Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau gandrīz 1,6 miljoni eiro – šādu summu pērn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadība. Gadu no gada šī summa aug un aug, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: piemēram, LB valdes locekļu dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu vien pērn iztērēti gandrīz 60 tūkstoši eiro.

Vairāk, vairāk, vairāk

Krīze jau bija sākusies, bet LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs „algā, prēmijās, pabalstos” 2008. gadā saņēma kopumā 180 tūkstošus eiro (pārrēķinot latos saņemto summu). Tikai pēc tam krīzes apstākļi tika attiecināti arī uz LB vadības atalgojumu: I. Rimšēviča atalgojums 2009. gadā bija „tikai” 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados – attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro.

Taču jau 2013. gadā I. Rimšēviča atalgojums atkal sāka strauji augt – vispirms par „tikai” sešiem tūkstošiem eiro (gadā - 115 378 eiro), bet abos nākamajos divos gados kāpums, salīdzinot ar 2013.gadu, ir bijis par 23-25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro.

Savukārt pērn LB prezidents spēris vēl plašu soli pirmskrīzes atalgojuma līmeņa virzienā: I. Rimšēvičs atalgojumā saņēmis jau 150 824 eiro, kas ir par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Vēl iespaidīgāk ir audzis atalgojums tādai publiski nezināmai personai kā LB valdes priekšsēdētājs Māris Kālis. No 109 200 eiro 2013. gadā viņa atalgojums pieaudzis līdz 154 528 eiro pērn.

Tātad četru gadu laikā šīs amatpersonas atalgojuma pieaugums ir par 41 procentu jeb vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro. Salīdzinājumam – Ministru prezidents Māris Kučinskis pērn kopā saņēmis tikai nepilnu 51 tūkstoti eiro.

Šie nav izņēmumi – faktiski visi LB valdes locekļi pēdējos četros gadus un arī pēdējā gada laikā ir sākuši saņemt ievērojami lielāku atalgojumu. Tā valdes priekšsēdētāja vietnieces Ilzes Posumas atalgojums gada laikā pieaudzis par 10,5 tūkstošiem eiro, bet trim valdes locekļiem Jānim Blūmam, Jānim Caunem un Harijam Ozolam – par attiecīgi 5,9 tūkstošiem, 7,9 tūkstošiem un 4,9 tūkstošiem eiro.

Vienīgais nosacītais zaudētājs ir LB valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags, kura atalgojums 203 698 eiro 2015. gadā sarucis līdz „tikai” 191 416 eiro.

Neskaitāmi papildu labumi

Gandrīz 1,6 miljoni eiro – šis kopējais LB vadības (ieskaitot bankas padomi) atalgojums, kas saskaitāms no amatpersonu ikgadējām deklarācijām Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, gan ir tikai aisberga redzamā daļa.

Ir vēl arī citi iespaidīgi labumi, kas amatpersonu deklarācijās ikgadēji neparādās un bieži vien tā arī paliek sabiedrībai noslēpti: tā ir veselības un jo īpaši dzīvības apdrošināšana, kas tikai LB valdes vajadzībām vien pērn izmaksājusi gandrīz 60 tūkstošus eiro, kā arī dienesta auto personiskām vajadzībām, apmaksātu mācību iespēja, papildu atvaļinājumi u.c.

Pērn par valdes locekļu apdrošināšanu Latvijas Banka ir iemaksājusi šādas summas: M. Kālis – 10 599 eiro, I. Posuma – 9133 eiro, J. Blūms – 7889 eiro, J. Caune – 8662 eiro, H. Ozols – 9601 eiro un R. Vanags – 13 399 eiro. Iemaksas šādā līmenī tiks veiktas līdz pat apdrošināšanas līguma perioda beigām 2019. gadā vai apdrošināšanas gadījumam, un, ja attiecīgais valdes loceklis joprojām strādās LB, viņa gada atalgojums papildināsies ar iespaidīgu piecciparu summu.

Iespaidīgas summas ne tikai LB vadība, bet arī ikviens bankas darbinieks var saņemt arī dažāda veida pabalstos: pabalsts sakarā ar aiziešanu pensijā – līdz trim mēnešalgām, atlaišanas pabalsts – līdz četrām mēnešalgām, atvaļinājuma pabalsts – puse mēnešalgas, pabalsts sakarā ģimenes locekļa nāvi – 1425 eiro, pabalsts darbnespējas gadījumā, ko izraisījusi akūta vai hroniska slimība vai nelaimes gadījums - 2000 eiro.

Ir noteikts arī īpašs pabalsts bērna piedzimšanas vai adopcijas gadījumā - 1800 eiro, kompensācija ārstēšanās izdevumu segšanai - līdz 7115 eiro, pat par briļļu iegādi reizi divos gados tiek kompensēti līdz 215 eiro. LB darbinieki ik gadu var izmantot divas apmaksātas papildu brīvdienas personisku iemeslu dēļ.

Savukārt attiecībā uz dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām LB vadība paliek uzticīga formulai – par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas.

Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka LB vadībai ir pilnas iespējas dienesta auto izmantot, kad un kā vien pēc tā rodas vajadzība, vienmēr aizbildinoties ar nepieciešamību nodrošināties, lai no jebkura privāta brauciena būtu iespēja „jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas”.

Milzu prēmijas „par ieguldījumu”

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" LB padome nosaka darba samaksu LB prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem. Šīs algas apmērs tiek aprēķināts, „ņemot vērā” Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Taču „ņemšana vērā” faktiski nozīmē to, ka kritēriju vidū ir tādi plaši traktējami rādītāji kā darbinieka individuālais sniegums, profesionālā un akadēmiskā izaugsme, darba pieredze, veicamā darba saturs un atbildība, kā arī atalgojuma apmērs salīdzinājumā ar radniecīgas amatu saimes atalgojumu darba tirgū.

Savukārt, algas reizi gadā pārskatot, tiekot ņemti vērā vēl arī tādi tikpat grūti precīzi izmērām kritēriji kā „sociālo kompetenču būtiskas pārmaiņas”, „darbinieks nodrošina kritisku funkciju vai īpaši svarīgus darba uzdevumus” un „darba satura un atbildības pārmaiņas”.

Rezultātā, kā skaidro LB par, piemēram, I. Rimšēviča atalgojumu, sanāk tā, ka, „ņemot vērā iepriekš minēto, līdz 2016. gada 31. martam Latvijas Bankas prezidenta bruto mēneša alga bija 11 690 eiro, bet no 2016. gada 1. aprīļa - 12 128 eiro”.

Taču, saskaitot nosauktās summas, sanāktu, ka I. Rimšēvičam pērn būtu bijis jāsaņem „tikai” 144 222 eiro, tomēr deklarācijā uzrādītā summa ir par gandrīz sešiem tūkstošiem eiro lielāka.

Tā tam, kā izrādās, arī jābūt, jo papildus noteiktajai algai liela daļa LB vadības pārstāvji ik gadu tiek arī pie iespaidīgām prēmijām. Pats I. Rimšēvičs tāpat kā citi padomes locekļi pērn prēmiju nav saņēmis, un minētā starpība saistāma ar atvaļinājuma pabalstu (kas viņa gadījumā ir vairāk nekā seši tūkstoši eiro pirms nodokļu nomaksas) un citiem „sīkumiem”.

Toties visi LB valdes locekļi pie ikgadējām megaprēmijām gan ir tikuši: „par ieguldījumu Latvijas Bankas stratēģisko un funkciju mērķu sasniegšanā” M. Kālis prēmēts ar 8765 eiro (šī un citas prēmiju summas – pēc nodokļu nomaksas), I. Posuma – ar 6165 eiro, J. Blūms – ar 5 437 eiro, J. Caune – ar 5927 eiro un H. Ozols – ar 6616 eiro. Savukārt R. Vanags „par Latvijas Bankas ieguldījumu pārvaldīšanas rezultātiem” prēmēts ar 8758 eiro.

„Sabiedrības un tautsaimniecības interesēs…”

Latvijas Banka par savu īpašo statusu un īpašo algu līmeni ir cīnījusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad tās toreizējais prezidents Einars Repše darīja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmēru.

Lai gan 2010. gada decembrī faktiski jau bija panākts politisks atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajā atalgojuma sistēmā, jautājuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku.

Savukārt vēl pēc tam toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslēdza atpakaļgaitu. Ar laiku, pateicoties LB aktīvajam lobēšanas darbam, apgalvojot, ka tā nemaz neesot iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jautājumu no dienas kārtības izdevās noņemt pavisam.

Tad ko par šīm iespaidīgajām summām un kopējām izmaksām pretī saņem Latvijas valsts? Latvijas Bankas vadība uz šo jautājumu atbild ar formālu atbildi par pamatuzdevumiem, kurus, „rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs”, Latvijas Banka veic Eirosistēmas ietvaros:

– piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā;

– attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās;

– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;

– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;

– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;

– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;

– uztur un attīsta Kredītu reģistru;

– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos. 

Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmējs

- Viņi mēģina radīt savai darbībai jēgu, radot ekonomiskus pētījumus, domājot par tautsaimniecību un banku situāciju kopumā. Es domāju, ka viņiem pietrūkst domas dažādības, viņi vairāk virza politizētus viedokļus.

- Viņiem ir lielas algas. Viņi tās atpelna?

- Es domāju, ka viņu algas ir netaisnīgi lielas. Nav nekāda pamata. Algas ir ārpus jebkuras ētikas. Viņi runā, ka viņi it kā nopelna savas algas, bet viņi nopelna tādēļ, ka ir valsts iestāde, kas tādā veidā pelna. Arī ugunsdzēsēji atpelna savas algas, jo viņi glābj mūsu mājas. Arī ārsti atpelna, jo cilvēki izārstējas un mēs varam redzēt pievienoto vērtību. Nav nekāda iemesla teikt, ka Latvijas Bankas ierēdņi nopelna vairāk.. Viņi pelna ar valūtas darījumiem, bet tā ir valsts nodokļu maksātāju nauda, ar kuru viņi darbojas. Viņiem nav jāsaņem vairāk nekā jebkuram citam ierēdnim. Algas ir ārpus jebkuras kritikas. Kāpēc nodokļu maksātājiem viņi ir jāuztur? Šī nauda būtu jāsaņem nodokļu maksātājiem kā pensijas, pabalsti utt. slimnīcām, skolām.

- Kā vērtējat LB priekšlikumus nodokļu jomā, par veselības reformu utt. Ir kāda jēga no šiem priekšlikumiem?

- Vismaz ir kaut kāda ideja, bet tās domas ir vienpusīgas. Viņiem vajadzētu nākt ar divām, trim domām, un tad politiķi pieņem lēmumu, nevis uzspiest vienu domu. Tā demokrātija nedarbojas. Viņiem vajadzētu viena ekonomista viedokli, otra ekonomista viedokli un tad ļaut politiķiem izlemt, kas ir pieņemamākais.

Uldis Osis, ekonomists

- Kā vērtējat Latvijas Bankas darbu?

- Jūs domājat viņu priekšlikumus par nodokļiem?

- Ne tikai. Kopumā.

- Kopš Latvija iestājās eirozonā, īpašas funkcijas Latvijas Bankai nav, monetārā politika vairs nav jānodrošina, tādas svarīgas funkcijas Latvijas Bankai nav. Viņiem ir analītiskais dienests, viņi veic makroekonomisko un mikroekonomisko analīzi, nāk ar vērtējumu.

- Vai tā vispār ir vajadzīga?

- Labs jautājums. Droši vien kādas funkcijas veic...

- Kā jūs vērtējat viņu algas?

- Par algām gan es neizteikšos.

- Kāda jēga no viņu ierosinājumiem veselības aprūpes, nodokļu u.c. jomās?

- Viņi nāk ar kaut kādiem priekšlikumiem, kuriem es reizēm varu, reizēm nevaru piekrist. Viņiem ir vesels analītiskais dienests, viņi tur analizē, vērtē un nāk ar priekšlikumiem. Par to kvalitāti var teikt dažādi...

Latvijas Bankas vadības atalgojums pēdējos četros gados*

Prezidents Ilmārs Rimšēvičs

2013. gads – 115 378 EUR

2014. gads – 139 644 EUR

2015. gads – 137 007 EUR

2016. gads – 150 824 EUR

 

Valdes priekšsēdētājs Māris Kālis

2013. gads – 109 200 EUR

2014. gads – 144 732 EUR

2015. gads – 145 657 EUR

2016. gads – 154 528 EUR

 

Valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Posuma (Juridiskā pārvalde)

2013. gads – 22 958 EUR

2014. gads – 119 168 EUR

2015. gads – 126 772 EUR

2016. gads – 137 324 EUR

 

Valdes loceklis Jānis Blūms (Kases un naudas apgrozības pārvalde)

2014. gads – 102 162 EUR

2015. gads – 109 879 EUR

2016. gads – 115 779 EUR

 

Valdes loceklis Jānis Caune (Grāmatvedības pārvalde)

2013. gads – 95 453 EUR

2014. gads – 113 124 EUR

2015. gads – 119 299 EUR

2016. gads – 127 229 EUR

 

Valdes loceklis Harijs Ozols (Informācijas sistēmu pārvalde)

2013. gads – 100 394 EUR

2014. gads – 135 612 EUR

2015. gads – 133 777 EUR

2016. gads – 138 743 EUR

 

Valdes loceklis Raivo Vanags (Tirgus operāciju pārvalde)

2013. gads – 175 022 EUR

2014. gads – 201 058 EUR

2015. gads – 203 698 EUR

2016. gads – 191 416 EUR

 

Padomes locekle, LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa

2013. gads – 76 725 EUR

2014. gads – 109 488 EUR

2015. gads – 116 824 EUR

2016. gads – 126 149 EUR

 

Padomes loceklis Leonīds Gricenko

2013. gads – 76 730 EUR

2014. gads – 89 647 EUR

2015. gads – 91 420 EUR

2016. gads – 53 047 EUR (līdz 1. jūlijam)

 

Padomes loceklis Edvards Kušners

2013. gads – 76 992 EUR

2014. gads – 91 390 EUR

2015. gads – 92 319 EUR

2016. gads – 96 488 EUR

 

Padomes locekle Vita Pilsuma

2013. gads – 76 613 EUR

2014. gads – 91 724 EUR

2015. gads – 91 489 EUR

2016. gads – 96 145 EUR

 

Padomes loceklis Arvils Sautiņš

2013. gads – 76 817 EUR

2014. gads – 92 451 EUR

2015. gads – 91 423 EUR

2016. gads – 97 413 EUR

 

Padomes loceklis Aivars Skopiņš

2013. gads – 76 882 EUR

2014. gads – 92 245 EUR

2015. gads – 91 038 EUR

2016. gads – 96 451 EUR

* Dati no VID publiskās datu bāzes. Ja amatpersona visus četrus gadus amatā nav bijusi, attiecīgais gads netiek uzrādīts.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Joku diena Evri Dej, teicēnieši gardi smej

FotoTeikas likumdošanai ir jāsoļo soli solī ar Dievzemītē notiekošajām nejēdzībām. Kad savulaik izdevu dekrētus, man prātā nevarēja ienākt, ka par uzpurņu nenēsāšanu ļaudis varēs sodīt, veseliem cilvēkiem aizliegs pulcēties un diennakts tumšajā laikā nedrīkstēs atrasties ārpus telpām, piemēram, lai izietu uzpīpēt vai ieelpot svaigu gaisu (šī absurdā norma pašreiz gan nav spēkā, taču no tās atgriešanās neesam pasargāti), tālab pilnveidoju un papildināju savus ukazus. Knariņu valdība ir laidusi pasaulē arī vairākus groteskus noteikumus auto un citu riteņratu stūrētājiem, taču kā kājāmgājējs es šajā jomā atturos izteikties.
Lasīt visu...

18

Kariņš un Pavļuts ir diskreditējuši vakcinācijas procesu un tagad grasās vakcināciju diskreditēt vēl vairāk

FotoVispirms valdība politiskas konjunktūras dēļ neiepirka vakcīnas un vakcinācija Latvijā tika novilcināta par četriem mēnešiem.
Lasīt visu...

6

Izejiet ielās, Levita kungs, sajutīsiet, ko tauta par jums domā

FotoLevits šodien runāja Saeimā. Runa bija tukša. Jautājums ir par redzējumu, Levita kungs. Par adekvātu redzējumu. Par to būs šis raksts. Mēs 30 gadus salīdzinām sevi ar sliktākajiem piemēriem. Priecājamies, ka mums iet labāk. Kā Levits šodien - ka mums IKP kritis mazāk. Es saku, ka es redzu citādāk. Un tagad par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

12

Tāda cilvēka viedoklis, kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams

FotoŠeit izteikts vienkārša cilvēka viedoklis. Cilvēka, kurš šobrīd ir pensionārs, sejas masku nenēsā un kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams. Protams, daudziem ir cits viedoklis un ceru, ka tam ir loģisks pamatojums.
Lasīt visu...

15

Es visu ko pieprasu un norādu, un lūdzu iedot man varu

FotoLevit, Kariņ, Pavļut, Raivi Dzintar ar saviem prievīšu varavīksnes draugiem un pārējie pie varas esošie ar Rinkēviču ložā. Nākamnedēļ ir jābūt atceltām maskām, 2 metriem, groziņiem un visam pārējam sviestam! Es to nelūdzu, es to pieprasu un norādu Jums, ka tas ir jāizdara nekavējoties. Ja pašiem bail pieņemt lēmumu, piezvaniet uz Briseli vai vēstniecību. Jums dos atļauju. Nākamnedēļ lai būtu lēmums.
Lasīt visu...

21

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

FotoPašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.
Lasīt visu...

21

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

FotoAtbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām. Personai piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.
Lasīt visu...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss sākās ar Šleseru!

Tvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām,...

Foto

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā,...

Foto

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

Nesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan...

Foto

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

Sākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu...

Foto

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs....

Foto

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

Taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz...

Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...