Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 53 līdz 72 miljoniem eiro gadā, bet vienreiz pat vairāk nekā 202 miljoni eiro vienā piegājienā: šādas summas Latvijas Swedbank klienti pēdējos piecos gados ir sarūpējuši dividendēs, ko šī Latvijas kredītiestāde aprēķinājusi savam akcionāram – Zviedrijas Swedbank, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem regulārajiem Latvijā nopelnīta kapitāla izvedējiem uz ārvalstīm.

Lielākā naudas izvešanas operācija

2011. gadā Swedbank ir veikusi lielāko naudas izvešanas operāciju uz ārvalstīm Igaunijas tautsaimniecības vēsturē, jo tās Igaunijas meitas banka pārskaitījusi mātesuzņēmumam 243 miljonus eiro dividenžu un samazinājusi akcionāru kapitālu no 603 uz 85 miljoniem eiro, turklāt pārskaitītajās dividendēs bijusi iekļauta arī Latvijas un Lietuvas meitasbanku peļņa, - ar šādu informāciju 2012. gada sākumā klajā nāca Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR.

Savukārt trīsarpus gadus vēlāk, 2015. gada jūlijā ziņu aģentūras informēja par to, ka banku grupa Swedbank nolēmusi no savas apakšgrupas Igaunijā izņemt daļu no uzkrātās peļņas – 400 miljonus eiro papildu dividendēs.

Taču, kad jau drīz pēc tam līdzīgu soli akcionāri uzdeva spert Latvijas Swedbank vadībai, tā darīja visu iespējamo, lai iecerēto grandiozo naudas izvešanu no Latvijas tautsaimniecības vietējai sabiedrībai pasniegtu kā lēmumu par „bankas kapitalizācijas līmeņa optimizēšanu”.

„Ņemot vērā Swedbank finanšu darbības rādītājus, esam pieņēmuši lēmumu optimizēt bankas kapitalizācijas līmeni un nodot mātes kompānijai to kapitāla daļu, kas šobrīd - zemo procentlikmju laikmetā, rada papildu administratīvo un finanšu slogu,” saņemto Eiropas Centrālās bankas un Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju veikt izmaiņas bankas kapitālā 2016. gada martā publiski pasniedza tobrīdējais Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Vienā piegājienā zviedru akcionāriem aizsūta 202 miljonus eiro

Tagad M. Mančinskis no klātienes intervijām medijiem atsakās, un arī ne pašreizējais Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, ne Zviedrijas Swedbank preses pārstāve Unni Jerndāla nevēlas atbildēt uz Dienas uzdoto jautājumu – vai šo lēmumu Latvijas Swedbank vadība pieņēma patstāvīgi vai arī pēc Zviedrijas mātesbankas prasības.

Tikmēr skaitļi ir neapgāžami: līdz ar banku uzraudzības iestāžu atļaujas saņemšanu Latvijas Swedbank ieguva iespēju samazināt pamatkapitālu par nepilniem 367,9 miljoniem eiro un laikā, kad Latvijā aizvien skaļākas kļuva uzņēmēju sūdzības par nepieejamiem kredītresursiem, izmaksāt savai Zviedrijas mātesbankai iespaidīgas dividendes – vienā „piegājienā” vairāk nekā 200 miljonus eiro.

„Lai optimizētu Grupas kapitāla struktūru, Swedbank AS no uzraudzības iestādēm ir saņēmusi atļauju samazināt akciju kapitālu 2016. gadā. Samazinājums tika veikts, atceļot 367 856 206 parastās akcijas ar kopējo apjomu EUR 367,9 milj. un izmaksājot dividendes EUR 202,7 milj. apjomā (60% izmaksa no konsolidētās peļņas par 2015. gadu (EUR 72,5 milj.) un papildu dividenžu izmaksa EUR 130,2 milj. apjomā),” – tā šis notikums pēcāk tiek aprakstīts Swedbank 2016. gada pārskatā.

Šis 202,7 miljonu eiro dividenžu pārskaitījums pēdējos gados ir tikai lielākais naudas izņemšanas gadījums, - bet ne vienīgais. Tieši pretēji – kopš 2014. gada Latvijas Swedbank kļūst pat regulāri slaucamu govi zviedru akcionāriem.

Dzelžainā dividenžu norma – 60% no peļņas

Latvijas Swedbank preses pārstāvis Jānis Krops nesniedz atbildi uz Dienas jautājumu – kāda ir bijusi kredītiestādes dividenžu izmaksas politika pēdējos desmit gados, kad un kas to apstiprinājis, tā vietā vienīgi norādot, ka, „kas attiecas uz dividenžu politiku, tad dividenžu izmaksa Swedbank Grupai ir noteikta 50% apmērā”.

Šī atbilde ir maldinoša un precīzi atbilst Swedbank neformālajai nostājai – publiskajā komunikācijā maksimāli noklusēt savu, kā ziņo mediji, jau 2014. gadā apstiprināto dividenžu politiku, „izveidojot procedūru, kas paredz, ka 60% no Baltijas meitasuzņēmumu uzkrātā peļņas katru gadu tiks izmaksāti akcionāriem”.

Vēl bankas 2013. gada pārskatā par dividendēm nav atrodams ne vārda, savukārt gadu vēlāk pirmoreiz parādās vēlāk dzelžaini ievērotais „60% princips”: „Lai nodrošinātu efektīvu kapitāla pārvaldību, 2015. gadā akcionāram tiks izmaksātas dividendes par 2014. gadu 69.6 miljonu euro apmērā, kas ir 60% no 2014. gada konsolidētās peļņas.”

Tikai 2016. gadā, sniedzot pārskatu par darbību iepriekšējā gadā, Swedbank pirmoreiz piemin savu „dividenžu politiku”, gada pārskatā bez garākiem paskaidrojumiem norādot, ka „kopš 2014. gada piemērota 60% izmaksa”, un apliecinot, ka par iepriekšējo gadu reizē ar 130,2 miljoniem eiro „papildu dividendēs” tiks izmaksāti arī 60% no gada konsolidētās peļņas – 72,5 miljoni eiro.

Visbeidzot 2017. gadā Latvijas Swedbank pirmoreiz gada pārskatā skaidri atzīst – vēlme katru gadu izņemt 60% no tās gūtās peļņas nāk „no augšas”, no Zviedrijas mātesbankas: „Ievērojot Swedbank Grupas dividenžu politiku Baltijas meitasuzņēmumiem, saskaņā ar kuru veicama Swedbank AS dividenžu izmaksa 60% apmērā no konsolidētās tīrās peļņas...”

Vēl gadu vēlāk, pamatojot 60,8 miljonu eiro dividenžu izmaksu Zviedrijas Swedbank, jau tiek norādīts uz „regulāru politiku”: „Swedbank AS ir apstiprināta regulāra dividenžu izmaksas politika, kas paredz izmaksāt dividendes 60% apmērā no konsolidētās tīrās peļņas.” Tiesa, tā arī ir pēdējā reize, kad banka publiski vispār piemin savu dividenžu politiku.

Atmazgāšanas skandāls un trekno gadu beigas

„Peļņas normas publiski pieejamas nav, un tās arī netiek plānots publiskot,” – tik lakoniski bankas pārstāvis atbild uz jautājumu par Swedbank noteiktajiem gūstamās peļņas mērķiem pēdējos desmit gados, atteikumu papildinot ar vispārīgu stāstījumu par kredītiestāžu finansiālo stabilitāti.

Taču nav šaubu, ka Swedbank Baltijas meitasbankas ilgus gadus ir bijušas spiestas izpildīt norādījumus no Stokholmas, kur savukārt bija jārēķinās ar pie tradicionāli augstām dividendēm pieradušo bankas akcionāru gaidām.

„Ja jums ir akcionārs, kurš oficiālas politikas līmenī ir noteicis, ka katru gadu vēlas dividendēs saņemt 60% no peļņas, un ja šim akcionāram savukārt ir savi akcionāri, kuri rēķinās ar lielām dividendēm kā ar kaut ko garantētu, kļūst daudz vienkāršāk atbildēt uz jautājumu – ar ko skaidrojami Swedbank atklātie apjomīgie netīrās naudas atmazgāšanas ierobežošanas pārkāpumi un agresīvā vēlme piesaistīt apšaubāmus klientus? Viņiem vienkārši nācās pakļauties akcionāra vēlmēm,” Dienai šos faktus komentē kādas darbību jau pārtraukušas kredītiestādes pārstāvis.

Šai apetītei gals – turklāt tikai nosacīti – pienāca tikai pērn, līdz ar publiskajiem atklājumiem par Swedbank grupas banku aizraušanos ar šaubīgu klientu apkalpošanu un iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanas transakcijās.

Pagājušā gada 17. jūlijā informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz Zviedrijas Swedbank pavēstīja, ka banka ir nolēmusi samazināt izmaksājamo dividenžu apmēru un noteikt 50% apmērā, - tas arī ir apjoms, uz kuru tagad atsaucas Latvijas Swedbank pārstāvis, noklusējot iepriekšējo gadu praksi.

Dividenžu izmaksa bija plānota arī šogad

Tagad Latvijas Swedbank enerģiski norāda uz lēmumu šogad dividendes neizmaksāt vispār, - šāds lēmums esot pieņemts, „ņemot vērā straujās pārmaiņas globālajā ekonomikā ar Covid19 izraisītajām sekām”. Taču arī šeit neiztiek bez noklusēšanas.

Šā gada 6. martā, kad Covid19 epidēmija pasaulē jau plosījās pilnā sparā, Latvijas Swedbank valdes apstiprinātajā bankas gada pārskatā kredītiestādes valde vēl bija ierosinājusi no 98,1 miljona eiro lielās gada peļņas gandrīz pusi – 47 miljonus atkal izmaksāt mātes bankai.

Oficiāli par lēmumu dividendes tomēr neizmaksāt Latvijas Swedbank paziņoja 1. aprīlī ar atsauci uz Eiropas Centrālās bankas aicinājumu nemaksāt dividendes no pērn gūtās peļņas.

Taču, kā rāda Dienas rīcībā esošā informācija, patiesais izšķirošais arguments šādai rīcībai tika saņemts jau nedēļu iepriekš – 24. martā Zviedrijas finanšu uzraugs Finansinspektionen ļoti kategoriskā tonī norādīja finanšu struktūrām uz dividenžu izmaksas nepieļaujamību. Tas nevarēja neatsaukties arī uz zviedru Swedbank meitasbankām Baltijā.

Uz aicinājumu nodot atklātībai attiecīgās bankas padomes sēdes protokolu, lai viestu skaidrību šajā jautājumā, Latvijas Swedbank vadība neatbild. Savukārt divas citas lielākās Latvijas universālās bankas – Luminor un Citadele apliecina, ka laikā, kopš tās pastāv pašreizējā formā un ar pašreizējiem nosaukumiem, šīs kredītiestādes dividendes saviem akcionāriem nav izmaksājušas „spēcīgas kapitalizācijas vārdā”.

Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt ne Latvijas Swedbank vadība, ne arī Zviedrijas Swedbank

1) kāda ir bijusi Jūsu kredītiestādes dividenžu izmaksas politika pēdējos desmit gados? Vai tā ir publiski pieejama? Ja jā, tad kur? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

2) kādas summas pēdējos desmit gados pa gadiem Jūsu kredītiestāde ir izmaksājusi dividendēs savam akcionāram?

3) kas un kad ir pieņēmis lēmumus saistībā ar Jūsu kredītiestādes gūstamās peļņas mērķiem pēdējos desmit gados? Vai šie lēmumi ir publiski pieejami? Ja jā, tad kad un kur? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

4) kādus lēmumus attiecībā uz gūstamās peļņas apmēriem 2020. gadā Jūsu kredītiestāde vai tās akcionārs ir pieņēmuši kopš 2020. gada 1. februāra? Vai šie lēmumi ir publiski pieejami? Ja jā, tad kad un kur? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

5) Jūsu kredītiestādes pašreizējais vadītājs R. Rubenis šā gada 1. aprīlī izplatītā preses paziņojumā tiek citēts šādi: "Šobrīd ekonomikas kritumu varam prognozēt gluži kā "vērojot baložus", jo katrs mēnesis, ko pavadām šādā ekonomikas sasalumā, var mums radīt līdz pat -3% lielu IKP kritumu mēnesī. Tāpēc Swedbank lēmums ir būt konservatīviem un dividendes neizmaksāt." Sakiet, lūdzu, vai tas ir tas pats R. Rubenis, kurš kopā ar pārējo valdi marta sākumā apstiprinātajā bankas pārskatā iesaka dividendēs izmaksāt 47 miljonus eiro?

6) ja jā, lūdzu, sniedziet skaidrojumu, kādu apsvērumu dēļ marta sākumā, kad jau bija skaidri pandēmijas un tās radīto seku apmēri, Swedbank valde vēl nevēlējās būt konservatīva, neizmaksāt dividendes un šādi palīdzēt ne tikai saviem klientiem, bet tautsaimniecībai kopumā?

7) vai Swedbank ir gatava nodot atklātībai savu padomes sēdes protokolu, kurā fiksēts lēmums par atteikšanos no dividenžu izmaksāšanas? Ja nē, paskaidrojiet - kādu iemeslu dēļ ne?

8) vai 2016. gada lēmumu izvest no Latvijas tautsaimniecības simtus miljonu eiro Latvijas Swedbank vadība pieņēma patstāvīgi vai arī pēc Zviedrijas mātesbankas prasības?

SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere: 12 gadu laikā mātesbankai dividendēs esam izmaksājuši 312 miljonus eiro

„Dividenžu izmaksa ir būtisks kritērijs, lai investori lemtu par ieguldīšanu kādā uzņēmumā. Dividendes simbolizē labu uzņēmuma darbību, jo izmaksāt dividendes uzņēmums var tikai tad, ja tas ir strādājis ar peļņu. Strādāt ar peļņu uzņēmējdarbībā ir labas saimnieciskās darbības un konkurētspējas apliecinājums, kā arī veselīgas kopējās ekonomikas pazīmes.

Katrs uzņēmums nosaka savu dividenžu izmaksas stratēģiju, kas balansē uzņēmuma attīstības vajadzībām, kā arī īpašnieku un investoru investīciju atdeves gaidas. Kopš 2008. gada SEB banka ir izmaksājusi dividendes septiņos no trīspadsmit gadiem. SEB banka nemaksāja dividendes par 2007., 2008., 2009., 2010., 2011. gadu, kā arī nemaksā par 2019. gadu.

Lēmumu par dividenžu izmaksu vai neizmaksāšanu pieņem SEB bankas valde, un tas tiek apstiprināts SEB bankas padomē. Visa informācija ir pieejama bankas ikgadējos finanšu pārskatos, tajos katru gadu tiek norādīta peļņas sadales pieeja – investēt uzņēmumā, atstājot peļņu nesadalītu, vai arī izmaksāt dividendes. Kopumā par 7 gadiem iepriekšējo 12 gadu laikā SEB banka dividendēs savam akcionāram – SEB AB – izmaksājusi 312 miljonus eiro.

Gados, kad dividenžu izmaksa netiek veikta, mūsu mērķis ir spēcīgāk stiprināt savu kapitālu, lai atbalstītu mūsu klientus, ņemot vērā, ka tie ir gadi ar izaicinājumiem Latvijas un pasaules ekonomikā. Stiprs kapitāls bankai nozīmē jaudu aktīvi finansēt. Savukārt dividenžu izmaksa notiek gados, kad vērojam izteiktu ekonomikas stabilizāciju.”

Uz jautājumiem par noteiktajiem gūstamās peļņas mērķiem SEB banka atbild izvairīgāk: „SEB banka nekad nav kā primāro biznesa mērķi definējusi peļņu. Peļņa ir rezultāts rūpīgi saplānotai saimnieciskai darbībai, labs serviss klientiem, kas rezultējas arī finanšu rezultātā. Mūsu mērķus definējam caur ienākumu un izmaksu līmeni.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

FotoNesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

FotoSākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu priekšā, bet oficiozu apmātajiem vienalga klapes uz acīm. Tāpēc nolēmu uzrakstīt konspektīvu izklāstu par pasaules aizkulišu pavēlnieku nolūkiem atiestatīt civilizāciju. Uzsveru, ka VISS materiālā minētais lokāli JAU NOTIEK, bet starptautiskajā mērogā ir realizācijas stadijā vai tuvu finišam.
Lasīt visu...

12

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

FotoRalfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Lasīt visu...

21

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

FotoTaisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidējais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglītību. Vidējais divkājainais primāts. Tā arī vērtējiet šo rakstiņu.
Lasīt visu...

21

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

FotoLabdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500 000 000 euro apmērā. Rezultātā nākotnē pārstās darboties pašvaldību pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi VTU Valmiera un AS Cata (Cēsis).
Lasīt visu...

21

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

Foto1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad tā ir viņu atklātība: paspēlējām demokrātiju, bet tagad pietiek. Naudu dalīs “lielais četrinieks”, un mēs arī noteiksim, kurš patiesībā būs vēlēšanu uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka šīs čivinājums drīz vien pazuda no jaunā ministra twittera, koalīcijas partneru reakcija skaidri liecināja, ka šī ir tā reize, kad “ar bērna muti runā patiesība”.
Lasīt visu...

21

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

FotoŠajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju strādājušā Ojāra Skudras svaigākās atklāsmes liek apsvērt jautājumu: vai tikai viņa "eksperta komentāri" netop alkohola reibumā? 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...