Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat, ja Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, tas vēl nenozīmē, ka tās līderiem nepiemitīs iekšēja vēlme meklēt kādu “priekšniektētiņu”, kam pagulties apakšā. Laikmetā, kad NATO ietvaros Latvija ir aizsargāta no ārējiem ienaidniekiem, Latvijas politiskā elite arvien turpina meklēt jaunus zābakus un okupantu tankus, ko laizīt.

Jāsāk ar to, ka jāpiezīmē: aktīva mētāšanās apkārt pa citu valstu vēstniecībām un galvaspilsētām, meklējot jaunus laizāmos zābakus, raksturīga tieši Latvijas politiķiem un t.s. “politiskajai šķirai”, ja lietojam tiešu pārcēlumu no angļu valodas, bet nav raksturīga vēlētājiem (un iedzīvotājiem kopumā — šī vārda visplašākajā nozīmē). Tautai šāda īpatnība — tieši pretēji — riebjas.

Pēc Pirmās Republikas dzīvelīgās augšupejas un Ulmaņlaiku vadoņkulta līksmās aprobežotības daudzus cilvēkus nepatīkami pārsteidza fakts, ka Baigajā gadā atradās pūlis ar cilvēkiem, kas — būdami Latvijas Republikas pilsoņi — no visas sirds gavilēja par okupāciju un pilnā nopietnībā bučoja ienākošos tankus, kuri bija ieradušies viņus paverdzināt.

Komunistu simpatizētāji, kas metas apskaut tankus ar sarkano zvaigzni — šis iepriekš neiedomājamais, it kā neiespējamais skats tik ļoti satrieca daudzus un iespiedās atmiņā, ka to atcerējās vēl piecdesmit gadus vēlāk, neatkarības atjaunošanas laikā. Sekojošās holokausta, deportāciju, Otrā pasaules kara šausmas nebija pārspējušas un izstūmušas no kolektīvās atmiņas tanku bučošanas pretdabisko pretīgumu.

Pēc tanku skūpstīšanas un okupantu zābaku laizīšanas publiskajiem paraugdemonstrējumiem vairs pārāk neizbrīnīja, ka atrodas latvieši, kas metas palīdzēt okupantiem, sastādot savu līdzpilsoņu sarakstus izvešanai lopu vagonos uz Sibīriju, vai arī metas vēl nākamajiem okupantiem uzrādīt pagrabos noslēpušos ebrejus.

Tālāk, pēc kara beigām — kolaborantu aktivitātes visplašākajā amplitūdā: no sūdzību rakstīšanas izpildkomitejai par kaimiņiem un darbabiedriem līdz ziņu pienešanai čekistiem... un tā līdz pat brīvprātīgam dienestam LPSR VDK, prokuratūrā utt., komunisma vārdā taisot karjeru uz savu līdzpilsoņu izspiegošanas un tiranizēšanas rēķina.

Kolaboracionisms nemirst, bet pārveidojas?

Deviņdesmitajos gados mēs visi automātiski pieņēmām, ka tagad nu tas viss vienreiz ir beidzies, tagad varam dzīvot brīvi, atklāti, nebaidoties no “stukačiem” un kolaborantiem, kas centīsies pakāpties uz mūsu mugurām, lai pakalpotu ārzemju kaklakungiem. Beidzot — lai nu kāda, bet tomēr pašiem sava demokrātiska valsts un sabiedrība, brīvais tirgus un brīvas tiesības ceļot!

Kolaborantisma un “stučīšanas” problēma aizgāja vēstures mēslainē, sāka iztīrīties no sabiedrības ikdienas. Tomēr kaut kādā mērā šī te svešo zābaku laizīšanas tieksme saglabājās, un interesanti, ka tā ne tik daudz turpināja pastāvēt sabiedrības masās (tauta laimīgi uzelpoja un aizmirsa šo “praksi”), cik ir nepārejoša tendence politiskajā “elitē” — un iznākums ir tāds, ka daži vietējie politisko līderu izstrādājumi kopš PSRS likvidācijas atrodas arvien jaunu virskungu meklējumos.

Kā raidījumā “Globuss” izteicās ekspremjers un bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs, “laikā no 1992. līdz 2004. gadam mums visiem bija vienota programma: ātrāk veikt reformas, lai varētu iestāties ES un NATO! Tagad mums sāk traucēt tamlīdzīga virsmērķa trūkums”.

Kamēr sabiedrības vairākums ES normatīvu ieviešanu uztvēra kā mūsu integrācijas mērauklu, kas ļāva iedzīvotājiem tikt pie kvalitatīvākas ūdensapgādes (programma “800+”, kuras rezultātā varam dzert pat krāna ūdeni), uzlabot pārtikas nekaitīguma standartus (labākais piemērs — Eiropā pilnībā aizliegta hormonu barošana mājlopiem un mājputniem), aizsargāt personu datus (brīžam pat līdz bezjēdzībai), tikām pie PHARE finansējuma utt., tikmēr vietējiem politiskajiem “minjoniem” iesaistīšanās starptautiskajā apritē bija iespēja atrast jaunus laizāmos zābakus.

Eiropas normatīvi no sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanas instrumenta (kā to uztvēra V. Birkavs, iesniedzot Latvijas formālo pieteikumu dalībai ES) daudziem politiskajiem darboņiem kļuva par kārtējiem svešzemju zābakiem, kuru laizīšanas labā viņi bija gatavi izliekties deviņos līkumos un vienlaikus viszinīgi rāties uz tautu, kas ar neizpratni vēroja ES prasību fetišizāciju. Savdabīga iezīme — pat eirointegrācijas pretinieki automātiski akceptēja, ka nomainījušies “bučojamie tanki”, bet nevis ka pakļautība visu veidu kaklakungiem pazudusi kā tāda: dažs nesaprata, ka brīvā pasaule tāpēc ir brīva, lai tās iemītniekiem nebūtu jālaiza neviens īsts vai metaforisks zābaks.

To ilustrē sen folklorizējies prokremliskā partijnieka Jāņa Jurkāna teiciens “Eiropa mūs nesapratīs” — pat politiķis, kurš bija pret Latvijas atgriešanos Rietumu pasaulē, mērauklai jebkādām mūsu valsts darbībām nevis izmantoja kaut vai sava elektorāta (lai cik vatains tas arī nebūtu) viedokli, bet savas nostājas pamatošanai automātiski meklēja ieganstu jebkur citur, ka tikai tas būtu ārzemnieku viedoklis.

Lūkojoties atpakaļ, šķiet — daudziem mazākuma vēlētājiem, kas savulaik referendumā izvēlējās balsot pret Latvijas dalību ES, nepiemita tik daudz eiroskeptiskums, cik iekšējs pretīgums pret šo “Eiropas prasību” fetišizāciju un vietējās “elites” trulumu, mūsu pakāpenisko atgriešanos Eiropā padarot par svešā un jaunā uzspiešanu, nevis mierīgu iekļaušanos.

Tāpēc mūsu eirointegrācijas iznākums faktiski ir daudz labāks, nekā tieši pirms iestāšanās šķita, — izrādījās, ka Eiropā nav vajadzīgi zābaku laizītāji, bet gan normāli pilsoņi, kas paši dzīvo un ļauj dzīvot citiem. Iznākumā praktiski nevienai politiskajai partijai vai vērā ņemamai sabiedriskajai organizācijai mūsdienās platformā vairs nav ierakstīti eiroskeptiski principi.

Protams, šāds iznākums bija kas negaidīts mūsu politiskajai “šķirai”, no kuras tikai retais domājis, kā izvirzīt sev un partijai jelkādus mērķus, nevis piemēroties ārvalstu prasībām. Politiķu vairums bija psiholoģiskā nesaprašanā: kur tad ir tie jaunie zābaki, kas mums jālaiza? Kur tie jaunie tanki, kas jābučo?

Iestājās V. Birkava pieminētais “mērķtiecības trūkums”. Politiķi gluži vai sāka ar lukturi meklēt, kur dabūt kādas ārējas prasības, ko pēc tam varētu vietējiem bauriem viszinīgi uzspiest, tādā veidā maskējot pašu personīgo principu un ideju neesamību.

Ko lai iesāk, ja visi zābaki jau sabučoti?

Kad beidzās ANO konvenciju ratifikācija, kad izjuka visi mēģinājumi — pēc vecas inerces — pielabināties Kremlim un kad Vienotība nesekmīgi mēģināja uzrunāt Somiju, lai tā atsūta mums savus robežsargus, jo spēka ministrijas kontrolējošā Vienotība it kā nespējot nosargāt mūsu valsts robežu no kontrabandas (jā, bija tāda nožēlojamības rekorda epizode!), tad zābaklaizītāji izmisumā sāka pievienot Latviju visādiem trīs un četrburtu kantoriem — protams, ja nebijām paspējuši tiem pievienoties jau iepriekš.

Pie kam Latvijas politiskos minjonus neinteresēja, kas tās par organizācijām, kam tās dibinātas, ko tās reāli dara un vai vispār spējam ko dot cits citam: mūsu politiķiem ir svarīgi vien tas, lai organizācijām būtu kādi gatavi normatīvi, kurus mums varētu uzspiest. (Pat visnotaļ noderīgu principu ieviešana Latvijas politiķu izpildījumā parasti izrādās ne ieviešana, bet uzspiešana: ja no ārzemēm zābakotā kāja tomēr neparādās, tad mūsu ierēdņi un politiķi tādu noorganizēs.)

Zābaklaizītāji izmantoja mūsu pievienošanos OECD, lai pieglaimotos jaunajiem — ilgstoši meklētajiem un laimīgi atrastajiem — kaklakungiem, bet Moneyval (kas reāli ir ar ES nesaistītas blakusorganizācijas EC/PACE neoficiāls apakškantoris bez juridiska spēka, apmēram kaut kas līdzīgs Reportieriem Bez Robežām, tikai bez morālās autoritātes) izteikto rekomendāciju fetišs ir izvērties par triumfālu zābaklaizīšanas orģiju jau divu gadu garumā.

Šis te vietējās pseidoelites “sulainiskums” (kā to dēvē citi) bija tas “lokalitātē ierobežotais psiholoģiskais fenomens”, ar kura palīdzību krīzes laika taupības politika tika padarīta par fetišu un uzspiesta valstij tik lielā mērā, ka mēģinājumi pārvarēt ekonomisko krīzi nodarīja tautai lielāku ļaunumu nekā sākotnējais ekonomiskais kritums. (Plašākā nozīmē “ekstrēmā centriskuma” prevalenci visā Eiropā spoži aprakstījis Andris Šuvajevs, sk. linku raksta beigās; šeit apskatītā vietējo amatpersonu sulainiskā uzvedība pret jebko, kas nāk no ārzemju “priekšniekiem”, ir tas vietējais mehānisms, kā pat kopumā noderīgas idejas no ārzemēm vietējo darboņu rokās pārvēršas pašsakropļošanās rīkos.)

Viens no retajiem gadījumiem, kad zābaki pagaidām palikuši nelaizīti, ir t.s. “Stambulas konvencijas” neratificēšana — lai arī daudz kur pasaulē sievietes dzīvo otršķirīgu dzīvi, bez karjeras un izglītības iespējām, ne jau nu Latvijā (kur sieviete pavisam dabiski var būt uzņēmēja, miljonāre, deputāte, ministre, premjere, prezidente utt.) tagad vajadzētu atkārtot trešās pasaules valstu sieviešu skarbo eksistenci aprakstošas klišejas. Ar attiecīgām problēmām ir jācīnās tajās zemēs, kur tās tiešām ir konstatējamas. Nevis tajās valstīs, kas ir paraugs citām konkrētajā problemātikā.

Aizjūras zābaks esot garšīgāks

Aizvadītajā gadā ir bijušas vairākas spilgtas epizodes, kurās svešu tanku bučošana un zābaku laizīšana parādījusies vēl uzskatāmāk nekā parasti — vienlaikus pieņemot mūsdienu veidolu.

25. janvārī “tieslietu ministrs, JKP līderis Jānis Bordāns nosūtīja vēstuli citu valstu vēstniecībām, lai vērstu uzmanību uz to, ka Latvijā tiesiskie instrumenti var tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī”, informēja JKP Saeimas frakcijas konsultants Oskars Muksimovs.

Ievērosim: kārtīgā kolaborantu garā vietējais tieslietu ministrs sūdzas ārzemju vēstniecībām... pats par savu (tieslietu) saimniecību! Slātavas pagasta runasvīri, kam spēks rokā, sūdzēsies līdz pašai Pēterburgai!

Vēlāk visa gada garumā turpinājās arvien dīvaināka naudas atmazgāšanas ierobežošanas principu uzspiešana — nu vairs ne mazgātājiem, bet reālajai ražošanai ekonomikā. Uzņēmēji cits pēc cita ziņo par nespēju veikt pārskaitījumus, samaksāt piegādātājiem, saņemt naudu no klientiem ārzemēs.

Mēģinājumi aizliegt jaunajiem zinātniekiem rakstīt disertācijas latviski, obligāti lietojot vienīgi angļu valodu — tā ir vēl viena savas tautas nonicināšanas izpausme, jo svešvaloda (tas nekas, ka visi tās uzspiedēji paši to diez vai tekoši prot) te kalpo par “lingvistisku laizāmzābaku”. Tā teikt, no zābaklaizītājiem par bootlickeriem — uzreiz izklausās citādi, vai ne?

Nešaubīgi, arī citos politiskajos strāvojumos ik pa laikam izgaismojas tieksme uzkrāsot lūpas un tuvoties krievu tankam — Dainis Turlais kļuva par visu laiku īsāko termiņu (trīs nedēļas) nostrādājušo Rīgas mēru, kad pēc ievēlēšanas paziņoja: viņa pirmais ārzemju brauciens būšot uz Maskavu. Tāds diplomātiskais “signāls”! Pirmajā paša vadītajā domes sēdē D. Turlo nekavējoties no mēra amata izbalsoja, un viņš vēl tagad neizskatās sapratis, par ko viņu tā.

Gada nogales zābaklaizīšanas pārsteigums, ko vajadzētu iekļaut Tanku Bučošanas Slavas Zālē — JKP politiķi dodas uz ASV, lai uzliktu savam politiskajam oponentam sankcijas. Pie viena zem sankcijām pametot Ventspils brīvostas pārvaldi, kas ir Latvijas valdības (izpildvaras) daļa, līdz ar 20+ miljonu tonnu kravu apgrozījumu gadā.

Ieturēsim pauzi un apdomāsim: viena Latvijas valdības struktūra brauc laizīt zābakus uz Ameriku, lai tā sataisītu problēmas otrai pašu struktūrai. Un pēc tam to pasniedz kā savu gada lielāko sasniegumu!

Iedomāsimies apvērstu situāciju: ASV Justīcijas departaments sameklē Latvijas Tieslietu ministriju, lai Latvija uzliktu ASV pašu Valsts kasei sankcijas. Latvija tā arī izdarītu (stratēģiskajiem partneriem atteikt taču nebūs pamats), un dienu vēlāk viena Baltā Nama administrācijas daļa kā savu lielāko praktiskā darba sasniegumu izziņo starptautisku sankciju uzlikšanu citam savas valdības departamentam!

Kā novērojusi Diena, mūsu valsts amatpersonu vidū nevienu brīdi nav bijis jautājums, cik šīs sankcijas ir pamatotas un vai tām ir jelkāda faktiskā bāze. Tieši pretēji — amatpersonas domā, kādā veidā tās “iztulkot” un “paplašināt”, lai tās varētu uzspiest pēc iespējas plašākam personu lokam Latvijā (piemēram, ZZS ietilpstošajām partijām), tādā veidā “pieglaimojoties” kārtējam zābakam no ārzemēm. Turpretī Ilmāra Rimševica un Māra Martinsona tiesas prāvā Jūrmalā esot bijis jūtams atvieglojums, ka šiem abiem sankcijas gājušas secen. (Kad vēl pirms gada Eiropas Centrālā Banka noturēja savu tradicionālo izbraukuma sēdi Rīgā, tad daudzi vietējie esot gaidījuši nevis paziņojumus par monetāro politiku un procentu likmēm, ekonomikas stimulēšanu utt., bet gan norādes “bauriem”, ko jādara ar tābrīža ECB valdes locekli Rimševicu; bijusi jūtama neizpratne, kad ECB nedeva it nekādus mājienus.)

Latviešu literatūrā šīs īpatnības guvušas atainojumu romānā “NAUDA”, kurā viena no sižeta līnijām vērpjas ar fikcionalizētā “atstādinātā — bet ne atlaistā! — Centrālās bankas prezidenta” mēģinājumiem izshēmot no ASV vēstniecības publisku paziņojumu, kurā tiktu rekomendēts, ko darīt un ko nedarīt Latvijā. Romānā tādā veidā literarizētā formā parādīts mūsu sabiedrības fenomens — netiks darīts nekas prātīgs, kamēr to diktēs loģika un veselais saprāts, toties tiks izpildīts jebkāds stulbums, ja tikai tas nāks no kāda svešā mēlē runājoša zābaku valkātāja.

Nogalināt kolaborantu sevī

Abstrahējoties no konkrētajiem uzvārdiem — redzams, ka šīs ir tikai dažas aktuālās izpausmes zābaklaizīšanai. Latvijā tautas ievēlēti politiķi, kad sapratuši, ka Eiropā vairs nekur nav atrodami tanki bučošanai (pati ES savulaik veidota ar domu, lai radītu neiespējamus apstākļus visādām virskundzības idejām kontinentā), tagad meklē laizāmus zābakus viņpus okeānam, otrā Zemeslodes pusē.

Vai no tanku bučošanas un zābaku laizīšanas vispār Latvijas sabiedrība kādreiz atradīs izeju politiskā līmenī (jo sadzīviski vai darbā tādas iezīmes mums nepiemīt)?

Par laimi, patiesībā izeja jau ir. To mums parādījis Mavriks Vulfsons. Jaunībā būdams kreisi noskaņots students, viņš bija viens no tiem, kas — vārda burtiskā nozīmē — bučoja Staļina tankus, kad PSRS okupēja Latviju. Nepilnus piecdesmit gadus vēlāk tieši tas pats Vulfsons bija tas, kurš Radošo savienību plēnumā 1988. gada 2. jūnijā pirmais atklāti uzstājās ar runu par Latvijas okupāciju un publiskoja Molotova — Ribentropa pakta slepenos protokolus (to eksistenci Maskava neatzina vēl Krimas aneksijas laikā).

Mavrika Vulfsona personīgās izaugsmes ceļš mums parāda, ka ir iespējams sevī izaudzēt mugurkaulu un nogalēt sevī kolaborantu: jaunībā būdams okupantu tanku bučotājs, Vulfsons vēlāk spēja atrast un pats personīgi izvilkt dienasgaismā Molotova — Ribentropa pakta slepeno daļu, t.i., to konkrēto dokumentu, kura noslēgšanas rezultātā viņa bučojamie tanki vispār ieradās Latvijā.

Tātad mūsu sabiedrībai ceļš skaidrs, un labā ziņa ir tāda, ka lielum lielais sabiedrības vairākums to jau sen ir nogājis! Atliek pāraudzināt galvenokārt “politiskos minjonus”.

Vērts izlasīt: https://www.delfi.lv/news/versijas/andris-suvajevs-latvijas-politiska-diagnoze-galejais-centrisms.d?id=51146505

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_nokluset

Tūliņ, tūliņ uzzināsim, ka vatņiku daudzinātā „Sputņik V” vakcīna nebija nekas vairāk kā tukša „moskovītu” muldēšana

FotoZinātnes pasauli ir pāršalkusi jauna sensācija. Starptautiska zinātnieku grupa ir nosūtījusi prominentajam žurnālam „Lancet” atklātu vēstuli, kurā apvaino Krievijas vakcīnas Sputņik V izstrādātājus efektivitātes datu falsificēšanā un vispārējā zinātniskās izstrādes procesa caurskatāmības trūkumā.
Lasīt visu...

12

Cāļus skaita rudenī

FotoNesen laikrakstam DDD bija pilngadība, precīzāk, deviņpadsmit gadiņu. Vai tas ir tikai deviņpadsmit vai jau, to lai katrs izdomā pats. Es šoreiz par ko citu. Par cāļiem un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Kas viņus dīda? (Kroņa vīruss kā hibrīdkara elements, svarīgākais elements)

FotoSastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?

FotoCilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Lasīt visu...

21

„Linča tiesa” sit augstu vilni

FotoCeru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
Lasīt visu...

21

Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka

Foto2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Lasīt visu...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet...

Foto

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk,...

Foto

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT...

Foto

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

Cienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā....

Foto

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta...

Foto

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās...

Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....