Latvijas Televīzijas vadītājam nekas neesot sakāms par prasību pēc krievu valodas zināšanām darba gribētājiem
L. Lapsa19.08.2014.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem, kurš iepriekš darbojās krievvalodīgā Baltijas Pirmā kanāla pārvaldītājā - Baltic Media Alliance, nekas neesot sakāms par viņa vadītās valsts kapitālsabiedrības obligāto prasību pēc krievu valodas zināšanām pretendentiem uz izsludinātu vakantu amatu Latvijas Televīzijā.
Pietiek jau informējis, ka interneta vietnē www.cv.lv ievietots Latvijas Televīzijas darba sludinājums, kas rāda, ka šis Latvijas valstij piederošais mediju uzņēmums aicina darbā satura ražošanas plānotāju.
Latvijas Televīzijas sludinājumā kandidātiem uz šo amatu izvirzīta virkne prasību - to vidū ir augstākā vai vēl nepabeigta augstākā izglītība, augsta precizitāte, spēja ilgstoši strādāt monotonu darbu ar datiem, aktīva, zinātkāra personība, ar labām argumentācijas prasmēm, vēlmi attīstīties un drosmi uzņemties atbildību un ļoti labas iemaņas darbā ar MS Excel programmu.
Pašās prasību uzskaitījuma beigās ir minētas arī nepieciešamās valodu zināšanas, kuru vidū bez kādām iespējamām atrunām ir minētas "latviešu, krievu un angļu valodas zināšanas".
Latvijas Televīzijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Klāvs Radziņš, paužot Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes viedokli, Pietiek otrdien mēģināja apgalvot, ka "vakancei, par kuru Jūs uzdevāt jautājumu, krievu valodas zināšana nav noteicošais atlases faktors".
Taču Latvijas Televīzijas pārstāvis nespēja paskaidrot, kā viņa apgalvojumam atbilst fakts, ka sludinājumā krievu valodas zināšanas minētas tieši kā "prasība" bez kādām atrunām. Vēl vairāk, attiecībā uz "iepriekšēja darba pieredzi ražošanas plānošanā vai grāmatvedībā" sludinājumā norādīts, ka tā vienīgi "tiks uzskatīta par priekšrocību". Savukārt par prasību pēc krievu valodas zināšanām šādas atrunas nav.
Pats Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Belte trešdien nevēlējās sniegt atbildi uz Pietiek jautājumu - vai uzņēmuma pārstāvja nepatiesais apgalvojums, ka šai vakancei "krievu valodas zināšana nav noteicošais atlases faktors", tiešām ir ticis saskaņots ar viņu un pausts viņa vārdā.
Tāpat Belte nevēlējās paskaidrot, kāpēc uzņēmuma pārstāvis ir apgalvojis, ka krievu valodas "zināšana dotajā amatā strādājošam cilvēkam būtiski uzlabotu un atvieglotu to tiešo darba pienākumu veikšanu, kuri saistīti ar sadarbību un kopprojektiem ar citu valstu sabiedriskajām televīzijām – piemēram Lietuvas, Gruzijas, Ukrainas", bet darba sludinājumā nekas par šādu sadarbību un kopprojektiem nav minēts.
Sabiedriskās televīzijas vadītājs nespēja arī paskaidrot, kura no šiem sludinājumā minētajiem satura ražošanas plānotāja galvenajiem pienākumiem veikšanai ir nepieciešamas krievu valodas zināšanas: "Jūsu darba uzdevums būs regulāri plānot satura ražošanas resursus, kontrolēt darbinieku noslodzi, sagatavot atskaites par darbinieku darba laikiem, darbs ar ražošanas plānošanas programmu Scheduall. Jums būs jāsniedz priekšlikumi par iespējām uzlabot ražošanas efektivitāti."
Visbeidzot, Belte nevēlējās vai nespēja paskaidrot, kas ir tie amati viņa vadītajā Latvijas Televīzijā, kuru ieņemšanai viņš nepieprasa krievu valodas zināšanas.
Pašlaik Pietiek šos jautājumus jau ir nosūtījis Latvijas Televīzijai oficiāla iesnieguma formā, kā arī vērsies ar prasību pēc skaidrojuma Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
