Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu - bet vai uz šiem jautājumiem sniegs skaidru atbildi?
Edgars Rinkēvičs08.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar atgriezos no Gruzijas, kur kopā ar Gruzijas, Polijas, Lietuvas un Ukrainas kolēģiem pieminējām Krievijas agresijas pret Gruziju 10.gadadienu. Lai ko mēs ikdienā teiktu un domātu par sevi, mums jāsaka paldies tiem politiķiem, diplomātiem un ierēdņiem, kas pēc neatkarības atgūšanas izdarīja visu, lai mēs kļūtu par NATO un ES dalībvalsti. Mums ir jāsaka arī paldies Gruzijai un Ukrainai, kuras šobrīd cīnās par visas Eiropas un arī Latvijas drošību.
Latvijas zākāšana par neizdevušos valsti ir nevis konstruktīva kritika vai nevainīga pačalošana, bet gan Kremļa propagandas atgremošana un skaidri parāda, ka pašlaik notiek cīņa ne tikai par to, kāda daļa no varas pīrāga tiks politiķiem nākamajā Saeimā, bet arī par valsts ģeopolitisko kursu.
Kāds Saskaņas censonis savā vēlēšanu video jau atklāti runā, ka “Latvija, būdama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, faktiski atrodas uz naža asmens”, vēl taisās arī valsti glābt, “kamēr nav par vēlu”, tikai nevar saprast īsti no kā- Briseles, ES un NATO. Pie tam glābšot viņš ar apaļa galda palīdzību...
Savukārt Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu, kautrīgi pieklustot, kad sāk jautāt par būtiskām lietām, tostarp sadarbību ar prokremliskām partijām.
Uzmetu 10 jautājumus, uz kuriem var atbildēt ar jā vai nē, bet kas pilnīgi noteikti parāda partijas vai politiķa ārpolitisko domāšanu. Šo var droši izmantot jebkuras partijas atbalstītājs, izjautājot savus elkus vai konkurentus.
1. Vai aktīvi strādāsiet, lai NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā tiktu nostiprināta, kļūstot par ilglaicīgu un drošības situācijai pasliktinoties, aktīvi rīkosieties, lai Latvijā ātri ierastos sabiedroto papildspēki?
2. Vai atbalstīsiet aizsardzības finansējuma saglabāšanu vismaz 2% no IKP?
3. Vai turpināsiet attīstīt Latvijas- ASV stratēģiskās attiecības?
4. Vai uzskatāt, ka Krima ir neatņemama Ukrainas daļa un neatzīstat un nosodāt Krievijas veikto Krimas pretlikumīgo okupāciju un aneksiju?
5. Vai atbalstāt Gruzijas un Moldovas teritoriālo nedalāmību, neatzīstot un nosodot Krievijas faktiski veikto Abhāzijas, Dienvidosetijas un Piedņestras okupāciju?
6. Vai aktīvi strādāsiet, lai Latvija kopā līdzīgi domājošām valstīm aktīvi iestātos par starptautisko tiesību principiem visās starptautiskajās organizācijās, tostarp nosodot Krievijas agresīvo ārpolitiku?
7. Vai atbalstīsiet ES sankciju pagarināšanu pret Krieviju saistībā ar tās agresīvo rīcību Ukrainas austrumos?
8. Vai atbalstīsiet jaunu sankciju ES noteikšanu pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības un veiks jaunas agresīvas darbības pret kaimiņvalstīm?
9. Vai kopā ar daudzām citām Eiropas valstīm turpināsiet aktīvi iestāties pret Nordstream 2 gāzes vada būvniecību Baltijas jūrā?
10. Vai atbalstāt Ukrainas, Gruzijas, Moldovas vai jebkuras citas valsts tiesības, ja tās to vēlas un ir veikušas nepieciešmos priekšdarbus, nākotnē kļūt par ES vai NATO dalībvalstīm?
Ja dzirdat garu vāvuļošanu, nevis īsas un konkrētas atbildes, tad secinājumus izdariet paši!
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
