Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan triju no tā sauktajā Nigērijas pilsoņu nolaupīšanas un parādu piedziņas kompānijas Arvik izspiešanas lietā tiesājamo advokāte izteikusi noraidījumu gan tiesnesei, gan prokuroram, kurš viņas aizstāvamajiem nav likumā noteiktā kārtībā uzrādījis apsūdzības, kā arī lūgusi atlikt lietas izskatīšanu, lai tiesājamie varētu iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī apsūdzības tulkojumu viņiem saprotamā jeb krievu valodā, tomēr tiesa ir nolēmusi visus šos pieteikumus noraidīt un turpināt tiesas izmeklēšanu.

Tiesneses uzstājīgo vēlmi turpināt pierādījumu pārbaudi aizvadītajā nedēļā neapturēja nedz tiesājamo norādes, ka viņi nevarēs uzdot cietušajam jautājumus, jo nav iepazīstināti ar lietas materiāliem, nedz advokātu norādes, ka nav jēgas pratināt cietušo, ja tiesājamie nevar piedalīties jautājumu uzdošanā, jo nav iepazinušies ar lietas materiāliem, līdz ar to šo pratināšanu jebkurā gadījumā nāksies veikt vēlreiz un tas būs ideāls iemesls lietas pārsūdzēšanai apelācijas instancē.

Pietiek jau ir informējis, ka prokurors Ivars Vildavs nav uzskatījis par vajadzīgu cietumā apciemot trīs aizdomās turamos, lai uzrādītu viņiem apsūdzības par divu ārvalstu uzņēmēju -  ar dažādām afērām bēdīgi slavenās Nigērijas pārstāvju – nolaupīšanu. Tiesājamie par to vērsās ar iesniegumu tiesā jau pirms vairāk nekā mēneša, taču tiesa lēma iesniegumu izskatīt lietas izskatīšanas gaitā.

Tā kā apsūdzētajiem nav nodrošināta iespēja saņemt apsūdzību viņiem saprotamā valodā, kā arī viņi nav saņēmuši lietas materiālus, lai varētu sagatavoties tiesai, viņu advokāte Rada Matjušina lūdza atlikt tiesas procesu, kā arī iesniedza pieteikumu tiesai par noraidījumu tiesnesei Vivitai Freimanei, kura īpaši nesteidzās ar iesniegumā paustā noskaidrošanu un tiesājamo tiesību nodrošināšanu tiesas procesa laikā, kā arī bija radījusi iespaidu, ka viņa jau pieņēmusi spriedumu vēl pirms lietas izskatīšanas. Tāpat advokāte izteica noraidījumu prokuroram Vildavam par apsūdzības neuzrādīšanu un rakstveida informācijas neizsniegšanu par apsūdzētā tiesībām.

To, ka prokurors nav ieradies pie apcietinātajiem cietumā, tiesājamie apliecina ar izziņām no cietuma, kurā cietuma administrācija atzīst – prokurors pie ieslodzītajiem tiešām nav bijis ne reizi. Pats Vildavs tiesas sēdē nevarēja apliecināt, ka būtu ieradies pie ieslodzītajiem uzrādīt apsūdzību, taču pauda neizpratni, kādēļ trīs aizdomās turamie uzskatot, ka viņiem nav uzrādīta apsūdzība, ja reiz pārējie septiņi šajā lietā apsūdzētie šādus pārmetumus neizsaka. Turklāt par apsūdzības neuzrādīšanu nesūdzoties arī pārējie divi no tiesājamiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā, tāpat arī šādas pretenzijas nav tiem apsūdzētajiem, kuri ir uz brīvām kājām.

Sarunā ar Pietiek Vildavs pauda, ka nevarot precīzi atcerēties, kam ir un kam nav uzrādījis apsūdzības. Uz norādi, ka cietuma apmeklētāju žurnāls skaidri apliecina, ka viņš nevarēja uzrādīt apsūdzības, jo gluži vienkārši pie šiem ieslodzītajiem ne reizi nav ieradies, prokurors skaidroja, ka ne vienmēr cietuma administrācija precīzi fiksējot, pie kā ieradies prokurors. Piemēram, varot taču būt tāda situācija, ka viņš ieradies pie kāda cita ieslodzītā un, zinot, ka tajā laikā advokāte tiekas ar kādu citu ieslodzīto, kam viņam jāuzrāda apsūdzība, vienkārši aizgājis no viena kabineta uz otru un uzrādījis apsūdzību, bet par to nekādi ieraksti cietuma žurnālos netiekot veikti.

Trīs ieslodzīto – Mihaila Višņevska, Romana Askerova un Igora Vetcela – iepriekšējā advokāte Alla Ignatjeva tiesas sēdē gan skaidri norādīja, ka apsūdzības rakstus, kā arī lietas materiālus savu klientu vietā no prokurora saņēmusi viņa. Tieši šī viņas rīcība bija iemesls, kādēļ visi trīs apcietinātie atteicās no viņas pakalpojumiem un tagad viņus tiesā pārstāv advokāte Rada Matjušina. Viņa arī norādīja uz Kriminālprocesa likumā ietverto normu - ja apsūdzētais attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pie prokurora, apsūdzības kopiju un rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām prokurors, savstarpēji vienojoties, var nodot apsūdzētajam personiski, ar viņa aizstāvja palīdzību, ar kurjera palīdzību vai nosūtīt pa pastu.

Taču Matjušina norādīja, ka šis pants piemērojams tikai tad, ja apsūdzētais nav pieejams, taču visi trīs viņas klienti atrodas ieslodzījumā tieši tādēļ, lai būtu prokuroram pieejami jebkurā brīdī. Savukārt trīs tiesājamie ir pārliecināti, ka advokāte ir bijusi uz vienu roku ar prokuroru un tiesnesi, tādēļ arī šim apstāklim nepievērš uzmanību.

Kā jau ziņots, apjomīgā vēstulē, ko saņēmis Pietiek, tiesājamie Askerovs un Višņevskis pauž pārliecību, ka advokātei ir mantkārīgi nolūki. Askerovs pēc aizturēšanas nolēmis, ka policijā liecības nesniegs, bet darīs to tad, kad lieta būs nodota prokuroram. Cietumā viņu apmeklējusi advokāte Ignatjeva, kas šajā lietā aizstāvēja četrus tiesājamos un kuru algo parādu piedziņas firma Arvik, kurā pirms aizturēšanas strādāja tiesājamie. Advokāte taujājusi, vai viņš sniegs liecību prokuroram, uz ko Askerovs atbildējis apstiprinoši, kā arī piekritis savai aizstāvei izstāstīt, ko plāno liecināt prokuroram.

„Es viņai izstāstīju par to, ka nigērieši bija bruņoti, ka es pats redzēju, kā viens no viņiem iemeta mašīnā pistoli, kad ieraudzīja mani. Tāpat arī izstāstīju, ka cietumā par šo lietu esošais Vācijas pilsonis Igors Vetcels nav nekādā veidā ar šo lietu saistīts,” vēstulē Pietiek raksta Askerovs. Advokāte atbildējusi, lai viņš gaida, ka drīz atnāks kopā ar prokuroru.

Viņš gaidījis, gaidījis, līdz šā gada janvārī izsaukts uz tiesu. Jau tad viņš vēlējies tiesai paziņot, ka prokurors viņu cietumā nemaz nav apmeklējis, taču advokāte teikusi – pat nedomā par to runāt. Kad tiesā viņam piedāvāts paust viedokli par apsūdzību, Askerovs kārtējo reizi bildis, ka ar to nav iepazīstināts, bet atkal viņu apklusinājusi advokāte, norādot, ka ar šādu paziņojumu var noskaņot pret sevi kā prokuroru, tā arī tiesnesi, tādēļ to nebūtu vēlams darīt.

Pēc tam, pakonsultējies ar citu advokātu, Askerovs uzzinājis, ka likums pieprasa apsūdzības uzrādīšanu pirms tiesas, tādēļ nolēmis neklausīt savai aizstāvei un par to sniegt iesniegumu tiesai.

Viņa jaunā aizstāve Matjušina sarunā ar Pietiek atzina, ka viņas praksē šis ir pirmais gadījums, kad prokurors neuzrāda apsūdzību. Viņa pieļāva, ka prokuroram ir labas attiecības ar advokāti Ignatjevu un slinkuma, paviršības vai vienkārši „laika taupīšanas” nolūkā viņš varētu būt izlēmis iet vieglāko ceļu un apsūdzības izsniegt advokātei.

Tiesnese, lai pieņemtu lēmumu par noraidījuma sev un prokuroram pieņemšanu, palūdza vien desmit minūšu pārtraukumu, pēc kura paziņoja, ka šos pieteikumus neapmierina. Viņa arī noraidīja advokātes lūgumu atlikt lietas izskatīšanu un ļaut tiesājamiem iepazīties ar tiesas materiāliem ar tulka palīdzību, lai viņi varētu sagatavoties liecinieku un cietušu iztaujāšanai, kā arī savai aizstāvībai. Tiesnese neņēma vērā tiesājamo apgalvojumus, ka viņiem šādi dokumenti nekad nav izsniegti, paziņojot, ka dokuments par lietas nodošanu tiesai krievu valodā tiesājamiem iedots tiesas zālē.

Lai gan arī citi advokāti vērsa tiesneses uzmanību uz to, ka nevajadzētu turpināt skatīt lietu, ja reiz apsūdzētie nav iepazinušies ar lietu un līdz ar to nav gatavi uzdot cietušajam jautājumus, tomēr tiesnese to neņēma vērā un paziņoja, ka turpinās tiesas sēdi ar cietušā pratināšanu videokonferencē no Zviedrijas tiesas.

Advokāti tiesnesei pat stāstīja par citu tiesnešu pieredzi, kuri šādos gadījumos izsludinājuši pārtraukumu, kā arī paskaidrojuši, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā veidā ieslodzījuma vieta pēc tiesas pieprasījuma nodrošina apsūdzētajiem tulka palīdzību, lai iepazītos ar lietas materiāliem. Tomēr arī šos ieteikumus Freimane izlikās nedzirdam, bet uzstāja, ka jāsāk videokonferencē pratināt cietušais.

Advokāti sēdes pārtraukumā pauda, ka tieši procesuālo pārkāpumu dēļ šo pratināšanu, kurā iesaistīta gan Zviedrijas tiesa, gan zviedru, angļu un krievu valodas tulki, kā arī videokonferences tehniskais atbalsts, nāksies atkārtot. Turklāt cietušā iztaujāšana bez iespējas apsūdzētajiem iepazīties ar lietu būs lielisks pamatojums lietas pārsūdzēšanai apelācijas instancē.

Pārbaudi par ieslodzīto ziņojumu, ka prokurors Vildavs nav uzrādījis apsūdzības, sākusi Ģenerālprokuratūra, kura pagaidām lēmumu nav pieņēmusi. Par advokātes Ignatjevas rīcību ieslodzītie sūdzējušies Advokātu padomei, kura par šo jautājumu lems septembrī.

Pietiek jau ziņoja, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska norāda - apsūdzības neizsniegšana ir smags procesuāls pārkāpums, jo par šīs procedūras veikšanu pat paredzēts fiksēt tās saņēmēja parakstu, kā arī likums precīzi nosaka, kā rīkoties, ja gadījumā apsūdzētais atsakās parakstīties. Turklāt kopā ar apsūdzību jāizsniedz arī informācija par apsūdzētā tiesībām.

Tomēr Kaminska pauda šaubas, vai šajā gadījumā tiesājamie nav kaut ko pārpratuši, jo Ignatjeva esot ļoti pieredzējusi advokāte, kurai šādas procesuālas nepilnības nebūtu paslīdējušas garām.

Ar apsūdzības uzrādīšanu pilnībā apmierināts ir firmas Arvik direktors Viktors Artamonovs, kurš atrodas brīvībā, lai arī ir starp apsūdzētajiem šajā kriminālprocesā. Tieši viņš no firmas līdzekļiem apmaksā saviem darbiniekiem advokātes Ignatjevas pakalpojumus. Tā kā viņš nav vēlējies tērēt laiku un doties pie prokurora, viņš vienojies, ka apsūdzību, kā likumā paredzēts, izsniegs viņa aizstāvei.

Par iemesliem, kādēļ aiz restēm esošie darbinieki ceļ trauksmi par apsūdzības neuzrādīšanu, viņš neko nemācēja teikt, lai gan ir pārliecināts, ka lieta safabricēta, vismaz tajā daļā, kas attiecas uz viņu, jo nozieguma, par kuru sākotnēji tika aizturēti Arvik darbinieki, pastrādāšanas laikā viņš vispār nav atradies Latvijā. Taču jau pēc lietas ierosināšanas esot parādījušies dažādi ziņotāji, kas informējuši par citiem it kā Arvik darbinieku pastrādātiem noziegumiem, kuri, pēc viņa domām, “aiz matiem” pievilkti klāt kriminālprocesam.

Lietu pret astoņiem vīriešiem par izspiešanu grupā ierosināja pērnā gada septembrī, kad kriminālpolicija kopā ar specvienību kaujiniekiem realizēja iespaidīgu aizturēšanas operāciju un aizdomās par ārvalstu uzņēmēju nolaupīšanu tika aizturētas septiņas personas. Policija pārtvēra uzbrucēju automašīnas brīdī, kad nolaupītie uzņēmēji tika transportēti. Pie uzbrucējiem tika atrasts policista formastērps, bruņuveste, traumatiskais ierocis un viltota policista apliecība.

Izmeklējot ārvalstu uzņēmēju nolaupīšanu, policistiem tapa zināms, ka nolaupīšanā bijis iesaistīts vēl viens vīrietis. Šis agrāk tiesātais līdzdalībnieks, uzzinot par pārējās organizētās grupas aizturēšanu, mērķtiecīgi slēpies no policijas. Pērn novembra sākumā policija noteica viņa atrašanās vietu un aizturēja. Vēlāk tiesa astoto organizētās grupas locekli apcietināja, ziņoja policija.

Pa to laiku policijā bija vērsušies vairāki cietušie, kas izplatītajos fotoattēlos bija atpazinuši savus pāridarītājus. Pārbaudot šo informāciju, policija ieguva pierādījumus, ka šis grupējums saistīts ar vēl vismaz četriem noziegumiem. Trīs gadījumos banda vainojama īpašuma bojāšanā un iznīcināšanā ar dedzināšanu, bet vienā gadījumā veikta naudas izspiešana.

Paši aizturētie ir pārliecināti, ka uz apsūdzēto sola būtu jāsēž tiem ārvalstu komersantiem, par kuru nolaupīšanu viņi tiek tiesāti, jo Nigērijas izcelsmes vīrieši patiesībā Latvijā esot ieradušies ar mērķi izplatīt viltotas eiro banknotes. Turklāt aizturēšanas operācijas laikā pie viņiem arī atrasts koferis ar naudas viltošanas sagatavēm.

Viņi nenoliedz, ka ar spēku aizturējuši abus ārvalstniekus, taču neesot nodarbojušies ne ar nolaupīšanu, ne izspiešanu. Tā kā abi Nigērijas izcelsmes vīrieši ar nāves draudiem mēģinājuši naudas viltošanas sagataves pārdot Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēc palīdzības nesaņemšanas policijā vērsušies pie Arvik, apsūdzētie nolēmuši ar viņiem veikt nopietnas pārrunas, lai viņiem neienāktu prātā savus nodomus realizēt.

Apsūdzētie uzskata, ka lieta ir safabricēta, jo apsūdzības neuzrādīšana ir tikai viena no dīvainībām šajā kriminālprocesā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...