Iesaki rakstu: 
Prokremliskā ziņu vietne baltnews.lv, atsaucoties uz sociālantropoloģes Aivitas Putniņas pausto viedokli intervijā Latvijas Radio, ziņo, ka krievvalodīgie valsts iedzīvotāji ir pēdējie, kas uzzināja par situāciju Latvijā saistībā ar COVID-19 izplatību. Sociālantropoloģe uzsver, ka Latvijai trūkst mehānisma, kas ļauj varas iestādēm tieši sazināties ar krievvalodīgajiem valsts iedzīvotājiem, līdz ar to ziņas par ierobežojumu ieviešanu valstī saistībā ar epidēmiju krievvalodīgos iedzīvotājus sasniedza daudz vēlāk. To viņa esot secinājusi pēc iedzīvotāju uzvedības mikrorajonā, kurā viņa dzīvo, jo liela daļa tur dzīvojošo ir krievvalodīgie un viņi esot reaģējuši daudz vēlāk.
Negribās jau nevienu apvainot, bet, dzirdot secinājumu, kas balstās uz “mans kaimiņš šitā...”, galvā notiek sprādziens, un uz āru izlaužas skaļš: “Tiešām? Un Jūs sevi saucat par socialantropoloģi?”
Protams, Kremļa ķēdes šuneļiem ir, ko riet, un pilnīgi vienalga, cik loģiski vai neloģiski ir izskanējušie apgalvojumi, taču jebkuram normālam klausītājam vai lasītājam caur galvu izskrien pāris būtiski jautājumi un secinājumi. Pirmām kārtām jau apgalvojums, ka valstī trūkst mehānismu krievvalodīgo apziņošanai, un sociālantropoloģes ieguldītais darbs secinājumu veikšanai.
Protams, lai to visu padarītu vēl dramatiskāku, baltnews.lv publikācijā klāt tika pievilkts arī mūsu dārgais un vienmēr norūpējies Nils, kurš arī paudis bažas par informācijas izplatību krievu valodā. Viņš esot aizrādījis, ka Latvijas Veselības ministrijas un SPKC mājas lapās neesot pieejama informācija krievu valodā, kas ierobežo informācijas apriti krievvalodīgo aprindās.
Taču būsim godīgi, un šeit pat nav jābūt sociologam vai antropologam, - cik liela daļa Latvijas iedzīvotāju regulāri apmeklē valsts iestāžu mājas lapas? Lielākā daļa sabiedrības aktualitātes uzzina no medijiem. Un saskaņā ar Starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius publicētajiem datiem par Latvijas interneta lietotāju apmeklētākajām vietnēm 2019.gadā Topa augšgalā ierindojas tādas ziņu vietnes, kā delfi.lv, inbox.lv, tvnet.lv arī lsm.lv (Latvijas Sabiedriskie mediji). Vietne likumi.lv knapi iekļaujas Top-20, un tā arī ir vienīgā valsts iestādi pārstāvošā vietne attiecīgajā topā.
Turklāt visās iepriekš pieminētajās ziņu vietnēs publicētā informācija dublējas latviešu, krievu un angļu valodās. Līdz ar to runāt par kādas sabiedrības daļas izstumšanu ir absolūti lieki. Turklāt 2020.gada 14. un 15.martā Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) visiem saviem klientiem izsūtīja e-pastus 3 valodās ar informāciju par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu un vadlīnijām, kā labāk rīkoties.
Protams, nevar pieņemt, ka pilnīgi visi ir CSDD klienti. Ne visiem ir reģistrēts velosipēds, mācību braukšanas atļauja, iegūtas tiesības vai kas cits. Taču “globāli” uz ģimeni viena vai divas personas noteikti saņēma arī šo CSDD paziņojumu. Jautājums attiecīgi – cik daudzi tam pievērsa uzmanību. Taču vēl pirms visa – mediji aktīvi ziņoja par situāciju valstī un ārpus tās.
Jautājums, protams, nemainīgi paliek - vai Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie patiešām saprot, kur viņi dzīvo un kādā informācijas telpā uzturas. Jau iepriekš tika rakstīts, ka KF izplatīja ziņas par COVID-19 nesvarīgumu un minimālo apdraudējumu, turklāt patiesie skaitļi ar saslimušajiem Krievijas Federācijā arī nav skaidr. Lūk! Ja, dzīvojot Latvijā, tiek patērēti tādi mediji kā tass.ru, ria.ru un citi, nav diez ko liels brīnums par sabiedrības vienaldzību, jo dumjā Eiropa taču nesaprot, kas ir parasta saaukstēšanās.
Tātad personas, kuras, dzīvojot Latvijā, patērē KF medijus, var saskarties ar zināmu informācijas nobīdi, lai gan apšaubāmi, jo Kremlis taču nepakautrēsies noziņot, cik Eiropā vis slikti, kur nu vēl cik Latvija neizdevusies, jau tā maz iedzīvotāju, tagad tiešām visi izmirs – tāpēc piebilde par apzināšanos, kurā kontinentā dzīvo.
Atgriežoties pie sociālantropoloģes Putniņas un viņas novērojumiem, gribas piebilst, ka viedoklis, uz kuru atsaucas baltnews.lv, tika publicēts 19.martā, savukārt piektdiena, par kuru tik pārliecinoši runāja pētniece, minot, ka krievvalodīgie nesaņēma informāciju par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu un savus paradumus mainīja salīdzinoši lēni, ir 13.marts.
Rīkojums Nr. 103 par ārkārtējās situācijas izsludināšanu tika pieņemts tikai 12.martā, kam sekoja liels skaits papildinājumu 13.,14. 17. un 19.martā. Līdz ar to, pat neesot sociālantropologam, ir skaidrs, ka, neskatoties uz tautību, sabiedrībai ir nepieciešams ilgāks laiks nekā dažas stundas, lai izlemtu, kā rīkoties un ko darīt. Ir tādas personas, kuras joprojām iet katru dienu uz darbu, un ir tādas, kuras var strādāt no mājām.
13.martā daudzas iestādes, tai skaitā bērnudārzi un skolas, lēma par turpmāko rīcību. Līdz ar to nevar uzskatīt par brīnumainu faktu, ka 13.03.20 daudzas iestādes un bērnudārzi vēl strādāja – cilvēkiem bija jāiet uz darbu, un bērni, kā zināms, mājās palikt vieni, pēc likuma normām vadoties, nedrīkst.
Turklāt tas nemaina faktu, ka sociālantropologiem būtu jāpieliek vairāk zināšanu un prāta spēju, lai izdarītu jebkādus secinājumus. Joprojām dzirdētie apgalvojumi, kas tika izvirzīti, balstoties uz konkrētu mikrorajonu un kaimiņa paradumiem, šķiet vājprātā smieklīgi. Ne velti ir teiciens, ka visi nevar darīt visu.
Putninas intervija:
TOP 20 APMEKLĒTĀKĀS INTERNETA LAPAS 2019. GADA JŪNIJĀ
https://www.gemius.lv/all-reader-news/gemius-publice-interneta-lapu-top-20-junija-2019.html
Kremļa mazais zvirbulis čivina – koronovīrusa epidēmijas nav
https://kremlismelo.com/2020/03/17/kremla-mazais-zvirbulis-civina-koronovirusa-epidemijas-nav/
Telefonintervija ar Aivitu Putniņu
Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu
https://mk.gov.lv/lv/aktualitates/par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
