Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā visu laiku uzskatīja, ka, pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim, tranzīta nozare vienmēr attīstīsies. Principā tā arī bija - visas ekonomiskās krīzes tranzīta nozare ir izvilkusi. Taču tagad mainās pasaule, mainās ekonomiskā ģeogrāfija, loģistikas un tranzīta centri. Līdz ar to Latvijai jābūt citai pieejai, apkalpojot un piesaistot kravas. Patlaban tas jādara nedaudz citādāk, nekā tas darīts līdz šim. Turklāt uzmanība jāpievērš arī citiem reģioniem, un citām kravām, par kurām līdz šim nav domāts. Latvijas dzelzceļam pirmajā pusgadā var prognozēt 30% kritumu. Tam galvenais iemesls attiecības ar Krieviju un orientēšanās uz vienu kravu veidu - oglēm.

Ogles bija kravu veids, kas palīdzēja saglabāt apgrozījumu pēdējos gadus gan dzelzceļam, gan ostām. Ar šīm kravām jābūt ļoti uzmanīgiem. Ir tendences, ka patērētāji no oglēm vēlas atteikties. Eiropa no Krievijas oglēm var atteikties politisku lēmumu iespaidā. Eiropa var pārslēgties uz Latīņamerikas oglēm un tās vest ar "Panamax" kuģiem. Tātad jāskatās uz citām kravām un citādāk jāstrādā ar Krieviju. Tā strādāt ar Krievijas dzelzceļu kā bija līdz šim, kad varēja aizbraukt uz Maskavu, un pirtī sarunāt visa gada dzelzceļa kravu apgrozījumu vairs nevar un tas nedarbojas.

Tā notika Uģa Magoņa laikā. Tagad ir izmainījusies vadība arī Krievijas dzelzceļā. Turklāt Krievijā vispār mainās pieeja tranzīta nozarei. Latvijai šādā situācija nāksies ieguldīt vairāk laika, un ar vienkāršām labām personiskām attiecībām nevarēs situāciju risināt. Viena no pieejām Krievijā, kuru varētu izmantot Latvijas pārstāvji, ir iet tālāk Krievijas reģionos. Ja gribam mazināt Krievijas kravu kritumu, tā ir vienīgā pieeja - strādāt ar reģioniem, ar guberņām. Piemēram, doties uz Baškīriju. Tur tad arī runājam par kravām un mēģinām noturēt apgrozījumu.

Domāju, ka Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadība to saprot. Tikai situācija pēdējā laikā mainījās tik strauji, ka pārmaiņu vēl nebija un turpinājās vecā pieeja. Bijām pārāk atkarīgi no viena pasūtītāja un viena kravu veida, un neesam nodrošinājušies ar citiem klientiem. Dzelzceļā mainās stratēģiskā pieeja, un notiek lietu pārskatīšana.

Interesants reģions ir Ķīna, taču, ja iepriekš tā bija kā viens no kravu saimniekiem, tad tagad apkārt Ķīnai attīstās citas valstis, piemēram, Malaizija, Vjetnama un Taizeme. Šajā situācijā Ķīnā veidojas viens no lielākajiem sadales kravu punktiem Āzijā. Te ir jāsāk pa tiešo runāt ar Ķīnu, arī rudenī gaidāmajā "16+1" valstu vadītāju samitā Rīgā. Turklāt vajag veikt vairākus mājas darbu uzdevumus, lai samits nebūtu ķeksīša pēc. Pēc tam prezidenti un ministri paraksta sagatavotus līgumus un vienošanās. Sagatavošanās jāveic LDz, uzņēmējiem, stividoriem - visiem tiem, kas tiešā veidā ir ieinteresēti biznesā, apgrozījumā un peļņā.

Ja sarēķina visus tarifus, Rīgas osta joprojām Austrumu - Rietumu virzienā ir īsākais un izdevīgākais ceļš. Tikai tarifu dēļ konkurenti nevar paņemt kravas. Taču reizēm konkurenti bija aktīvāki, īpaši, ja runa ir par lietuviešiem. Vienā brīdī bijām paši pārāk aizņemti ar sevi un gulējām uz lauriem, domādami, ka viss paliks pa vecam un kravas pašas atnāks. Pasaule rāda pavisam citas pazīmes.

Ja runājam par kravām no Tālajiem Austrumiem, no Ķīnas, visperspektīvākās ir konteineru kravas. Kad pirms vairākiem desmit gadiem padomju laikos tika veidotas trīs lielākās Latvijas ostas, jau stratēģijā tika noteikts, ka Rīga būs konteineru osta, Ventspilī - lejamās kravas un Liepāja - kara osta. Rīga ir vispiemērotākā vieta šim kravām gan no attāluma, gan apkalpošanas kultūras, efektivitātes un ātruma viedokļa arī, ja salīdzinām ar citām Baltijas ostām.

Bija viens laikmets, kad ostas savā starpā konkurēja un nebija vienotas politikas un stratēģijas. Šīs konkurences un kara dēļ tikai zaudējām kravas par labu Klaipēdai un Tallinai. Tagad ceru, ka kari ir beigušies un patlaban ir laiks, kad ar vēsu saprātu jāsāk nodarboties ar biznesu.

Krievija, protams, ir mūsu kaimiņš, un ar šo kaimiņu jāmāk strādāt jebkurā politiskā situācijā. Taču jāskatās arī uz tādiem reģioniem un valstīm kā Baltkrievija un uz tām tendencēm, kas tur notiek. Baltkrievija patlaban sāk nopietni domāt, lai attīstītu savā teritorijā sauso ostu. Jā, Baltkrievijas ģeogrāfija to atļauj, un viens no iespējamākajiem partneriem varētu būt viena no lielākajām pasaules loģistikas un tranzīta kompānijām, kura bāzējas Dubajā, Dubai Ports World.

Diemžēl lietuvieši šajā gadījumā ir mums kā vienmēr priekšā, taču tajā pašā laikā Klaipēdas ostas jauda nav tik liela kā, piemēram, Rīgas ostai. Faktiski Klaipēdas ostas jauda, ja domājam par nopietnu attīstību, ir izsmelta. Lielus pasaules mēroga partnerus interesē teritorijas, kuras potenciāli var attīstīt. Ņemot vērā esošo Rīgas ostas apgrozījumu, uzskatu, ka Rīgas ostas jaudu noteikti var vēl palielināt par 40% līdz 50%. Vai tas notiks, ir atkarīgs no pašiem.

No pārrunām līdz reālai kravai var paiet mēneši un pat gadi. Taču laiks negaida. Latvijas iekšzemes kopprodukta viena no svarīgajām pozīcijām ir tranzīts un loģistika. Ja turpināsies stāvoklis, ka kravu apgrozījums krīt, tad būs ķēdes reakcija. Cietīs arī citas nozares, un būs atlaisti cilvēki, kuri brauks prom no Latvijas. Arī valsts un pašvaldības budžets cietīs, jo būs mazāki ieņēmumi.

Jāskatās uz reģioniem, ar kuriem mazāk strādājam, Ekonomiskā un politiskā situācija Eiropā pati sniedz atbildes, kur vēl var meklēt biznesu un kravas. Lai cik tas nebūtu dīvaini, tā ir Ukraina. Kara dēļ Ukraina ir sadalīta, un ziemeļu Ukraina ir nogriezta no Melnās jūras. Taču ziemeļu Ukraina ir vieta, kur audzē labību, kur ir graudi, un Latvija savus elevatorus un terminālus var piedāvāt šim partnerim. Tās ir kravas, kuras varam diezgan ātri dabūt. Ja skatāmies ilgtermiņā, tad vēl viens ļoti interesants reģions, par kuru visus šos gadus neesam domājuši, taču Āzijas un pasaules tirgū šis spēlētājs ieņem ļoti lielu lomu, ir Indija. Ziemeļu virzienā Indijai trūkst kravu sadales punktu un šķirotavu.

Manuprāt, Rīga ir tā vieta, kura ideāli derētu šīm kravām, jo pārsvarā ir runa par konteineru kravām, kuras tālāk virzīt Ziemeļeiropā.

Ja runājam par ķīniešiem, tad jāsaprot arī viņu mentalitāte un pieeja biznesam. Viņi nesteidzas, un tā ir valsts, kura domā ilgtermiņā. Vienīgā valsts, kura plāno savu budžetu 200 gadiem uz priekšu. Kā investors, kā partneris ķīnieši Latvijā nav iesaistījušies nopietnos objektos, taču kā tranzīta dalībnieks Ķīna Latvijā ir. Ar Ķīnu strādājam, un konteineru kravas nāk. Nāks vēl vairāk, jo Ķīna būs viens no lielākajiem sadales punktiem Dienvidāzijā.

Ķīna kā pieredzējis investors vērtē, cik mēs paši esam stabili kā partneris, cik pasargātas ir investīcijas, cik mums ir stabila un efektīva nodokļu politika, kā mākam sadarboties ar kaimiņvalstīm. Visus šos punktus Ķīna vērtē. Baltijas ostas savā starpā konkurē investoru meklēšanā. Kur būs visefektīvākie un saprotamākie sadarbības nosacījumi, tur būs ķīnieši. Laika Stara eksperti vairākus gadus mērīja vairākus Latvijas uzņēmumus no vairākām nozarēm, un visus šos gadus pētījumus esam vērsuši uz investīciju piesaisti. Kā trūkst, ko vajag izdarīt, lai piesaistītu vairāk investīcijas.

Galvenais punkts visās aptaujās bija nodokļu politika. Piemēram, uzņēmuma ienākuma nodoklis un reinvestētā peļņa. Attīstībā ieguldīto peļņu Igaunijā jau sen neapliek ar nodokli. Tāpat uzņēmēji kā sarkano punktu minējuši nodokļu politikas stabilitāti. Nedrīkst darīt tā, kā notiek tagad. Ja VID ir uzlikts plāns savākt konkrētu nodokļu summu, tad nogremdējam vairākus strādājošus uzņēmumus un pat vairākas nozares.

Ķīnieši skatās, cik esam droši, kā mēs mākam uzvesties ar savām kaimiņvalstīm, arī ar Krieviju. Ķīnieši negrib bojāt attiecības ar Krieviju, taču tajā pašā laikā ir ļoti pragmatiski. Ja mūsu piedāvājums būs interesantāks un pievilcīgāks par Krievijas ostām, tad, domāju, labprāt sadarbosies ar mums. Ķīniešiem ir tikai savas intereses un savs izdevīgums.

Ja skatāmies uz autokravu pārvadātāju biznesu - apjomu kritums par pirmo pusgadu būs 40%. Ieguva tās loģistikas kompānijas, kuras prata pārorientēties uz pretējo virzienu un kravas no Krievijas nomainīja pret importa kravām uz Krieviju no ES. Šīs kompānijas veido savu kravu grozu ES un tad tās ved uz Krieviju. Izdevās tām loģistikas kompānijām, kuras jau pirms tam bija ieguldījušas darbu un bija tālredzīgas. Tās, kuras nelika visas olas vienā grozā. Kravu pārvadātājiem jābūt tiešai sadarbībai ar loģistikas kompānijām, jo kravu pārvadātājs ved tik kravu, cik viņam dod. Ja nav kravu - sēž mājās. Šī nozare lielā mērā atkarīga no loģistikas nozares.

Tas ir darbs, ja gribam rezultātu pēc gada, diviem. Tagad steidzīgi tas ir jāiegulda. Jābūt citai pieejai un pašiem jāmainās kopā ar pasauli. Īstermiņā šis gads būs smags. Mānīt sevi nevajag. Arī otrais pusgads neizskatās cerīgāks. Jāskatās, protams, arī, kāda būs ziema Eiropā. Cik būs vajadzīgs kurināmā. Iepriekšējā ziema bija silta, un tas arī negatīvi ietekmēja kurināmos piegādes apjomus. Tātad kaut kādi aspekti var ietekmēt. Taču galvenokārt jāskatās, kā nākotnē "griezīsies" pasaules kravu plūsmas.

Tik skaisti nebūs, ka valsts, piemēram, palīdzot samazināt dzelzceļa tarifus un līdzfinansējot infrastruktūru, varētu uzreiz situāciju glābt. Tomēr jāmaina rakstura īpašība, ka vainīga valsts un valdība. Valdība, protams, ir jāvirza. Taču, ja nav kravu, tad piemaksas un tarifu atlaides arī nepalīdzēs. No valsts vajag pieprasīt efektīvu investīciju vidi.

* konsultāciju uzņēmuma Laika Stars vadītājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

FotoSakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” (tas nekas, ka no viņa vēl nav piedzīti 15 miljoni par naudas aizpludināšanu no šīs pašas Latvijas finanšu sistēmas), tā vien šķiet, ka citi līdzīgi darboņi arī būs nopelnījuši savus apbalvojumus!
Lasīt visu...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...