģināts panākt saprātīgu vienošanos ar Ziemeļkoreju, un eskalācija ir samērā nesen uzsācies globāli bīstams process. Līdz ar to būtu jāpierāda, vai pārkāpumi, ja tādi bijuši, ir notikuši laikā, kad ir bijušas spēkā jau pastiprinātās sankciju normas. Lai gan, protams, politiskie likumi bieži tiek attiecināti ar atpakaļejošu spēku.

Turklāt darījumi ar Ziemeļkoreju ir terorisma finansēšanas kategorijā, nevis naudas atmazgāšana, taču nekādas OFAC darbības pret ABLV nav uzsāktas. Arī 2017. gada FKTK audits par šo tēmu ABLV beidzās ar neko.

Vienā ziņā ABLV gadījums ir unikāls, jo par to sacerēts patiešām ķīselis, kur ir gan naudas atmazgāšana, gan Ziemeļkoreja, gan vēl citas šausmu lietas. Paziņojumā par Dandong banku, kurai pieraksta dalību liela apjoma operācijās ar Ziemeļkoreju, tieši tas ir aprakstīts, nevis radīts maisījums no dažādiem it kā pārkāpumiem.

Termiņš komentāru sniegšanai ir 2018. gada 17. aprīlis, tikai kas tos vairs varēs sniegt? Jo pašlaik ir tikai FinCEN vārsmojums, bet tas ir ekspertu-šmekspertu tīkls, kas tikai kaut ko pētī.

Pēc tam sekojošais Latvijas valdošās kliķes mazspējas demonstrējums un haotiskās darbības varētu kalpot par komēdijas avotu, ja tam visam nebūtu sagaidāmas tik bēdīgas sekas gan medmāsām, gan vēža slimniekiem, gan bērniem, gan pensionāriem.

Pilnīgi acīmredzams, ka tūlītējās valdības galvas un finanšu ministres reakcijas neliecina par situācijas izpratni. Tā ir liela Latvijas problēma, jo valsts iestādēs zemākā un vidējā līmenī strādā blatņiki-pelēcības, nedaudz augstākajā līmenī un augšējā līmenī - blēži, kas bīda personiskos biznesus, un pašlabuma meklētāji. Meklēt tur cilvēkus ar dziļu izpratni par lietam - pilnīgi bezcerīgi! Valdība ir apaugusi ar bezjēdzīgām aģentūrām, kuru vienīgais uzdevums ir paslēpt Eiropas fondus un uzturēt partijas aparātu.

Diemžēl valdošais K. kungs atgādināja lauku papu, kuru moka reimatisms, bet kuru vēl arvien uzskata par labāko ciemā pie kuiļu rūnīšanas. Saklausot atslēgas vārdus "Ziemeļkoreja", "terorisms", "naudas atmazgāšana", "korupcija", visa racionālā domāšana Valmieras prorābam tika paralizēta, un vienīgi varam būt pateicīgi, ka pārāk intensīvi viņš kadrā necentās iekļūt.

Finanšu ministre, purinot savas cirtas, atgādināja vidusskolnieci, kas ieradusies no kaļimbambā spēles, pēkšņi sajutusies kā Katarīna II tronī, sāka ģenerēt vispārīgas frāzes, acīmredzot domādama, ka ir tik gudra gājienos ar zirdziņu, ka visus aptīs ap pirkstu. Notikumiem attīstoties, gan parādījās matu gumija un kokains ģīmis.

Daudz grūtāk izprast, kas vada FKTK vadītāju Putniņu, kura karjeru bruģēja jurista darbs ar "Spādes un Miķelsona" biroja svētību pie Lemberga, kā arī no ilgas atrašanās ASV Latvijas vēstnieka sievas statusā pa taisno augstā FKTK amatā iekritusī Gunta Razāne.

Lai gan pēdējā gadījumā tas varētu arī nebūt tik dīvaini, jo ir produkts tam laikam, kad Šahiste bija vienā laivā ar Rimšēviču. Taču skaidrs ir tas, ka FKTK ārkārtīgi katalizēja ABLV virzību pa skuju takuu, un tas noteikti nebija nejaušs notikums.

Jo ABLV nekādā gadījumā nebija jālikvidē. Šī situācija nav unikāla. Parasti šādos gadījumos mēģina bankas ātri apvienot, vajadzības gadījumā piefinansējot no valsts. Kandidātu noteikti netrūktu, jo AB.LV problēmu proliferācija, kas tagad ir notikusi, apdraud arī citas bankas. Normālas valstis necenšas slēgt banku, kura spējīga piesaistīt naudu un nodrošina labi apmaksātas darbavietas.

Vispār rodas jautājums, kāpēc krīze Latvijā tika nevajadzīgi publiskota un izbļaustīta apkārt. Banku refinansēšana, ko veic kādas valsts Centrālā banka pret vērtspapīru ķīlu, ir pilnīgi normāla lieta. Tas, ka Eirozonā nav skaidrs, kas ir šis "lender of last resort", ir kroplīgās Eirozonas konstrukcijas izpausme, ko uzsvēruši vairāki Nobela prēmijas laureāti.

Taču pēdējos pāris gados ECB piever acis, un izvairās no publicitātes. Pat bezcerīgos gadījumos - ir izdevies glābt Monte Paschi banku Itālijā. Kas bija nenormāls ABLV situācijā - Latvijas Bankas pārstāvju nenormālā pļāpība masu informācijas līdzekļos, kas radīja panikas iespaidu.

Vēlreiz jāuzsver, ka ABLV gadījumā nāves spriedums ir apsūdzības par Ziemeļkorejas biznesa transkaciju veicināšanu. Savukārt naudas atmazgāšana - atvainojiet, tikko Lietuvas Centrālā banka masveida naudas atmazgāšanā apsūdzēja Swedbank – vai tā ir slēgta? Kura banka nenodarbojas ar lielāku vai mazāku naudas mazgāšanu?? Kuru tas vispār interesē?

Pilnīgi nesaprazdami ne procedūru, ne akcentus, ne izlasot pilnu FinCEN paziņojumu, bet juzdamies ārkārtīgi komfortabli vismaz no sākuma savos augstajos amatos, Latvijas valdītāji sāka rezonēt un atskaņot dažāda stila blēņas. Darīja to tajā brīdī, kad vajadzēja turēt muti ciet. Un tādējādi nelabvēlīgu situāciju padarīja par neatgriezenisku un bezcerīgu, un provocēja mazo valstu izvarotāju – Eiropas Centrālo banku (termins ko attiecībā uz Grieķiju lieto M. Hadsons).

Te konstatējami divi būtiski faktori, kāpēc situācija izvērtās tik ļaundabīga.

Pirmkārt, šī banku krīze sakrīt ar politisko ciklu. Latvijas oligarhijai ir labā atmiņā, ka 2008. gada krīze nesakrita ar politisko ciklu un lielas pārmaiņas Saeimas sastāvā neradīja. Taču tā sakrita ar pašvaldību politisko ciklu un izslaucīja no Rīgas Domes visus nacionāļus un tamlīdzīgos fruktus. Turklāt Saskaņas nostiprināšanās Rīgas Domē nebija vienreizējs notikums, nonākšana pie budžeta resursiem ļoti sekmē rezultātus nākamajās vēlēšanās.

Tā kā Saskaņa krīzes laikā bijusi ļoti ieturēta un diskrēta, ir veiksmīgi uzķērusi citas valdības organizētas blēdības kā OIK, tās reitings pilnīgi noteikti ir pieaudzis. Jebkura banku krīze radīs lielu neapmierināto skaitu, un Saskaņai te ir pavisam viegli palielināt savu elektorātu ar desmitiem vai pat simtiem tūkstošu nepamierināto. Pašreizējās varas partijas jūk prāta no šīs situācijas un perspektīvas un tādēļ ABLV krīzes laikā runāja par daudz, par lieku, un nomelnoja viens otru.

Rezultātā radās tāds informatīvais fons, kas būtiski palielināja finansiālos zaudējumus krīzes laikā. Partiju ielikteņi katra vārda galā centās rādīt ar pirkstu uz kādu citu, laikam cerot, ka, jo vairāk publicitātes, jo tīrāka viņiem pašiem pakaļa. Tas izraisīja lavīnas efektu un maksās Latvijas sabiedrībai daudzus miljardus.

Otrkārt, ABLV tieši uzraudzīja ECB, kura nekādus brīdinājumus iepriekš nebija publiskojusi. Iespējams, viss būtu noklusis, taču ārkārtīgi lielā psihoze Latvijā, kurai tika uzlikts galīgais zīmogs līdz ar Rimšēviča aizturēšanu, neļāva atrisināt banku jomā ierastajā klusajā formātā. Jo ABLV nekādu maksātnespējas pazīmju nebija.

Šobrīd nav publiskots pilnīgi neviens arguments, kāpēc tas viss bija vajadzīgs. Taču kāds labs režisors ļoti veiksmīgi prognozēja, kas notiks gan valdības, gan Latvijas bankas, gan FKTK līmenī. Vajadzēja tikai iekustināt šo lavīnu. Un katram gadījumam bija jau pasūtīta dīvainā Sallivana vizīte, ja nu kāds tomēr sāktu uzdot loģiskus jautājumus par to visu. Līdz ar to ir iznīcināta nozīmīga komercbanka, pirms vispār ir noskaidrota konkrētās informācijas patiesība.

Runājot par to, kādu iespaidu tas atstās uz Latviju, protams, šis iespaids būs graujošs. Zaudētas daudzas labas darbavietas, zaudēts būtisks finansējums projektiem Latvijā. Netiks realizēti projekti, kuri Rīgu padarītu par konkurētspējīgu reģiona konferenču un lielu pasākumu tirgū. Būtībā tas ir liela produktīva privātā biznesa zaudējums.

Tādējādi Latvija sper platu soli virzienā, kur vienīgais bagātības avots ir valsts apzagšana - vai nu tieši, vai caur koncesijām kā OIK, vai iekasējot par katru pieslēgumu astronomiskas summas valsts monopolu labā.

Vai šādai pilnīgi nekreatīvai Latvijai būs nākotne, kas pastāv pretrunā ar Marksa kapitāla un Šumpētera kapitālisma teoriju? Pēdējās divas - Laimdotas un Kučinska - valdības raksturo pilnīga impotence un neproduktivitāte. Kreatīvisma trūkums. Ideja, ka Latvija varēs dzīvot zaļi, piesaistot no Krievijas izmestos oligarhus un tiem kortežā sekojošos likumīgos zagļus, neko nav devusi. Pēdējie eksportspējīgie uzņēmumi ir ar lielu pompu nolaisti uz grunti, barojot vienīgi likvidatoru mafiju.

Valdība tarkšķ par Eiropas struktūrfondu ieguldījumu, taču šajā t.s. plānošanas periodā nekur nekas nenotiek, nekur nekā nav, neko neredz. Arī Kokrūpniecības asociācija konstatē, ka līdz viņiem struktūrfondi nav aizgājuši. Kā gan, ja tiek it kā piešķirta nauda projektiem, viss notiek, bet nekā dabā nav.

Slovāku miljardieris R. Suliks saasināto diskusiju ietvaros ar Eiropas Savienību vērsis uzmanību uz to, ka eirofondu apgūšanas nozare ir tā profesionalizējusi korupciju, ka projektu nauda aizplūst uz specializētu firmu kontiem, bieži sadarbojoties bagāto valstu mafijai ar Krievijas likumīgajiem zagļiem, un teritorijās, kuras būtu jāattīsta, nekas nenonāk. Latvijā ir būtiska atšķirība no iepriekšējā struktūrfondu perioda, kad tika remontēts, asfaltēts, celts un visur bija redzamas šiltes ar struktūrfondu logo, neskatoties uz to, ka tas bija krīzes un pēckrīzes periods.

Būtu pēdējais laiks sarēķināt, cik Latvijai jau ir izmaksājusi dalība Eiropas Savienībā, un vai esam iestājušies pareizajā savienībā. 2008. gada krīzes izmaksu vērtējumu devis SVF, - tas ir 116% no 2008. gada IKP - skat. http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2010/wp10146.pdf, ko varam novērtēt ar 30 miljardiem.

Šīs krīzes izmaksas būs mazākas, taču šogad ABLV problēmas, un tam sekojošie procesi vērtējami ar 5 miljardiem. Banku krīzes izmaksas parasti rēķina uz 4 gadiem, pat pieņemot, ka situācija stabilizējas, un nākamo gadu izmaksas ir mazākas, novērtējums 10 miljardi ir adekvāts.

Tātad dalība ES Latvijai ir izmaksājusi ikgadējās iemaksas, summāri līdz 2020.g. tas ir apmēram 4 miljardi EUR, plus 30 miljardu IKP zaudējums banku krīžu rezultātā. Tam pretī ir tikai 10 miljardu ieguldījums no struktūrfondiem, no kuriem 3 miljardi te vēl nemaz nav ieskaitīti, un nav garantijas, ka tos dabūs.

ES ir ļoti negatīva ietekme uz banku krīžu atrisināšanu mazās valstīs, salīdzinot kaut vai ar 1995. gada Bankas Baltija krīzi, kas netika glābta, un neatstāja nekādu iespaidu uz tautsaimniecību. PAREX glābšana, šis Godmaņa un Rimšēviča opus magnum, ir viena no visdārgākajām banku krīzēm pasaules vēsturē, rēķinot pēc ietekmes uz IKP. Godmanis kā glābšanas iemeslu norāda Sarkozī un Merkeles māvienus 2008. gada rudenī, ka visām ES valstīm jāglābj to komercbankas.

Taču pat šis apgalvojums nav plika graša vērts, jo, piemēram, Dānija neglāba nevienu maksātnespējīgu komercbanku, un slēdza salīdzinoši lielas bankas kā Amagerbanken, zaudējumus uzliekot akcionāriem un depozitoriem. Latvija bija vienīgā, kas pilnībā samaksāja PAREX sindicētos kredītus, ko NEVIENA cita Eiropas valsts nedarīja pilnā apmērā, un dažas kā Islande uzšķaudīja virsū un nedarīja vispār.

Protams, gremdēties atmiņās nav vienmēr produktīvi, bet ir gan pamācoši. Tiesa, drīz jau arī mācīšana mainīsies pēc būtības - ja agrāk tika mācīta valoda, spēja izteikties un stāstīt, to vietā būs orālās kompetences. Un banku bankroti būs mācību materiāls finanšu pratībā. Un šķidrie valdības pārstāvju teikumi liksies fantastiskas gudrības, kuros klausīties ar atvērtu muti.

Tas nu tā. Bet par nākotni - o, to nevar zināt. Eiropas Savienība ir pārdzīvojusi pagājušā gada priekšnāves pieredzi Francijas vēlēšanās. Bet 4. martā ir velēšanas Itālijā, kas var beigties ar eiroskeptiķu uzvaru. Lai arī tas nenozīmē kādu tūlītēju sabrukumu, Itālijas partiju priekšlikumi ir ļoti filigrāni izstrādāti. Pastāv konsenss par paralēlās valūtas ieviešanu.

Un tā nu var sanākt, ka nākamajai Saeimai būs jārīko referendums, pretējs tam, kas 2003. gadā. Ja sabrūk Eirozona vai pati ES, būs svarīgi, kādus jautājumus ierakstīs referenduma biļetenā. Un to noteiks nākamās Saeimas politiskais vairākums. Pašreizējai valdošai kliķei šī ir ārkārtas situācija. To viņiem novēlam. Omnia orta cadunt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...