Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pazīstamā režisora Alvja Hermaņa intervija LTV raidījumā “1:1” izraisīja spēcīgu viļņošanos sociālajos tīklos. Kā jau varēja sagaidīt, reakcija bija dažāda. Varas lojālisti Hermanim pārmeta populismu un utopisku skatījumu uz nopietnām problēmām, kamēr pretējā puse neslēpa prieku, ka beidzot arī varai pietuvinātajā LTV parādījies no “ģenerālās līnijas” atšķirīgs viedoklis par Latvijā notiekošo.

Hermanis jau no intervijas pirmajām minūtēm bija skarbs. Uz maigu papļāpāšanu viņš nebija noskaņojies. Viņš nevilcinoties ķērās vērsim pie ragiem, raidījuma vadītājam Gundaram Rēderam sakot, ka televīzijas žurnālistus uztver kā kolēģus.

“Jums arī te drusku tāds teātris notiek. Jūs tomēr baigi, bez kautrēšanās kurināt par valdošajām partijām. Jūs tā izliekaties, ka esat sabiedriskais medijs. Jūs izliekaties, ka esat objektīvs žurnālists, un tas ir tā diezgan uzkrītoši,” atzīmēja Hermanis un turpināja: “Es arī papētīju, kā tās finanšu plūsmas iet uz medijiem, tai skaitā uz sabiedriskajiem medijiem. Tiek jau savējiem, un tas ir acīmredzams.”

Hermanis uzreiz arī norādīja, ka nevienu nevēlas apvainot. Viņš esot tikai spiests skatītājiem paskaidrot, kā redz šo sarunu: “Ne gluži kā interviju ar žurnālistu. Man liekas, ka jūs tomēr pārstāvat valdošo partiju, valdošo varu.”

Pēc būtības Hermanis pateica to, kas jau sen vairs nav nekāds noslēpums. Tā dēvētie sabiedriskie mediji pārstāv vienu konkrētu politiskā spektra daļu (valdošo daļu) un jau kādu laiku vairs pat necenšas tēlot kaut minimālu neitralitāti. Valdošā vara cenšas nepalikt parādā un dāsni piešķir finansējumu no valsts budžeta.

Tieši tas, ka šīs vispārzināmās patiesības izskanēja populārā LTV raidījumā no ietekmīga viedokļu līdera - Alvja Hermaņa - mutes, tās padarīja par sabiedriski politisku notikumu. Beidzot kāda augstākā līmeņa publiskā persona skaļi pateica, kā ir.

Priede tēlo, ka pats nav varas kliķes sastāvdaļa

Uz šiem Hermaņa izteikumiem bija spiests reaģēt valdošās varas funkcionārs, ierēdņu astoņkāja (A. Hermaņa termins) pārstāvis, LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, kurš atrunājās ierastajā birokrātu stilistikā.

Intervijā Latvijas Radio Priede kategoriski noraidīja Hermaņa pārmetumus, apgalvojot: “Mēs neapkalpojam varas kliķi.” Protams, jo paši ir šīs kliķes sastāvdaļa. Runājot Hermaņa vārdiem, Priede tēlo, ka pats ir ārpus varas kliķes. Viņš tēlo, ka nav šīs varas kliķes sastāvdaļa, taču Priedem šis tēlojums sanāk pagalam nepārliecinošs.

Kā profesionāls birokrāts Priede uzreiz pārbīda fokusu no patiesajiem pārmetumiem uz sev tīkamākiem viltus pārmetumiem. Viņš norāda, ka gan LTV, gan Latvijas Radio ir valsts budžeta dotēti sabiedriskie mediji, kas, iespējams, kādu var vedināt uz domām, ka politiķi var ietekmēt saturu.

“Varu apliecināt, ka nav bijis neviens signāls no mūsu redakcijām, neviens signāls no jebkura cita LTV darbinieka, kurš būtu teicis, ka manu redakcionālo izvēli ir mēģinājuši ietekmēt vai kā citādi ir likuši manīt, ka saturs, ko es gatavoju, ir jāmaina par labu vienam, otram vai trešajam, pat ne politiķiem, vienalga kam. Līdz ar to šādi pārmetumi, manuprāt, ir bez pamata,” kā iemācītu dzejolīti nobēra Priede.

Nav jau runa, ka kāds politiķis liek kaut ko mainīt par labu vienam vai otram. Lieta ir cita. Jo mazāk talantīgs speciālists, jo viņš vairāk atkarīgs no augšu labvēlības. Viņš gluži automātiski, pat neapzināti cenšas izpatikt priekšniecībai. Cenšas uzminēt, ko tā grib. Rezultātā tiek “atmaskoti” un kritizēti tie, kurus “drīkst”, bet pret tiem, kuri tuvu varai, attieksme ir pieglaimīga.

“Rakts” tiek tikai zem tiem, kuri ir valdošajai kliķei opozīcijā, kamēr kliķei tuvie (gan politiķi, gan uzņēmēji, gan sabiedriski redzamas personas) atrodas ārpus kritikas starmešiem. Nedomāju, ka Priede vai LTV galvenā redaktore Sigita Roķe speciāli dod vēl kādus īpašus norādījumus saviem darbiniekiem. Tas pat nav jādara, jo kurš gan ies pats pret sevi?

Tas, ka Latvijā sabiedriskie mediji ir nepārprotami “vienā laivā” ar valdošo kliķi, ir viens no būtiskiem faktoriem, kas nodrošina Egila Levita izslavēto “atpakaļslīdēšanu”. Nav jāskatās Krievijas vai Baltkrievijas virzienā, lai ieraudzītu to, pie kā noved ietekmīgāko mediju pieglaimīga attieksme pret valdošo varu. To redzam arī pie mums, kur “Vienotība” un tās satelīti ir gadiem ilgi baudījuši tā dēvēto sabiedrisko mediju labvēlību un īpašu iecietību. Šie “siltumnīcas apstākļi” ir noveduši politisko šķiru pie hroniskas mazspējas un valsti pie ieilgušas stagnācijas.

Galvenais uzdevums: izslēgt pašiznīcināšanās režīmu

Hermanis noformulēja Latvijas valstij un latviešu nācijai ārkārtīgi svarīgu tēzi: “Latvijā pašreiz ir ieslēgts pašiznīcināšanās režīms.” Šī tēze ir gluži vai eksistenciāla, un par to būtu jārunā no visiem iespējamajiem aspektiem.

Svarīgi būtu meklēt atbildes uz jautājumiem: kā šis pašiznīcināšanās režīms tika ieslēgts? Kā tas darbojas? Kādas ir tā izpausmes? Kas tieši šo režīmu ieslēdza, un kas jādara, lai šo pašiznīcināšanās režīmu izslēgtu? Diemžēl nekas tāds nenotiek. Tiek debatēts par galda kāju skaitu, piektajiem riteņiem un tamlīdzīgām otršķirīgām lietām.

Dažkārt ar šo “pašiznīcināšanās režīmu” tiek saprasta šaura ekonomiskā problemātika. Taču jautājums ir plašāks. Koncentrēšanās tikai uz ekonomiskajiem faktoriem novērš uzmanību no bāzes jautājumiem. Tie no fundamentāliem un eksistenciāliem pārvietojas ikdienišķā plaknē. Ko liksim brokastīs uz maizes - sieru, desu, ķilavu vai kaviāru?

Pašiznīcināšanās režīms jeb destrukcija nozīmē daudz bīstamākus procesus nekā tikai ekonomisko “atpakaļslīdēšanu”. Tās ir konkrētas darbības, kuras nepārprotami ved iznīcības virzienā. Privātā līmenī, piemēram, tā ir smaga dzeršana, narkotiku atkarība, apzināta izvairīšanās no darba, nostāšanās uz noziedzības ceļa un tamlīdzīgi.

Sociālā līmenī tā ir jebkāda ideoloģija, kura vērsta uz esošo konstrukciju graušanu. Piemēram, apzinātā bezbērnība, ģimenes institūta degradēšana, darbaspēka aizvietošana ar citas kultūras imigrantiem, vēsturisko tradīciju izskaušana, nacionālās identitātes pamatu izskalošana un tamlīdzīgi.

Lielai iedzīvotāju daļai, kura ikdienā nomocījusies ar dzīves dārdzību, izdzīvošanas jautājumiem, šie ideoloģiskā rakstura jautājumi var likties maznozīmīgi. Ļoti iespējams. Taču tos varētu risināt tieši sabiedriskie mediji, kuriem ir gan atbilstoši finanšu, gan intelektuālie resursi. Diemžēl sabiedriskajos medijos tiek propagandēta ideoloģija, kura tieši pastiprina šo destruktīvo pašiznīcināšanās režīmu.

Tieši šajās dienās katru vakaru tiek stāstīts par “ģimenēm”, kuras dzīvo ārpus Latvijas, jo Latvijā it kā nejūtoties pietiekami brīvas. Runa ir par viendzimuma pāriem, kuri dažādu iemeslu dēļ dzīvo ārpus Latvijas, bet kameras priekšā žēlojas, ka Latvijā valdot homofobija un neesot iespējas savu “ģimeni” reģistrēt.

Jautājums ir ārkārtīgi vienkāršs, bet vienlaikus arī ārkārtīgi svarīgs. Vai šādu “ģimeņu” reklamēšana, kam gluži loģiski seko nākamais solis - tagad modīgā apzinātā bezbērnība (nejaukt ar negribētu bezbērnību), ir “par” vai “pret” Hermaņa piesauktajam “pašiznīcināšanās režīmam”?

Destrukcijas negatīvās sekas ir redzamas visur

Tas, ka Latvija nav vienīgā, kurā ieslēgts “pašiznīcināšanās režīms”, un pasaules vadošās valstis šajā pašiznīcībā ir aizgājušas vēl daudz tālāk, nedrīkst mūs samulsināt. Stāsti, ka Dānijā, Nīderlandē vai Spānijā ir tā, bet nekas slikts neesot noticis, nedrīkst mūs maldināt. Ir noticis un turpina notikt. Strauji pieaug noziedzība, izvarošanas, ģimenes institūta sabrukums un daudz kas cits. Sekot šiem destruktīvajiem paraugiem nozīmē pastiprināt “pašiznīcināšanās režīmu”.

Tas, ka par šiem ārkārtīgi nozīmīgajiem jautājumiem LTV labākajā raidlaikā runāja cilvēks ar pietiekami lielu autoritātes svaru, ir galvenais šīs Hermaņa intervijas sabiedriskais ieguvums. Atstāsim aiz iekavām spriedelējumus par to, vai Hermanis nevarēja savas tēzes un piedāvātos risinājumus rūpīgāk pārdomāt. Vienmēr var teikt, ka varēja labāk, bet jau tas vien, ka sabiedriskajā medijā skan brīva, nepiegludināta, nepiefrizēta doma, ir gluži vai sengaidīts sasniegums.

Cerēsim, ka sabiedriskie mediji turpinās šo idejisko plurālismu un biežāk aicinās uz studiju atšķirīgu viedokļu paudējus. Tas vien būtu milzu izrāviens tajā sasmakušajā gaisotnē, kāda valda varas kontrolētajos publiskās telpas sektoros.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...