Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievu valodas īpatsvars sabiedriskajos medijos ir neproporcionāls, un ir jāizbeidz par valsts naudu uzturēt divas paralēlas – vienu no otras pilnīgi atšķirīgas – informatīvās telpas. Saeimas apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija paredz, ka no 2026.gada 1.janvāra sabiedriskie mediji pāries uz raidīšanu latviešu valodā, taču pagājušajā nedēļā notikusī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanita Uplejas – Jegermanes atkāpšanās no amata iezvanījusi trauksmes zvanus, ka varētu būt iecerēts koncepciju nepildīt.

Faktiski Upleja – Jegermane kā vienu no diviem savas demisijas iemesliem minējusi faktu, ka 2024.gadā, SEPLP iekšienē iestājoties par latviešu valodas pozīcijām un lomu, viņa palikusi… mazākumā. Cīņā par savu valodu palikusi mazākumā pati savā valstī.

Jautājums par to, vai sabiedriskajiem medijiem ir jārada saturs krievu valodā, ir vēsturiski sens, taču publiskas diskusijas par to kļuvušas vispār iespējamas tikai pēdējo gadu laikā.

Bieži vien tās bijušas emocionālas, taču, izlasot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, redzam, ka tas neuzliek par pienākumu sabiedriskajiem medijiem veidot radio un televīzijas programmas ne svešvalodās, ne mazākumtautību valodās, ne krievu valodā. Likums bezkaislīgi pasaka, ka gadījumos, ja sabiedriskais medijs veido vairākas programmas, tad vienu var veidot svešvalodās (tieši svešvalodās un nevis krievu valodā). Likums dod izvēles iespēju, tas ir ekskluzīvs SEPLP lēmums un izšķiršanās. Vēl vairāk – krievu valoda likumā nav minēta vispār. Nevienu reizi.

Vienlaikus likumā noteikts, ka tajos gadījumos, kad raidījumi vai to fragmenti mazākumtautību valodās tiek veidoti, tad saturam jāveicina piederības sajūta Latvijai un jāveicina integrācija Latvijā kā nacionālā valstī. Respektīvi ne programma, ne vispār saturs mazākumtautību valodās nav ar likumu uzlikts pienākums, un, ja likumdevējs tā būtu vēlējies, tad nesen pieņemtajā SEPLP likumā noteikti šādu iespēju būtu paredzējis. Savukārt gadījumā, ja SEPLP ir lēmis to veidot, tad jāievēro tikko minētie nosacījumi.

Līdz ar to, lai realizētu Nacionālajā drošības koncepcijā noteikto, likumu nav nepieciešams grozīt, un SEPLP pēc sabiedrisko mediju apvienošanas, strādājot pie jaunās uzņēmuma stratēģijas, kura stāsies spēkā 2026.gadā, ar vienu lēmumu var izbeigt valsts apmaksāto divvalodību sabiedriskajos medijos.

Vienlaikus mans personīgais viedoklis ir tāds, ka, piemēram, portālā lsm.lv noteikti būtu atvēlama sadaļa saturam mazākumtautību valodās (nevis pamatā krievu valodā), un neredzu, kā tas būtu pretrunā Nacionālās drošības koncepcijas garam un būtībai.

Tas par to, kas rakstīts likumā.

Sabiedriskās domas pētījumi par šo jautājumu uzrāda pretrunīgu ainu. Jā, no vienas puses ir redzams, ka nedaudz mazāk nekā puse visu respondentu pauž atbalstu satura veidošanai krievu valodā. Taču, analizējot šos datus dziļāk, atklājas, ka starp to, kuri ikdienā runā latviski, un to, kuri izmanto kādu citu valodu, sniegtajām atbildēm ir dramatiska atšķirība. Piemēram, pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtījuma veiktā pētījumā uz jautājumu, vai Latvijas mediju piedāvātais saturs krievu valodā ir pietiekošā apmērā, 59% respondentu, kuri ikdienā izmanto citu valodu, atbildēja, ka tas ir pārāk mazs. Identisku atbildi sniedza tikai 12% to, kuri ikdienā runā latviski. Līdzīga aina parādās arī citur, un arī šeit veidojas identiska situācija kā Uplejas – Jegermanes gadījumā. Latviešu valoda pati savā valstī beigās paliek… mazākumā.

Citā NEPLP pasūtītā pētījumā secināts, ka ieinteresētība patērēt Latvijā veidotu mediju saturu krievu valodā jauniešu vidū ir palielinājusies (lai gan esam pārgājuši uz mācībām valsts valodā). Tas nozīmē, ka ar saturu krievu valodā tiek uzrunāti ne tikai mītiski seniori, kuri nekad vairs neiemācīšoties latviski. Tieši jaunieši ir tie, kurus vajadzētu uzrunāt tikai latviski, bet reālā situācija ir cita un Latvija šo divvalodu situāciju būvē pati par saviem līdzekļiem – plaši finansējot sabiedriskos medijus krievu valodā. Turklāt ieceres mazināt krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos pakāpeniski un būtībā visu atstāt, kā ir vēl daudzus gadus, būtībā nozīmē nedarīt neko un vienkārši noskatīties, kā ne tikai nostiprinās, bet arī iesakņojas divas informatīvās telpas.

Nav šaubu, ka tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ikdienā runā krievu valodā, ir ļoti ērti arī saturu saņemt krievu valodā. Tas nekādā veidā nestimulē meklēt to latviski. Turklāt, ja vēl krievu valodā tiek nodrošināta absolūti cita informatīvā telpa ar citiem naratīviem un uzsvariem, tad ir pavisam ērti. Un te vietā ir arī daži jautājumi. Vai tiešām vienmēr šie naratīvi dod pretsparu Krievijas dezinformācijai, kas publiski tiek minēts kā viens no galvenajiem iemesliem satura krievu valodā sabiedriskajos medijos uzturēšanas turpināšanai? Un vai vienmēr tiek izpildīta likumā noteiktā prasība, ka ar sabiedrisko mediju saturu mazākumtautību valodās tiek veicināta integrācija Latvijā kā nacionālā valstī? Un vai konsekventa Latvijas sabiedrības dēvēšana dīvainajā vārdā latvijec (aptuvenais tulkojums varētu būt – latvijietis) tiešām sekmē integrāciju Latvijā tieši kā nacionālā valstī, kā to paredz likums?

Tāpat jārunā par it kā iespaidīgo auditoriju, ko sabiedriskie mediji krievu valodā sasniedzot. Piemēram, rus.lsm ir ārpus pirmo divdesmit populārāko vietņu skaita Latvijā ar 184 000 lielu mēneša lietotāju skaitu (2024. gada februāra dati). Salīdzinājumam – uzreiz aiz andelemandele.lv, press.lv, liepajniekiem.lv un sportacentrs.com, taču par mata tiesu apsteidzot mammamuntetiem.lv. Tikmēr rus.tvnet auditorija februārī bija 277 000 liela. Tātad teju par 100 000 lielāka. Latvijas Radio 4 sasniegtā dienas auditorija ir 57 000 klausītāju, bet LTV 7 ziņas krieviski ikdienu noskatās ne vairāk kā 30 000 skatītāju (no kuriem turklāt būtiska daļa vienmēr bijuši latvieši). Nevarētu teikt, ka mēs runājam par milzīgiem skaitļiem. Drīzāk sasniegtā auditorija ir neliela un pieticīga. Turklāt dati rāda, ka 89,3% cittautiešu saprot latviešu valodu. Un tad ir jautājums – vai tiešām nepieciešams par visas sabiedrības līdzekļiem radīt īpašas programmas ar pielāgotu un atšķirīgu saturu tieši šiem 10,7% no visiem Latvijas cittautiešiem.

Ļaudis, kuri ikdienā runā krieviski, nav atšķirīgi no visas pārējās sabiedrības.

Viņiem noteikti nav jārada pielāgots saturs, kas rada iespaidu, ka eksistē kaut kāda alternatīvā Latvija, kurā notiek atšķirīgi notikumi.

Šie cilvēki ir pelnījuši saņemt to pašu saturu un informāciju, ko saņem visa pārējā sabiedrība, un nav skaidrs, kāpēc par valsts naudu būtu jāturpina radīt kaut kādu citu un patiesībā konkrētajam burbulim pieskaņotu saturu.

Vienlaikus saturam krievu valodā ir vieta Latvijā un šī vieta ir komercmedijos. Valstij, protams, ir jāsniedz atbalsts tikai satura latviešu valodā veidošanai, taču, ja kāds par privātiem līdzekļiem vēlas veidot, piemēram, interneta portālu krieviski – to neviens nevar ierobežot. Cita lieta ir ar radio frekvencēm – tās ir valsts resurss, un NEPLP jau vairākus gadus nesludina konkursus, kas dotu iespēju radio programmu veidot krieviski.

Ir skumji, ka Uplejai – Jegermanei bija jāatkāpjas no amata, lai kāds vispār sadzirdētu viņu un tos, kuri iestājas par latviešu valodas pozīciju sabiedriskajos medijos stiprināšanu. Šī nav cīņa pret krievu valodu, šī ir cīņa par tiesībām visai Latvijas sabiedrībai dzīvot vienotā informatīvajā telpā. Tādā informatīvajā telpā, kura netiek mērķtiecīgi šķelta par pašas Latvijas līdzekļiem.

* Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...