Iesaki rakstu: 
Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Pieredzes bagāti ceļu būves eksperti ir pārliecināti - Latvijas ceļu būves uzņēmumu vidū valda kartelis. Gan Igaunijā, gan arī Lietuvā ceļu būvē pieejams viens un tas pats finansējums, bet ikviens, kas ir bijis kaimiņvalstīs, būs redzējis, ka tur būvēto ceļu kvalitāte pārsniedz Latvijā uz ceļiem redzēto. Kartelis un nepārtrauktas savstarpējās vienošanās ir iemesls, kāpēc ceļi tiek atjaunoti slinki, zemā kvalitātē un klienta - Latvijas Valsts ceļu pusē īsti nav izvēle.
Tikai nesen Latvijas tirgū sākuši arvien vairāk ienākt ārvalstu ceļu būves uzņēmumi ar ievērojami lielāku un starptautisku pieredzi. Ārvalstu uzņēmumi nav Latvijas karteļa sastāvdaļa, tāpēc arī cenas piedāvājums vietējiem bāleliņiem ir kā auksta duša - zemāks, bet atbilstošs tirgus cenām Eiropā.
Pēdējais aktuālākais nopietnais iepirkums, ko organizē Latvijas Valsts ceļi, ir par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kā karteļa miera iztraucētājs nostartēja starptautisks uzņēmums no Lietuvas Biseris.
Saskaņā ar konkursa piedāvājumu atvēršanas dokumentiem valsts ceļiem centra reģionos horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbus Biseris piedāvājis veikt par 6,018 miljoniem eiro, kamēr Latvijas uzņēmējs AS A.C.B - par 8,026 miljoniem eiro. Vidzemes reģionā šos darbu Biseris piedāvā paveikt par 6,69 miljoniem eiro, bet SIA M-Z – par 9.97 miljoniem.
6,27 miljonu eiro summu Biseris piedāvā par Kurzemes ceļu marķējuma atjaunošanu, bet SIA CTB – par 10,88 miljoniem. Latgales reģionā Biseris piedāvājums ir 7,63 miljoni, bet SIA MKOR - 9,22 miljoni eiro.
Cenu atšķirības liecina, ka vietējie, iestagnējušie ceļu būves un ceļu atjaunošanas infrastruktūras krabji tika pārsteigti negaidīti. Mirklī, kad viņi to atskārta, sākās ļoti paniska rosīšanās un histēriski zvani politiskajiem jumtiem, lai taču uzspiež uz Latvijas valsts ceļiem un atrod veidu, kā nekaunīgo pretendentu diskvalificēt vai vismaz konkursu noraut!
Tuvākajās nedēļās mēs visi būsim liecinieki, vai Latvijas Valsts ceļi pieņems saimnieciski izdevīgāko lēmumu un spēs noturēties pretim spiedienam, īpaši situācijā, kad valsts tēriņiem Covid-19 krīzes apstākļiem jābūt pamatotiem un izsvērtiem, vai arī kartelis saņems savu iespēju iedzīvoties krīzes laikā. Negribas ticēt, ka Covid-19 pandēmijas ēnā kāds uzdrošināsies pieņemt neatbilstošus un bezkaunīgus lēmumus.
Pretēju viedokli par šo iepirkumu un tā uzvarētāju var izlasīt ŠEIT.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
