Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 9.-10.oktobrī Turkmenistānas galvaspilsētā Ašgabatā tika aizvadīti divi grūti visnotaļ grūti iztulkojami un plašākai publikai maz zināmi pasākumi – 53. Starpreģionālās sadarbības sakaru jomā (SSSJ) Sakaru administrāciju vadītāju sēde un 24. SSSJ NVS valstu informācijas koordinācijas padomes sēde. To dalībnieku vidū bija arī pārstāvji no Latvijas. 

Kas ir SSSJ?

SSSJ ir NVS valstu sadarbības platforma dažādu ar informācijas politiku saistītu jautājumu risināšanā un koordinēšanā. Papildus NVS valstīm un Afganistānai organizācijas sēdēs pastāvīgi piedalās arī trīs Eiropas Savienības dalībvalstis – Latvija, Lietuva un Slovēnija.

SSSJ tiek pamatoti uzskatīta par Kremļa lobistu platformu informācijas politikas jomā. Piemēram, jau tālajā 2007.gadā daudziem Latvijā bija pamatotas bažas, ka SSSJ ikgadējā sēde Jūrmalā tiks izmantota, lai lobētu Kremļa un Krievijas miljardiera Pjotra Avena intereses „Lattelecom” un „LMT” iespējamā privatizācijā. Spriežot pēc masu medijos atrodamās informācijas, P.Avena intereses Latvijā toreiz lobēja pats Krievijas sakaru ministrs Leonīds Reimans. Kremļa plāns toreiz neatmaksājās, un valsts lielāko telekomunikāciju uzņēmumu kontrolpakete palika valdības rokās.

Neskatoties uz to, Krievija turpina izmantot SSSJ savu interešu lobēšanai. Reimanu organizācijas galvgalī ir nomainījis jaunais Krievijas sakaru ministrs Konstantīns Noskovs, savukārt Latvijas puse, neskatoties uz virkni domstarpību ar Maskavu, joprojām regulāri piedalās kaimiņzemes sakarnieku rīkotajos pasākumos.

Īpaši absurdi tas šķiet pašreizējā informācijas kara apstākļos. No vienas puses, Latvijas valdība kritizē Krieviju par pret Latviju izvērstajām ietekmes aktivitātēm un centieniem destabilizēt Rietumu pasauli kopumā, bet no otras puses ļauj saviem ierēdņiem netraucēti piedalīties Kremļa kabatas organizāciju darbā.

Latvijas pārstāvji Ašgabatā

Šī gada oktobrī „aizstāvēt” Latvijas intereses Ašgabatā bija ieradušās trīs personas – Uldis Reimanis, Igors Apokins un Dita Danosa.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pirmais vietnieks Reimanis plašākai sabiedrībai ir pazīstams ar savu neremdināmo kāri ikdienas vajadzībām izmantot ministrijas dienesta auto, kā arī ar neskaidrajām attiecībām ar afgāņu uzņēmēju Gulamu Muhamedu Gulami. Cik noprotams, tad pēdējais Reimanim iepriekš ir palīdzējis izkārtot tikšanās Centrālāzijā.

Papildus Reimanim Latvijas delegācijā Turkmenistānā piedalījās arī redzamākais Rīgas lobists Centrālāzijā Igors Apokins. Interesanti, ka SSSJ oficiālajos dokumentos viņš ir norādīts kā VARAM pārstāvis.

Aplūkojot VARAM algu 2018.gada algu izrakstus, patiešām ir atrodama informācija par kādu ministrijā nodarbinātu personu vārdā I.Apokins. Cik man zināms, tad Apokina pēdējais ieņemamais amats bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Uzbekistanā. Varbūt es kļūdos un šoreiz Turkmenistānā bija ieradies kāds Apokina vārda brālis, kam ar iepriekš minēto personu nav nekāda sakara. Varbūt. Tiesa, nevar izslēgt, ka Apokins, sekojot citu Latvijas ierēdņu piemēram, ir iemācījies apvienot gan sūtņa, gan ierēdņa darbu divās dažādās institūcijās.

Papildus Reimanim un Apokinam uz Ašgabatu no Latvijas bija ieradusies arī Banku augstskolas lektore Dita Danosa, kas citkārt zināma kā Reimaņa kunga sieva (kaut viņa amatpersonas deklarācijā nav minēta). Sakarnieku tikšanās acīmredzot kalpoja par iemeslu tam, lai Reimanis ar Danosu par nodokļu maksātāju naudu izbaudītu romantisku atpūtu Centrālāzijā.

SSSJ sēžu būtība

SSSJ tikšanās laikā tika pieņemta virkne lēmumu un dokumentu, kas paredz NVS valstu sadarbības koordinēšanu sakaru un informācijas nozarēs. Izejot cauri visiem SSSJ apskatītajiem dokumentiem, īpaši acīs lēca tie, kas ir veltīti SSSJ turpmākajām darbībām pasaules interneta regulācijas jomā.

Piemēram, tie paredz, ka SSSJ dalībvalstis ir ar mieru atbalstīt Krievijas izstrādātās interneta regulācijas izmaiņas ANO un Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā (STS), kā arī kopīgiem spēkiem atbalstīt SSSJ izvirzītās kandidatūras STS. Praksē tas nozīmē, ka SSSJ dalībvalstis ir vienojušās atbalstīt Kremļa ilgtermiņa mērķi – izmainīt pasaules interneta regulācijas kārtību, mazināt ASV un palielināt nacionālo valstu (autokrātisku režīmu) ietekmi tajā. Iepriekšminētais rada neizpratni par Latvijas lomu SSSJ un nepieciešamību piedalīties šāda veida pasākumos.

Lai gan Latvijai SSSJ ir tikai novērotājvalsts statuss, man ir pamatotas bažas, ka Kremlis izmanto šīs tikšanās, lai mudinātu Latvijas pusi atbalstīt Kremļa intereses starptautiskajā informācijas politikā. Interneta nozares eksperti ir vienisprātis, ka Maskava jau kādu laiku (vismaz kopš 2011.gada) cītīgi strādā pie tā, lai mazinātu Rietumvalstu un starptautiskās domēna vārdu korporācijas ICANN lomu pasaules interneta regulācijas procesos. Lai to panāktu, Kremlis izmanto sev simpatizējošo STS u.c. starptautiskās organizācijas kā platformu, lai ar „nopirktām” ārvalstu diplomātu balsīm iegūtu atbalstu pašu izstrādātajām iniciatīvām. Maskavas mērķis ir izmainīt pasaules interneta regulācijas procesu, lai nākotnē varētu netraucēti (bez Rietumu iejaukšanās) īstenot pilnīgu interneta cenzūru un kontroli.

Manis aprakstītā tikšanās Ašgabatā ir nelāgs priekšvēstnesis tam, ka Krievija tuvākajā laikā savu mērķu realizācijā varētu ievilkt arī Latviju, kuras ierēdņi, iespējams, paši neapzinoties, ir devuši mājienu, ka atbalstīs Maskavas iniciatīvas, lai nākotnē tā bez problēmām varētu ierobežot savu pilsoņu tiesības lietot brīvu internetu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...