“Latvijas Autoceļu uzturētāja” valdes maiņas – pēdu slēpšana par vieniem aizdomīgiem darījumiem, lai tālāk veiktu jaunus aizdomīgus darījumus?

Varam redzēt, ka šajā valsts uzņēmumā valdes locekļi noturas tikai dažus gadus, lai pēc tam izlidotu vai nu ar iekšējiem skandāliem, vai pat ar kriminālprocesiem un kratīšanām.

Piemēram, līdz 07.09.2020. VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) valde bija trīs cilvēku sastāvā, kas darbu uzsāka 24.11.2017. pēc valdes priekšsēdētāja Raita Nešpora un valdes locekļa Viļņa Vitkovska (viena no atbildības sfērām — iepirkumi) apstiprināšanas amatos.

LAU iepriekšējās valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs 01.08.2017. atkāpās no amata (https://bnn.lv/i-latvijas-autocelu-uzturetaja-i-valdes-priekssedetajs-kononovs-atkapies-amata-239808), bet valdes locekle (arī Publisko iepirkumu departamenta direktore) Anastasija Udalova iesniedza atlūgumu, kas tika apstiprināts LAU padomē 03.04.2018. Uzreiz nākamajā dienā pēc viņas atkāpšanās darbavietā notika kratīšana (https://ir.lv/2018/04/05/knab-veicis-kratisanu-latvijas-autocelu-uzturetaja/) - iespējams, saistībā ar ''savdabīgo"  šķembu iepirkumu "Frakcionētu šķembu un dolomīta šķembu maisījumu piegāde" (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2016/19_AK), kura rezultātā tika noslēgts līgums Nr.3.1.-A.19/2016-90 ar SIA "VlaKon" par 9 miljonu eiro lielu līguma summu.

Viena šāda shēma tika noformēta šādā veidā: iepirkuma rezultātā ar uzvarētājiem noslēdza tā sauktās “Vispārīgās vienošanās” par konkrēta veida šķembu piegādi ceļu remontdarbiem, taču iekļāva arī šādu punktu 2.2.: "Līdzēji vienojas, ka Pircējs ir tiesīgs mainīt Preces specifikāciju (1. pielikums), piegādes nosacījumus un citas ar Vienošanās priekšmetu saistītās izmaiņas, kuru nepieciešamību Pircējs uz Līguma parakstīšanas brīdi nevar paredzēt."

LAU šo punktu tālāk var izmantot, iepērkot pavisam citus materiālus vai ar citām prasībām — vispirms noslēdzot vienošanos par viena veida preces piegādi, bet tad pieprasot piegādāt pavisam citu, jo esot “radušās izmaiņas”. Pie kam Vispārīgās vienošanās punkta 2.2. izmantošana ļauj piegādātājiem pašiem noteikt materiāla cenu, jo iesniegtās maksimālās vienības cenas ir tikai konkursa nolikumā minētajiem trim šķembu veidiem. Vienošanās arī nenosaka ierobežojumus izmaiņu veikšanai, ko normālos apstākļos nosaka Publisko iepirkumu likuma 61. pants. Tādā veidā iepirkuma procesa sākuma posmā jau tiek "atslēgti" citi piegādātāji (ražotāji).

Par to, kas vieno firmu “VlaKon” ar Vladimiru Kononovu, savulaik vēstīja TV — esot aizdomas, ka viņš esot firmas slepenais īpašnieks un tās nosaukums esot saīsinājums no viņa vārda un uzvārda pirmajiem burtiem. Tieši šī firma bija epicentrā Latvijas vēsturē lielākajā balsu pirkšanas krimināllietā, kur caur točkām tika pirktas balsis par labu Dzintaram Zaķim un Vienotībai.

Par šo iepirkumu, līguma izpildi ir ierosināta krimināllieta, un publiski pieejama plaša informācija. Lieta pret bijušo valdes priekšsēdētāju V. Kononovu tagad nodota tiesā, taču nav zināms, vai arī A. Udalova dosies uz apsūdzēto solu.

Iepirkumu sakarā tiek pieminēta arī LAU Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļa, kuras vadība veiksmīgi, līdz vienam brīdim (par to vēlāk), darbojās nolikumu un līgumu izstrādē arī nākošā LAU valdes priekšsēdētāja Raita Nešpora un valdes locekļa Viļņa Vitkovska (kura tiešā atbildībā savā pilnvaru laikā bija LAU publiskie iepirkumi) vadībā un virzībā.

Bet arī Raitis Nešpors, nesagaidot sava amata termiņa beigas, pirms gada atkāpās no amata, “lai pieņemtu jaunus profesionālos izaicinājumus”, kas ļāva par valdes priekšsēdētāju kļūt Vilnim Vitkovskim, iegūstot vēl lielāku kontroli pār publiskajiem iepirkumiem.

Tas liek uzdot jautājumu: vai valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs" padome, kuras eksistences mērķis ir LAU darbības kontrole valsts un sabiedrības interesēs, ar padomes priekšsēdētāju Uldi Reimani (Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieku - attēlā) priekšgalā pēc kāda/kādu norādījuma "neslēpj pēdas"? 

Ja neskaita dažu krimināllietu, no valsts kontrolējošām iestādēm (Konkurences padomes, Valsts kontroles, IUB…) neseko nekāda reakcija, kaut gan LAU gada apgrozījums ir pāri 70 miljoniem eiro, bet minētās institūcijas bieži vien kontrolē desmitreiz un simtreiz mazākas pašvaldību iestādes par visādiem sīkumiem.

Pie kam tad, kad privātajiem piegādātājiem ar LAU ir izdevies noslēgt ļoti savdabīgus līgumus, kādi citās valsts iestādēs pieļauti netiek, tad LAU vienmēr ir drošs un stabils maksātājs uzņēmējiem līgumu izpildes laikā, savukārt "ļoti kūtrs" uz līgumsankciju piemērošanu līguma nosacījumiem neatbilstošu materiālu piegādes gadījumā vai pie līgumu izpildes kavējumiem.

Lai kas arī nesēdētu LAU valdē, ir lietas, kas nemainās — ne visi iepirkumu piemēri liecina par LAU valdi kā atbildīgu un rūpīgu saimnieku, kas cenšas, lai iepirkumi neradītu zaudējumus nodokļu maksātājiem.

Piemēram, 2018. gada 12. aprīlī tika izsludināts LAU valdē saskaņotais un apstiprinātais atklātais konkurss "Granīta šķembu iegāde", iepirkuma identifikācijas numurs VAS “LAU” 2018/30_AK (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/10576). Iepirkuma priekšmets: tikai trīs veida granīta šķembas ar noteiktām tehniskām prasībām un raksturlielumiem (iepirkuma nolikuma 2. pielikums), kaut gan autoceļu segumu uzturēšanā, remontos un izbūvē LAU iepriekš iepirka, izmantoja un izmanto daudz vairāk šķembu veidus.

Iepirkuma laikā, protams, pretendenti uzdeva jautājumus par nolikumu, uz kuriem LAU deva atbildes 26.04.2018. (detalizēti skatīt https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/10576 "Komisijas atbilde, 26.04.2018., uz uzdotajiem Jautājumiem"). Jautājuma būtība: vai LAU šī iepirkuma ietvaros LAU iepirks tikai šķembas no granīta vai arī vēl kādus citus būvmateriālus ceļu remontiem?

Pretendenti saņēma Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļas vadītājas labi sakompilētu atbildi, kuras būtība — nē, LAU nemainīs iepirkuma priekšmeta tehniskās prasības, tātad iepirks tikai trīs veida šķembas no granīta ar noteiktām tehniskām prasībām un raksturlielumiem.

Iepirkuma rezultātā noslēgtās Vispārīgās vienošanās (Nr.3.1.-A.19/2018-80 no 13.06.2018. par līgumsummu 1,5 milj EUR ar izpildes termiņu līdz 31.12.2020. u.c.) ietvaros "sekmīgi" lielos apjomos (vairāk 50% no kopapjoma) tika iepirkti cita veida šķembu minerālmateriāli (no granodiorīta, gneisa, diabāza, kvarcdiorīta u.c., tai skaitā to kombinācijas ar granītu) un/vai šķembas ar citām tehniskām prasībām un raksturlielumiem, nevis tādas, kādas uzskaitītas nolikuma 2. pielikumā — par to var pārliecināties, apskatot piegādātāju iesniegtās Ekspluatācijas īpašību deklarāciju kopijas.

Aizdomīgi, ka pēc LAU valdes locekļa Viļņa Vitkovska pārrunām ar ierindas LAU darbiniekiem šķembas vairākkārt tika iepirktas pretēji iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādītajām. Īsi sakot — ir aizdomas, ka tika izspēlēts teātris: "sarunātie" šķembu piegādātāji iepriekš jau zināja, ka LAU pirks un maksās par citām šķembām ar norunātām (lielākām kā tirgus) cenām, savukārt nolikums domāts, lai "atšūtu" citus būvmateriālu ražotājus.

Te spēkā stājas 2.2. punkts, citāts: "Līdzēji vienojas, ka Pircējs ir tiesīgs mainīt Preces specifikāciju (1. pielikums), piegādes nosacījumus, un citas ar Vienošanās priekšmetu saistītās izmaiņas, kuru nepieciešamību Pircējs uz Līguma parakstīšanas brīdi nevar paredzēt." Iznākumā LAU iepērk pavisam citus materiālus (vai ar citām prasībām) no Vispārīgo vienošanos slēgušajiem piegādātājiem, kas rada aizdomas par apzināta karteļa veidošanu ar LAU rokām un LAU līdzekļu izšķērdēšanu.

Vienošanās punkta 2.2. izmantošana ļauj piegādātājiem pašiem noteikt piegādātā materiāla cenu, jo līgumā nostiprinātās maksimālās vienības cenas ir tikai trim līgumā minētajiem šķembu veidiem, bet ne precei, kurai līguma izpildes gaitā pēkšņi “mainās specifikācija”. Vienošanās arī nenosaka ierobežojumus izmaiņu veikšanai, ko definē Publisko iepirkumu likuma 61. pants. Iepirkuma procesa sākuma posmā jau tiek izslēgti citi piegādātāji un ražotāji.

Vienreiz labi iestrādāts, punkts 2.2. sāka parādīties arī citos līgumos — piemēram, var kalpot 24.05.2018. noslēgtā Vispārīgā vienošanās Nr.3.1.-A.19/2018-72 (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2017/34_AK) "Frakcionētas šķembas un dolomīta šķembu maisījumu iegāde Ceļu rajonu vajadzībām".

Arī šīs vienošanās ietvaros tika iepirktas tādas šķembas un to maisījumi, kas nebija nolikumā minēti, un atkal par piegādātāju noteiktām (līgumsaistību neierobežotām) cenām par tonnu, kas atkal rada aizdomas par apzinātas konkurences ierobežošanu nolūkā uzskrūvēt cenas savu iemīļoto piegādātāju interesēs.

Šo un citu "naudīgo" iepirkumu nolikumu veidotāja saskaņā ar valdes rīkojumiem bija LAU Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļas vadītāja. Darba rezultātā, kā var noprast, viņa sāka apzināties, kas notiek, un kļuva “nevēlama” — LAU valdes priekšsēdētājs viņai uzteica darbu 2018. gada beigās.

Pēc neoficiālas informācijas, kā iegansts tika izmantots kāds vecs, sen jau izpildīts līgums par tehniskās sāls piegādi ceļu kaisīšanai ziemā — šis līgums bijis kāds no iepriekšējo gadu līgumiem, nevis svaigi atklātās shēmas ar Baltkrievijas sāls piegādēm, par ko pēdējos divos gados regulāri raksta Pietiek.

Pēc neoficiālās informācijas, negodīgi atlaistā LAU darbiniece iesniedza tiesā prasību. Tiesvedības dokumenti, protams, atrodas LAU administrācijā un ir noslepenoti. Tāpēc jāpārbauda informācija, ka LAU tiesvedību esot zaudējusi, un LAU kopējās izmaksas tiesvedībai un darbinieces kompensācijai jau sniedzoties pāri 100 000 eiro, ko beigās būs spiesti nosegt nodokļu maksātāji.

Lasot publiskā telpā pieejamo informāciju, ir redzams, ka pat salīdzinoši mazākie un neinteresantākie tehniskās sāls (NaCl) iepirkumi pēdējā laikā kļuvuši "toksiski", kopš šie iepirkumi notiek Viļņa Vitkovska vadībā. Pat nieka sāli ceļu kaisīšanai ziemā vairs nespēj iepirkt bez lielākiem vai mazākiem skandāliem.

2019. gada 7. janvārī tika noslēgta Vispārīgā vienošanās Nr.3.1.-A.19/2019-2 (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2019/SP_1) ar SIA "Nilex trading", SIA "LAT SALT TRADE", SIA "AKTIVATORS", SIA "Ceļi un Tilti", SIA "Ražošanas Komercfirma M2" (kas visi piegādā dažādas kvalitātes tehnisko sāli un/vai halītu no Baltkrievijas) un SIA "VIATEK 1" (piegādā tehnisko sāli no Vācijas ražotāja "ESCO"). Līgums tika noslēgts bez konkrētas summas, tikai ar indikatīvo vienas tonnas cenu.

Iepirkuma pamatojumu un izraudzīto iepirkuma procedūru apšaubīja IUB un pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Kaut arī sāls noliktavas bija pilnas, tūlīt pēc ziemas sezonas beigām izsludināja papildus iepirkumu sālij ar iepriekš sarunātu uzvarētāju — pēc siltās 2019./2020. gada ziemas vienam no sāls tirgoņiem bija ostā palikuši pāri nepārdoti 23 tūkstoši tonnu sāls, un tieši tik lielu apjomu LAU “nejauši” gribēja iepirkt aprīlī, kad ceļu kaisīšana tieši bija beigusies.

Tikmēr LAU vadība, izmantojot pieejamos administratīvos resursus (par nodokļu maksātāju līdzekļiem), tai skaitā "sava" advokātu biroja ārpakalpojumus, "mazgājas balti". Cik šādi "darījumi" reāli izmaksā valsts uzņēmumam, t.i. nodokļu maksātājiem?

Pēc šiem faktiem gribētos uzdot rezumējošu jautājumu: "Vai VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs" valde un padome darbojas valsts un mūsu — nodokļu maksātāju — interesēs?"

Iepriekš par tēmu:

https://pietiek.com/raksti/valsts_uznemums_pec_pagajusas_ziemas_mums_ir_krajuma_30_tukstosi_tonnu_sals,_bet_mums_vajag_pirkt_vel_un_jau_tagad/

https://pietiek.com/raksti/jauni_dokumenti_liek_secinat_peksnais_23_tukstosu_tonnu_sals_iepirkums_par_valsts_naudu_bijis_ieprieks_sarunats_lidz_vissikakajam_detalam

Novērtē šo rakstu: