Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Swedbank ir pielikusi lielas pūles, lai ne tikai iegūtu augsta riska klientus, bet pat palīdzētu šiem klientiem tikt pie kontiem Zviedrijas Swedbank un pludināt caur tiem milzīgus līdzekļus. Šādā veidā tā pat izpildījusi „tramplīna” lomu Latvijas vietējiem politikas smagsvariem un kādam Krievijas oligarham, - šādi notikumi detalizēti aprakstīti starptautiskā juridiskā biroja Clifford Chance veiktās izmeklēšanas galaziņojumā.

Kārdinošais „augsta riska klients”

„No laika pirms 2007. gada līdz lēmumam likvidēt augsta riska nerezidentu biznesa risku 2016. gadā Swedbank Estonia un Swedbank Latvia aktīvi piesaistīja šos augsta riska klientus kā biznesa stratēģiju,” Swedbank rīcību šajā virzienā apraksta Clifford Chance, kuras izmeklēšanas galarezultātu aģentūra Bloomberg raksturo ar vārdiem – Swedbank AB ir rīkojusies ar apmēram 40 miljardiem ASV dolāru netīrās naudas.

Lielākā daļa Clifford Chance secinājumu ir vispārīgi, bez konkrētu faktu pieminēšanas, taču, kā izrādās, ir daži izņēmumi, un viens no tiem attiecināms tieši uz Latvijas Swedbank aizvadīto gadu darbību, ne tikai nepietiekami izvērtējot augsta riska klientus, bet pat īpaši cenšoties, lai tos piesaistītu un „attīstītu”.

Sadaļā „Augsta riska klienti Swedbank Latvijā” starptautiskais juridiskais birojs ir detalizēti aprakstījis konkrētu gadījumu, kas raksturo to, kādā veidā Latvijas Swedbank ir darbojusies, lai „izveidotu ar augsta riska klientu grupām, kas saistītas ar ārzonu jurisdikcijām”.

Šie notikumi sākušies pirms deviņiem gadiem, 2011. gada martā, kad Latvijas Swedbank Latvija pieņēmusi kā klientu kādu Latvijas kopuzņēmumu, - tā nosaukums gan ziņojumā netiek atklāts, un uzņēmums tiek apzīmēts kā „Augsta riska klients 5” jeb ARK-5. Arī pati Swedbank nevēlas atklāt šī uzņēmuma nosaukumu.

Kā izriet no izmeklēšanas slēdziena, Latvijas komercbankas vadībai nav bijis nekāds noslēpums tās „paslēpes”, ko bija spēlējuši uzņēmuma īpašnieki. „Swedbank Latvija novērtēja, ka ARK-5 mazākuma akcionāru kontrolēja trīs Latvijas politiski nozīmīgas personas, tomēr tā īpašumtiesību struktūra bija slēpta, jo politiski nozīmīgo personu ģimenes locekļi “vai citas saistītas personas” tika uzskaitītas kā patiesā labuma guvēji,” norādīts Clifford Chance atzinumā.

To, ka ir darīšana ar patiešām augsta riska klientu, pati banka ir apzinājusies lieliski, - kredītvēstulē, ko Latvijas Swedbank sagatavoja divus mēnešus pēc ARK-5 pieņemšanas, bijis atzīts gan tas, ka uzņēmuma darbība ietver “augstu politisko risku”, gan tas, ka 49% ARK-5 akciju īpašnieks  ir “netieši ... saistīts ar vietējiem politiskajiem smagsvariem”.

Šajā dokumentā bijis norādīts arī tas, ka “Krievijas biznesa specifiku nevar pilnībā novērtēt” – jau šajā brīdī Swedbank apzinājās, ka uzņēmumā lielākais īpašnieks ir kāds „noslēpies” Krievijas oligarhs. „Memorandā arī tika atzīmēts, ka vēl viens krievu oligarhs ir galīgais patiesais labuma guvējs Kipras uzņēmumā, kas bija arī ARK-5 lielākais akcionārs,” uzskaita Clifford Chance.

Taču šīs bažas ir bijušas otršķirīgas, salīdzinot ar bankas peļņas iespējām: „Kredīta memorandā tika minēts, ka Swedbank Latvija ir “viena no [galvenajām] skaidras naudas pārvaldīšanas bankām” uzņēmumu grupai, kas saistīta ar 49% akcionāru, un ka, paplašinoties biznesa attiecībām, Swedbank Latvija varētu kļūt par “mājas banku (ieskaitot finansējumu)” šai klientu grupai, kā arī potenciāli piesaistot lielāku biznesa daļu no ARK-5 51% akcionāra.”

Ar šādu pamatojumu memorandā tika ieteikts Swedbank apstiprināt investīciju aizdevumu 30 miljonu eiro vērtībā vietējās attīstības projektam, jo ​​tas bija “ekonomiski pamatots [...] un plānotās naudas plūsmas no realizētā projekta liek izdarīt secinājumu par pietiekamām parāda apkalpošanas spējām”. Rezultātā 2011. gada jūlijā „lielā” Swedbank deva apstiprinošu atļauju Latvijas Swedbank izsniegt pieprasīto aizdevumu krievu oligarha un Latvijas politisko smagsvaru uzņēmumam.

Latvijas Swedbank – krievu oligarha lobists

Taču viss aprakstītais process, kā izrādās, ir bijis tikai pirmais solis Krievijas oligarha vēlmē izmantot Latvijas Swedbank kā „tramplīnu”, lai tiktu pie norēķinu konta jau Zviedrijas Swedbank un izmantot to iespaidīgu summu pludināšanai. Nākamais solis sperts nepilnu pusotru gadu vēlāk – 2012. gada novembrī.

Kā izpētījis Clifford Chance, tad biznesa kontaktu rezultātā, kas tika izveidoti saistībā ar attiecību sākšanu ar ARK-5, Swedbank Latvija sāka darījumu attiecības ar „augsta riska klientu 6” (ARK-6) – Latvijas uzņēmumu, kas atradās tajā pašā korporatīvajā grupā, kurā ARK-5.

2013. gada aprīlī šis uzņēmums pavēstījis, ka vēlas atvērt kontus Swedbank Zviedrijā. Uzņēmuma „RM” [visticamākais, domāts attiecību menedžeris] apspriedis šo jautājumu ar augstāko vadību un nolēma, ka, ja perspektīvais un bankas peļņai svarīgais klients plāno pārcelt ievērojamu apgrozījuma daļu uz Zviedriju, tam būs nepieciešams konts LC&I (Swedbank struktūrā Large Corporations & Institutions).

Kā secināts Clifford Chance izmeklēšanas slēdzienā, tieši šis ir bijis brīdis, kad Latvijas Swedbank faktiski kļuvusi par Krievijas oligarha un Latvijas politisko smagsvaru kopuzņēmuma lobistu un interešu pārstāvi, Zviedrijas meitasbankas pārstāvjiem sniedzot argumentus, kāpēc šim augsta riska klientam tiešām vajadzīgs konts Stokholmā.

„Konta atvēršanas laikā [Swedbank] grupas Atbilstības struktūra apšaubīja, kāpēc ARK-6 ir nepieciešams konts Zviedrijā, ja ARK-6 neveic uzņēmējdarbību Zviedrijā. Swedbank Latvija skaidroja, ka ARK-6 saviem klientiem rēķinus sagatavo galvenokārt ASV dolāros un eiro un vēlas paplašināt attiecības ar Eiropas bankām ārpus Baltijas, lai diversificētu bankas attiecības un atbalstītu savu klientu bāzi. Swedbank Latvija arī atzīmēja, ka vairāki no ARK-6 lielākajiem darījumu partneriem ir Skandināvijas valstīs,” šo lobista darbību apraksta Clifford Chance.

Latvijas Swedbank pārstāvju aizstāvībai ir bijuši vēlamie rezultāti, un pēc šīs viedokļu apmaiņas, kā to nodēvējis Clifford Chance, Swedbank grupas Atbilstības struktūra informējusi Latvijas meitasbanku Swedbank Latvija, ka ARK-6 noformēšanas process ir pārcelts uz Swedbank Zviedrijā.

Vēl vairāk, no izmeklēšanas slēdziena var noprast, ka arī visu klienta izpētes dokumentāciju Zviedrijas bankai piegādājusi Swedbank Latvija. Tā acīmredzami ir bijusi labvēlīga. „Pēc KYC [„zini savu klientu”] veidlapu saņemšanas no Swedbank Latvija Zviedrijas banka 2013. gada maija beigās atvēra ARK-6 kontu,” fiksējis Clifford Chance.

Peļņa pāri visam

Tomēr nākamajos mēnešos Zviedrijas bankas darbiniekiem ir radušās aizvien nopietnākas bažas par Latvijas Swedbank „piegādāto” klientu, un tās bijušas tik nopietnas, ka, kā atklājis Clifford Chance, jau līdz 2014. gada janvārim Zviedrijas banka paudusi grupas Atbilstības struktūrai bažas par ARK-6 un mudinājusi izbeigt attiecības ar šo klientu.

„Zviedrijas banka bija nobažījusies, ka “viņi nevar paļauties uz viņiem sniegto KYC informāciju”, jo ARK-6 izmantoja tās vietējās filiāles kontu liela apjoma transakciju veikšanai no valstīm ārpus Skandināvijas, piemēram, Krievijas, un tas bija pretrunā ar kontam norādīto biznesa mērķi,” secināts neatkarīgajā izmeklēšanā.

Summas, kas pludinātas caur Zviedrijas bankā ar Latvijas Swedbank palīdzību iegūto kontu, ir bijušas iespaidīgas: piemēram, 2014. gada februārī Zviedrijas Swedbank šim riskantajam klientam apstrādājusi 107 miljonu Zviedrijas kronu (nepilni 10 miljoni eiro) vērtas transakcijas, tostarp maksājumus no Amerikas Savienotajām Valstīm, kuru izcelsme bijusi Brazīlijā un kuri galu galā tikuši pārskaitīti uz Krieviju.

Tieši Swedbank grupas Atbilstības struktūra beidzot skaidri identificējusi riskus, kas piemituši ARK-6 sarežģītajai īpašumtiesību struktūrai un ko Latvijas Swedbank nav vēlējusies pamanīt, orientējoties uz potenciālo peļņas gūšanu. ARK-6 galīgais patiesais labuma guvējs bija krievu oligarhs, un lielākajā korporatīvajā grupā pastāvēja daudzas ārzonu vienības, - šis, kā izrādās, ir bijis tikai viens no Latvijas Swedbank „sagādātā” klienta riskiem.

Clifford Chance uzskaita citus: „Citas ar ARK-6 saistītās struktūras arī bija netieši saistītas ar: ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcionētu Krievijas oligarhu, kas saistīts ar Krievijas valdības amatpersonām un vairākiem naudas atmazgāšanas skandāliem; dažādiem valsts īpašumā esošiem Krievijas uzņēmumiem, tostarp arī dažiem, kuri bija OFAC sankciju sarakstā; un, caur veiktiem maksājumiem, uzņēmumu, kas saistīts ar bijušo Ukrainas prezidentu un dažādām publiskām kriminālvajāšanām.

Manipulācijas ar „karsto kartupeli”

Taču arī pēc šiem atklājumiem ne „lielā” Swedbank, ne tās Latvijas meitasbanka nav vēlējušās no kaut riskantā, toties naudīgā klienta atteikties. „Acīmredzami ne Swedbank, ne Swedbank Latvija nepievērsās ar maksājumiem saistītajam naudas atmazgāšanas riskam, un tā vietā tās pārvirzīja šo ievainojamību no vienas Swedbank vienības uz otru,” kredītiestāžu attieksmi raksturo neatkarīgie izmeklētāji.

Lai rastu „risinājumu”, Latvijas Swedbank vispirms panākusi vienošanos ar ARK-6 par lielākās apgrozījuma daļas pārvietošanu atpakaļ uz Swedbank Latvija. Tomēr krievu oligarhs ļoti vēlējies saglabāt papildu kontu Zviedrijā, un jau atkal Latvijas Swedbank nākusi savam klientam talkā – „lai to atvieglotu, attiecību menedžeris no Swedbank Latvija atkal lūdza LC&I atvērt klientam kontu,” tālākos notikumus apraksta Clifford Chance.

Lai gan LC&I tagad norādījusi, ka tai pašai būs jāveic „zini savu klientu” pārbaudes attiecībā uz ARK-6, ir atrasts jauns „risinājums”: 2014. gada 3. februārī Baltic Banking un Swedish Banking augstākie vadītāji ar Swedbank galvenā kredītu direktora līdzdalību galu galā nolēmuši, ka riskantā klienta Zviedrijas konts var palikt atvērts, ja tas tiks izmantots tikai Ziemeļvalstu darījumiem, nevis “naudas izmešanai caur Zviedriju”.

Ar vārdu sakot, Swedbank atrada veidu, kā izskatīties pieklājīgāk, bet no svarīgā klienta un tā sniegtajām peļņas iespējām, vienlaikus nosakot, ka ārpus Ziemeļvalstīm notiekošas transakcijas izskatītu katrā gadījumā atsevišķi.

Šī žonglēšana turpinājusies vēl ilgi, cenšoties izvairīties no riskantā klienta nopietnas izvērtēšanas. „Turklāt, lai gan LC&I norādīja, ka tai pašai būtu jāveic ARK-6 KYC pārbaudes, klientam bija atļauts saglabāt Swedish Banking kontu filiālē Zviedrijā bez papildu klienta informācijas analīzes. Kā norādīts tālāk, ARK-6 palika Swedbank Latvija un Swedish Banking klients vēl ilgāk nekā divus gadus, iekams Swedbank sāka uzskatīt risku par nepieņemamu,” secinājuši Clifford Chance neatkarīgie izmeklētāji.

Swedbank vadība klusē

Neraugoties uz deklarēto jauno kursu uz caurspīdīgumu un sadarbību ar valsts iestādēm, medijiem un sabiedrību, tagadējā Latvijas Swedbank vadība ar valdes priekšsēdētāju Reini Rubeni priekšgalā ne tikai negribīgi izsakās par šiem atklātajiem faktiem, bet arī nevēlas skaidrot – kādu tieši mācību tā ir guvusi.

„Līdz 2016. gadam ir bijušas nepilnības iekšējās kontroles sistēmās. Šīs nepilnības varēja dot iespēju negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Pēc Latvijas banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārbaudes, Swedbank Latvijā jau 2016. gadā veica iekšējo kontroles sistēmu izvērtējumu un novērsa regulatora konstatētās nepilnības. Tajā pašā gadā arī tika pārtrauktas attiecības ar vairumu augsta riska nerezidentu klientu Latvijā un kopš tā laika Swedbank neapkalpo uzņēmumus, kuri reģistrēti ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas, vai arī tādās Eiropas valstīs kā Malta, Kipra, Lielbritānija, Luksemburga un Lihtenšteina. Vienīgais izņēmums ir ārvalstu vēstniecības,” – tas ir viss, ko šai sakarā Dienai vēlējās paust Swedbank vadība.

Savukārt šie ir jautājumi, uz kuriem AS Swedbank vadība atteicās atbildēt:

„Kādus tieši secinājumus attiecībā uz savu darbību Swedbank ir izdarījusi saistībā ar aprakstīto gadījumu?

Ko tieši no aprakstītajā gadījumā minētā Swedbank uzskata par nepieņemamu savā turpmākajā darbībā?

Kāda pašlaik ir Swedbank politika attiecībā uz aprakstītajā gadījumā fiksētajām personu kategorijām un to apkalpošanu?”

Kas ir Swedbank aprūpētās personas

Kā jau minēts, šajos notikumos iesaistītās personas nav nosauktas Clifford Chance izmeklēšanas slēdzienā, un tās kategoriski atsakās atklāt arī pašreizējā Swedbank vadība.

Tomēr ir gandrīz droši, ka runa ir par 2011. gadā publiskotajām ziņām par Swedbank piešķirtu „finansējumu 30 miljonu eiro apjomā Ziemeļeiropā modernākā minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgās uzglabāšanas termināļa būvniecībai Rīgas ostas teritorijā, Kundziņsalā”.

No Swedbank mājas lapas šī ziņa tagad ir izņemta, taču internetā joprojām ir saglabājies Swedbank valdes locekļa, Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Daniila Ruļova jūsmīgais paziņojums šai sakarā: „Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir viena no mūsu valsts priekšrocībām cīņā par vietu globālajā ekonomikā. Tādēļ prieks, ka varam atbalstīt mūsu klientus, kuri veido šādu ilgtermiņa biznesu. Svarīgi atzīmēt arī to, ka naudas līdzekļi tiks investēti apkārtējai videi drošās, starptautiski atzītās un modernās kravu pārkraušanas un uzglabāšanas tehnoloģijās, kas liecina par ilgtspējīgu pieeju biznesam.”

Šī projekta realizētājs bija SIA Riga Fertilizer Terminal, kurā bija apvienojušies AS Uralhim meitas uzņēmums Uralchem Freight Limited un SIA Rīgas tirdzniecības osta. Ar lielu ticamību var apgalvot, ka tieši šie uzņēmumi un to īpašnieki tad arī minēti Clifford Chance ziņojumā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena. Par to, vai pēc 2016. gada Latvijas Swedbank patiešām ir ieinteresēti un cieši sekojusi, lai tās apkalpojamo personu lokā neparādītos augsta riska klienti, kuri pat netieši saistīti ar ASV sankciju sarakstos esošiem ļaudīm, - nākamajā publikācijā.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...