Iesaki rakstu: 
Ja var ticēt Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās VAS Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājam Dāvidam Tauriņam, teju ikviens Latvijas darba meklētājs var sūtīt savu CV uz LGS centrālo e-pasta adresi un cerēt, ka viņam paveiksies tāpat kā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) māsai Līgai Augulei: viņa šonedēļ sākusi darbu LGS sekretāres amatā, ko LTV raidījumā 100. pants nenoliedza Augulis. Tiesa, Pietiek noskaidrojis, ka šāda amata LGS pirms tam nav bijis un tas izveidots speciāli Auguļa māsai.
Iepriekš, vēl laikā kad Augulis bija labklājības ministrs, viņa māsa bija atradusi darbu brāļa politiskajā pārraudzībā esošajā Nodarbinātības valsts aģentūrā, kur pērnā gada pavasarī sākusi strādāt kā referente nodarbinātības jautājumos, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.
Tagad no LGS valdes priekšsēdētāja Dāvida Tauriņa stāstītā izriet, ka sekretāres amata, ko pirmo nedēļu ieņem satiksmes ministra māsa, uzņēmumā iepriekš nav bijis. Tauriņš to pamato ar faktu, ka pašlaik LGS piedalās lielā starptautiskā projektā, kura ietvaros notiekot Eiropas Savienības aeronavigācijas pakalpojumu apvienošana, optimizējot izdevumus un palētinot šo pakalpojumu cenas. Līgas Augules pienākumos būšot šī procesa asistēšana administratīvā līmenī – pasākumu un sanāksmju organizēšana, telefonkonferenču organizēšana, biļešu rezervācija un tamlīdzīgi.
Tauriņš apgalvo, ka LGS jau strādājošās trīs lietvedes ar šiem papildu darbiem nevarot tikt galā, tādēļ arī radīta jauna štata vienība. „Paskatoties CV, redzams, ka cilvēkam ir normāla izglītība, tīri labas angļu valodas zināšanas, tā arī pieņēmām darbā,” par Auguļa māsas nonākšanu LGS saka Tauriņš. Ietekmi no SM vadības puses par Augules pieņemšanu darbā viņš Pietiek neapstiprināja.
LGS iepriekš veikta reorganizācija, likvidējot divas štata vietas, kas mēnesī dodot vairāk nekā 1000 latu ietaupījumu. Tagad šis efekts zudis, jo radīta jauna – sekretāres štata vienība. LGS Administratīvā departamenta vadītāja Iveta Virse pēc apspriešanās ar Līgu Auguli neguva viņas piekrišanu konkrētas amata algas nosaukšanai, tāpat Pietiek netika nosūtīts viņas CV. Atklāts tika tas, ka amata kategorijai, kādā iekļaujas Augule, alga svārstās no 800 līdz 1100 latiem pirms nodokļu nomaksas. Pēdējā laikā LGS pieņemts aprēķināt zemāko algas apmēru, skaidroja Virse.
„Es neesmu palīdzējis un nevērtēju to, kur katrs - vai tas ir pazīstams vai nepazīstams, vai cilvēks ir saistīts ar politisko piederību, vai ir kādā biedrībā. Katrā ziņā katram cilvēkam ir plašas iespējas pašam cīnīties par savu dzīvi un vietu uz zemes,” LTV raidījuma 100.pants tiešraidē par māsas Līgas darbā iekārtošanos viņam padotā valsts uzņēmējsabiedrībā skaidrojās Augulis. Satiksmes ministrs apgalvoja, ka dot darbu viņa māsai bijis pašas LGS lēmums. „Katrā ziņā kapitālsabiedrība, kas ir SM pakļautībā, sabiedrību vada vadība, un tad arī izvērtē, vai un kādi cilvēki tai ir vajadzīgi. Iespējams, ka viņa pati ir pieteikusies un strādā šai darbā. Man ietekmes uz šo procesu noteikti nekādas nebija, un tā ir paša katra brīva izvēle, ko viņš pieņem darbā, kā viņš pieņem darbā un uz kādiem nosacījumiem – tāpēc ir kompānija, kompānijas vadība, kura arī izvērtē nepieciešamos cilvēkus,” apgalvoja Augulis.
Pietiek jau rakstīja: māsīca Renāte Zīverte nav vienīgā satiksmes ministra Auguļa radiniece, kura tikusi pie darba ar viņa ietekmi saistītās valsts struktūrās. 2010. gada jūlijā bez konkursa izsludināšanas par Labklājības ministrijas (LM) padotībā esošas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) Šampētera nams vienīgo valdes locekli izraudzīts tobrīd vēl labklājības ministra amatā esošā Auguļa svainis – māsas Ilzes Zorikas vīrs Vitālijs Zoriks. Viņa alga Šampētera namā, kas ir visa LM pamatkapitālā ieguldītā nekustamā īpašuma apsaimniekošana, ir 1248 lati pirms nodokļu nomaksas. Savukārt māsīca Zīverte, kuru Augulis uzaicināja vadīt savu ministra biroju vēl LM laikā, tagad pārcēlusies līdzi uz SM, kur pilda tos pašus pienākumus. Zīverte pēc nodokļu nomaksas algā saņem 698,77 latus(1030 latus pirms nodokļu nomaksas).
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
