Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un redzējumam. To apliecina Latvijas dzelzceļnieku biedrības misija – veicināt mūsdienīgas dzelzceļa nozares veidošanos, vienojot valstiski domājošus dzelzceļa patriotus darbam Latvijas labā.

Latvijas dzelzceļnieku biedrība ir ar dziļām vēsturiskām saknēm. Gan pirms 1940.gada, gan atjaunotajā sastāvā biedrība ir progresīvu, dzelzceļa jomas attīstībā ieinteresētu entuziastu kopums.

Kā cilvēks, kas ikdienā labprāt brauc ar vilcienu, un kā politiķis, kas dzelzceļa pārvadājumus uzskata par mūsdienīgas transporta sistēmas mugurkaulu, es šodien vēlos padalīties dažās pārdomās par dzelzceļa vietu un lomu 21.gadsimta Latvijā, par vēlamo un darāmo darbu sarakstu.

Dzelzceļš ir satiksmes mugurkauls

Daudzus gadus politiķi un ierēdņi uz dzelzceļu ir raudzījušies kā uz tranzīta kravu apkalpotāju, kā noderīgu pašpietiekamu infrastruktūru, kā Eiropas un nacionālo līdzekļu apgūšanas vietu, un neslēpsim – arī kā avotu, no kura pasmelties valstisku un personisku vajadzību apmierināšanai. Dzelzceļa sistēma ir bijusi noderīga arī taupības gados, kad uzņēmumu dividendes dāsni papildināja pustukšo valsts budžeta kasi.

Pasažieru intereses, vietējo klientu vajadzības, dzelzceļa sistēmas kopējais attīstības virziens bija atstāti novārtā.

Stājoties amatā, es atklāti deklarēju, ka mana prioritāte būs cilvēks, viņa vajadzības un intereses, dzelzceļš kā pasažieru pārvadājumu mugurkauls.

Renesanse

Mūsu laiks – 21.gadsimts, lai cik dīvaini tas kādam šķistu , ir laiks, kad dzelzceļš piedzīvo renesansi. Jo dzelzceļš mūsdienās spēj būt drošs, ērts un videi draudzīgs transporta veids. Tas tuvina pilsētas, savieno darba un atpūtas vietas, veicina reģionālo attīstību un veiksmīgi iekļaujas multimodālajā “darba dalīšanā”. Lielajās pilsētās tas integrējas sabiedriskā transporta sistēmā. Stacijas jau sen no vienkāršas uzgaidāmās telpas ir izaugušas par plaša klāsta pakalpojumu un tirdzniecības centriem, pārvietošanās veidu nomaiņas vietām. Katrā sevi cienošā stacijā ir Park&Ride, Bike&Ride un vietējā sabiedriskā transporta pieturpunkts.

Rainis ir teicis: kas zina, ko grib, tas spēj visu, ko grib. Un Rainis ir arī teicis – pastāvēs, kas pārvērtīsies.

Latvijā dzelzceļa atdzimšana nav iespējama, ja domās paliksim postpadomju telpā, ja Latvijas dzelzceļš, Pasažieru vilciens un pārējie sistēmas spēlētāji turpinās domāt un dzīvot pa vecam.

Mums ir dota unikāla iespēja pēc desmitgadēm ilgušas dzelzceļa sistēmas sarukšanas veidot jaunu, modernu, telpā un sabiedrībā iekļaujošos Rail Baltica dzelzceļa līniju. Veidot pieturas un savienojumus, kādi agrāk Latvijā nav pastāvējuši.

Mums jābūt arī apņēmīgiem mainīt esošās 1520 sistēmas darbības principus, veicinot konkurenci, plašāk izvēršot vietējos kravu pārvadājumus un kritiski pārvērtējot esošās infrastruktūras izmaksas.

Mums jāatjauno Latvijas iedzīvotāju vēlme ikdienā un brīvdienās pārvietoties ar vilcienu, arī tajos segmentos, ko laika gaitā esam zaudējuši. Ne tikai jaunu pasažieru vilcienu iepirkums, bet arī moderna biļešu iegāde, starpstaciju slēgšana un jaunu pieturvietu atvēršana, Bolderājas un Mažeiķu virzienu atjaunošana – tie ir darbi, kas stāv mums priekšā. Paaugstināti un gaumīgi aprīkoti peroni, iespējas cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai ar bērnu ratiņiem civilizēti nokļūt līdz peroniem Rīgas centrālajā stacijā.

Man atrakstīja Daugavpils iedzīvotājs Jevgēņijs V…, lūdzot pievērst pastiprinātu uzmanību dzelzceļa staciju labiekārtojumam Latgalē. Viņš raksta, ka pašlaik Zilupē, Ludzā un Rēzeknē stacijas stacionāro tualešu stāvoklis ir briesmīgs, arī uzgaidāmās zāles ir sliktā stāvoklī. Un ziniet, man ir kauns par to.

Kamēr dzelzceļa vadība var miljoniem eiro ik gadu tērēt mārketinga un reklāmas pasākumiem, tā nav spējīga nodrošināt elementāras lietas daudzos pieturas punktos. Kamēr viena Ventspils stacija vientuļi stāv daiļi atrestaurēta visā savā krāšņumā, tikmēr otrajā lielākajā Latvijas pilsētā, nozīmīgajā dzelzceļa mezglā ir kauns skatīties uz kopš padomju laikiem neremontēto Daugavpils staciju. Man tas nešķiet pieņemami.

24.janvara rītā pie Zolitūdes stacijas dzīvību zaudēja Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolnieks. Viņš izmantoja gājēju pāreju, kas bija nesen atjaunota, bet tās konfigurācija nebija tāda, kas aizdomājušos pusaudzi nobremzētu pirms liktenīgā soļa uz sliedēm. Vēl joprojām ir arī daudzas augstas intensitātes dzelzceļa pārbrauktuves, pat uz galvenajiem ceļiem, kurām nav uzstādītas automātiskās barjeras. Arī tā ir 21.gadsimta infrastruktūra, kuras mums pietrūkst.

Cits piemērs. Ekspresvilcienu ieviešana ir šīs valdības viena no prioritātēm. Vēl pirms valdības apstiprināšanas šā gada janvārī sabiedriskā transporta padome lēma atsevišķos maršrutos atteikties no pāris mazajām pieturām – tā vilciens ātrāk nonāk gala stacijā un, kas būtiski, tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi. Šogad mums vajadzēs vēl radikālāk īsināt starppieturas, bet sākums ir labs. Un tad man ziņo, ka lēmums spēkā varēs stāties tikai rudenī, jo kustības grafika izmainīšanai Latvijas dzelzceļā esot vajadzīgi vismaz seši mēneši. Tas 21.gadsimtā ir absurds, un no valdības īstenotās politikas viedokļa tā ir kaitniecība.

Es nemaz nerunāšu par to, ka mēnesi pirms jaunas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas sistēmas palaišanas, neviens vēl nezina, kas par ko maksās.

Nevaram tā turpināt

Var mainīt logotipus un pirkt slavinošus reklāmrakstus, bet būtību jau nenoslēpsi. Latvijas dzelzceļš ir lielu pārmaiņu priekšā.

Ir jāpārvērtē biznesa modelis, investīciju programma, organizatoriskā struktūra, ir jāmaina attieksme pret klientu, racionāli jāizvērtē esošais nekustamo īpašumu stāvoklis, izmaksu struktūra un rīcība ar mantu.

Ir jāpanāk, ka mēs esam patiesi lepni par savas valsts galveno dzelzceļa uzņēmumu. Ka esam labākie Baltijā. Tā būtu arī papildu motivācija jauniešiem pievienoties progresīvo dzelzceļnieku saimei.

Ar jūsu palīdzību, padomu un atbalstu tas ir paveicams.

* Ministra darba sastāvdaļa ir dažādu uzrunu, ievadvārdu un runu teikšana. Sen pazīstot Latvijas dzelzceļnieku biedrības vadītāju Māri Riekstiņu un dažus biedrības entuziastus, uzskatīju, ka tieši patriotiskā, vienmēr uz jaunām idejām vērstā biedrības entuziastu saime varētu būt vispiemērotākā auditorija, kurai izklāstīt redzējumu par dzelzceļa sistēmas nākotni. Te runas pamatdaļa LDzB kongresā 2019.gada 30.martā.

Pārpublicēts no https://linkaits.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_kampt

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

pietiek_postit

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...