Iesaki rakstu: 
Pusbankrotējušie Gunārs Ķirsons un Ieva Plaude-Rēlingere nav vienīgie uzņēmēji, kas ņēmuši kredītus biznesam, uz sava vārda reģistrējot fantastisku apjomu komercķīlas. Pateicoties Lursoft apkopotajiem datiem, Pietiek šodien publicē Latvijas 990 lielāko komercķīlu devēju – fizisko personu sarakstu, kas uzskatāmi rāda: ieķīlāšana aug augumā, fizisko personu dotās komercķīlas kļūst tikai lielākas.
„Izvērtējot komercķīlas devēju struktūru, var secināt, ka fizisku personu kā komercķīlu devēju īpatsvars pēdējos trijos gados samazinās,” datus, kas apkopoti rudens sākumā, raksturo Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Tiesa, lai gan fiziskās personas komercķīlas dod retāk, pašu komercķīlu maksimālā prasījuma summa gadu pēc gada palielinās.
Ja 2008. gadā no kopējo komercķīlu devēju skaita fiziskas personas kā ķīlu devēji bija reģistrēti 56,78% gadījumu, tad 2009. gadā – tie vairs bija 26,53%, bet 2010. gadā (statistika uz 4. novembri) – 23,36%. Savukārt komercķīlu, kurās kā ķīlas devējs reģistrēts fiziska persona, kopējā maksimālā prasījuma summa palielinās: 2008. gadā no kopējā maksimālās prasījuma summas apmēra fiziskām personām reģistrēto komercķīlu prasījumu summas sastādīja 7,85%, bet šogad – jau 9,5%.
„2010.gada pirmajos 10 mēnešos fiksētā statistika liecina, ka kopējās maksimālās prasījuma summas apjoms atgriezies 2005. gada radītāju līmenī – šogad tie 8,32 miljardi lati. Tomēr atšķirībā no 2004. – 2007. gada perioda, šogad reģistrēto komercķīlu skaits ir ievērojami mazāks – 4079 (2004. gadā – 14 518, 2005. gadā – 20 368, 2006. gadā - 22 478) tas nozīmē, ka komercķīlas tiek reģistrētas par daudz lielākām summām,” atzīst Lursoft pārstāve.
Lursoft apkopojis arī fiziskām personām reģistrēto komercķīlu statistiku un salīdzinājis to ar Maksātnespējas reģistrā esošo informāciju par fiziskām personām reģistrētajiem aktuālajiem (tiem, kas nav izbeigti) maksātnespējas procesiem: rezultāti liecina, ka no 204 maksātnespējas procesiem 22 gadījumos kā parādnieks norādīta fiziskā persona, kurai ir bijušas reģistrētas komercķīlas.
„Savukārt analizējot fizisko personu kā komercķīlas devēju reģistrēto ieķīlāto mantu, var secināt, ka pēdējo 3 gadu laikā notikušas izmaiņas – 2008.gadā populārākais komercķīlu priekšmets bija transportlīdzekļi, bet 2009. un 2010.gadā fiziskas personas galvenokārt kā komercķīlas priekšmetu reģistrē tiem piederošās kapitāldaļas,” piebilst Kiopa.
Šos secinājumus apliecina arī pēdējos trīs gados reģistrēto fizisko personu kā komercķīlas devēju TOP 10 rādītāji, norāda Lursoft: 2008. gadā šī TOP 10 kopējā maksimālā prasījuma summa pārsniedza 144,3 miljonus latu, 2009.gadā sasniedza gandrīz 185,6 miljonus latu, bet 2010.gada 10 mēnešos jau pārsniegti 212 miljoni latu.
Būtiski ir ņemt vērā, ka šajā sarakstā minēto komercķīlu maksimālo prasījuma summu veido reģistrētie komercķīlu akti, kuros persona minēta kā ķīlas devējs vai parādnieks.
Komercķīlu devēju – savu kapitāldaļu ieķīlātāju pirmais simtnieks
Vārds Uzvārds Maksimālā prasījuma summa (Ls)
LARISA SVIRIDOVA 121725651,00
AIVARS BALODIS 67832000,00
AINĀRS ŠKAPARS 67832000,00
EDGARS TETEROVSKIS 63252360,00
GRIGORIJS LEVINS 48704317,00
VLADIMIRS LEVINS 48704317,00
JURIJS ŠČERBAKOVS 48704317,00
PĒTERIS ŠMIDRE 43056000,00
ĢIRTS FIŠERS 39104015,00
ALEKSANDRS MASLOVS 38582126,00
VLADISLAVS DRĪKSNE 33622432,00
ALEKSANDRS TIMOFEJEVS 29617650,00
AIVARS ZVIRBULIS 26838985,00
VALERY AZAMATOV 26611961,00
IVARS GRINBERGS 26611961,00
VIKTORS SAVINS 26495711,00
JURIS VANAGS 26147743,00
VALDIS DZIEDĀTĀJS 25760000,00
MĀRTIŅŠ VĒRDIŅŠ 24598000,00
VIKTORIJA ZAGREBEĻNAJA 23897321,00
ALEKSANDRS ROGA 23700000,00
ILGVARS BILINSKIS 23332551,00
JEVGENIJS GRICUKS 23332551,00
PĒTERIS STUDENTS 23332551,00
MĀRIS ĶELPIS 23332551,00
SERGEJS DEGIĻS 22938584,00
PĒTERIS ANTONOVS 22275784,00
ALEKSEJS ŠROMS 21955597,00
AINĀRS PĒTERSONS 21662690,00
GUNTARS PĒTERSONS 21662690,00
ALEXANDER GORDON 21084120,00
DAINIS LAGZDIŅŠ 21016451,00
OSKARS APSE 20268867,00
VOLDEMĀRS SPRŪŽS 20268867,00
ĒRIKS TEILĀNS 19800955,00
AGNIS MIĶELSONS 18871258,00
JURIS SAVICKIS 18535591,00
BERTOLT MARTIN FLICK 18273000,00
ULDIS ASARS 18127045,00
ANDRIS SIHTORS 18127045,00
MĀRIS GAILIS 17971059,00
TAMĀRA ROGUĻINA 17969296,00
MĀRIS SAUKĀNS 17710661,00
NIKOLAJS KOSIREVS 17089575,00
RUSLANS KOSIREVS 17089575,00
ILONA SAVČENKOVA 16847830,00
VALERII KUKHAR 16731150,00
GUNTIS INDRIKSONS 16441015,00
OJĀRS JANSONS 16309488,00
RAIMONDS BRUŽEVIČS 16251300,00
BRUNO VEIDEMANIS 15994942,00
JĀNIS LOZE 15929907,00
INĀRA VILKASTE 15786770,00
JURIJS BEĻANČUKS 15739296,00
HERMANIS LĪVENS 15739296,00
IRINA KRJUČKOVA 15541105,00
NIKOLAJS SIROTKINS 15541105,00
JŪLIJS KRŪMIŅŠ 15287096,00
JĀNIS NAGLIS 15138966,00
JAN BRINK 15000000,00
SANDA ROZIŅA 14965467,00
ANDRIS ROZIŅŠ 14935000,00
VITĀLIJS ČMIHOVS 14835191,00
ŅINA KAŠAPOVA 14700000,00
BORISS CARJOVS 14521477,00
OKSANA DEVJATOVSKA 14521477,00
ALEKSEJS PEČERICA 14521477,00
JEVGEŅIJS TOLOČKOVS 14521477,00
PĀVELS TOMIĻINS 14521477,00
ULDIS KRAUJA 14172585,00
IEVA PLAUDE 13887400,00
VALĒRIJS KĻIMOVS 13299019,00
GATIS SAKNĪTIS 13151125,00
ĻEVS VORONOVS 13131564,00
NATĀLIJA ZALMANSONE 12766169,00
ZAMUELS ZALMANSONS 12766169,00
DONĀTS VAITAITIS 12738040,00
GUNĀRS ĶIRSONS 12610000,00
ALEKSANDRS POPOVS 12591520,00
JĀNIS VAŠUKS 12403200,00
ŽANS GREVCOVS 11896159,00
SERGEJS AHMETOVS 11889189,00
IVARS RUDZĪTIS 11889189,00
JURIJS ROĻIKS 11756423,00
SERGEJS POŽARICKIS 11548000,00
OĻEGS DEMJANOVS 11487346,00
EVGENY ERMILOV 11253000,00
JĀNIS DINNE 11210000,00
ULDIS DINNE 11210000,00
JEVGENIJS GOMBERGS 10990187,00
ALEKSANDRS GRIŠUĻONOKS 10221581,00
MARIJA RAŠKES 10190684,00
MĀRIS DZENĪTIS 10138513,00
KASPARS LOSS 10138513,00
MĀRIS NIEDRA 10138513,00
ALEKSANDRS MJAČINS 10121840,00
KĀRLIS KRASTIŅŠ 10092671,00
JURIJS SEVOSTJANOVS 9938602,00
VITĀLIJS ŠTILLERS 9938602,00
LEONĪDS BRAIŅINS 9837092,00
Dati: Lursoft
Pārējie 890 Latvijas lielākie ieķīlātāji uzzināmi no lejuplādējamā PDF faila.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
