Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinot „Kurzemes loka” epopeju, piedāvājam lasītājiem detalizēti iepazīties ar faktu un argumentu izklāstu, iepazīstinot gan ar vienas puses - „Latvenergo” un nu jau arī Latvijas valdības un Ekonomikas ministrijas viedokli, gan jūrmalnieku un Jūrmalas pilsētas domes pārstāvēto viedokli no otras puses: valdības definētās „nacionālās intereses” pašlaik acīmredzami ir klajā pretrunā ar jūrmalnieku interesēm un pilsētas attīstības plāniem.

Jūrmalas turpmākā ekonomiskā attīstība - zem jautājuma zīmes

Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdi 28. aprīlī atklājot, Ingmārs Līdaka uzsvēra „Kurzemes loka” lielo pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Mūsuprāt, lai šis izteikums pilnībā atbilstu patiesībai, „Kurzemes lokam” būtu jāmet liels loks apkārt vienīgajai Latvijas kūrortpilsētai. Dīvaini bija dzirdēt, ka Latvijas ekonomiskā attīstība saistībā ar „Kurzemes loku” tiek pretstatīta Jūrmalas attīstībai.

Saeimas apakškomisijas sēdē jūrmalniekiem atbalstu pauda VARAM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (Zaļā partija), arī bijušais Jūrmalas domes deputāts Romāns Mežeckis (parlamentā pārstāv partiju „No sirds Latvijai”) un Artis Rasmanis no Zaļās partijas. Lelde Enģele (Vides konsultatīvās padome) sacīja, ka riski būtu jāvērtē speciālistiem, ģeologiem: vai risks apdraudēt minerālūdeņu atradnes ir 1 procents vai, piemēram, 75 procenti, un „vai vispār šo līniju iespējams uzbūvēt, ievērojot IVN rekomendācijas un nekaitējot sērūdeņražiem”.

Jūrmalas pilsētas viedokli sēdē pauda domes deputāts Jānis Lediņš un iedzīvotāju pārstāve Inga Peimane, kuras juridiski pamatotie argumenti izraisīja īsu apjukumu oponentos, taču acīmredzot tika izlemts tiem nepievērst uzmanību, - nekāds atspēkojums no „Latvenergo” puses nesekoja.

„Latvenergo” pārstāvji, aizstāvot savu viedokli, vairākkārt minēja 12-14 miljonus, par kuriem it kā sadārdzināšoties projekts, ja tikšot pieņemts jūrmalnieku viedoklis un trase būvēta pa 2. alternatīvas ceļu. Savukārt Jūrmalas pārstāvjiem šķiet apšaubāmi padsmit miljonu eiro dēļ (7% no kopējām projekta izmaksām) apdraudēt pilsētas nākotni. Paša „Latvenergo” tīrā peļņa (nevis ienākumi!) 2014. gadā sasniedza 30 miljonus.

„Latvenergo” nosauktie sadārdzinājuma skaitļi ir tik aptuveni, ka var sacīt - tie pagrābti no gaisa. IVN vērtēts trases variants ar 60 m augstiem tērauda stabiem; par tiem Jūrmalas domē pagājušajā gadā runāja AS „Latvijas elektriskie tīkli” valdes loceklis Jānis Kirkovalds, bet jau dažas dienas pēc  domes atteikuma akceptēt 1. alternatīvu cauri Ķemeru Nacionālajam parkam „Latvijas elektrisko tīklu” valdes loceklis Mārcis Kauliņš intervijā  Latvijas radio pauda, ka parkā tikšot ierakti kabeļi. Kā „Jūrmalas Vārdam” paskaidroja AS „Augstsprieguma tīkli” pārstāvis, tad kabeļi izmaksā aptuveni piecas reizes dārgāk par gaisa vadu līnijām.

Vairākkārt izskanējuši solījumi ĶNP teritorijā būvniecībā izmantot helikopterus; tos būvniecības speciālisti sauc par nereāliem, jo šādu helikopteru Latvijā nav, bet to īre izmaksājot ap 1000 eiro stundā. Turklāt trases 2. alternatīva vispār nav nopietni vērtēta, par tās izmaksām konkrētības ir vēl mazāk.

Nonāk pretrunā ar attīstības dokumentiem

Ieskatīsimies valsts „Nacionālās attīstības plānā” (NAP): tas paredz veidot uz eksportu orientētus tūrisma produktus, „izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu potenciālu”. Jūrmalas Pilsētas attīstības programma 2014.-2020. g. viennozīmīgi nosaka pilsētas attīstību tikai un vienīgi saistībā ar kūrortu, turklāt Jūrmala ir Latvijā vienīgā pilsēta, kurai oficiāli piešķirts kūrortpilsētas statuss. Kā var attīstīt kurortoloģijas pakalpojumus bez kūrorta?

Neviens attīstības dokuments neparedz Jūrmalā attīstīt energoietilpīgu ražošanu, līdz ar to (nu jau pieņemtā) Ministru kabineta rīkojuma projekta „Par elektrotīklu pārvades savienojuma „Kurzemes loks” 3. posma “Tume - Rīga (Imanta)” rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzētās darbības akceptu” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk tekstā - Anotācija - red. piez.) minētais arguments „tiktu apgrūtināta iespēja nākotnē attīstīt energoietilpīgus objektus Jūrmalas pilsētā” ir vienkārši smieklīgs.

Un, visbeidzot, Laimdotas Straujumas 2. valdības deklarācija: „Veidosim uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei atbilstošu infrastruktūru; Nodrošināsim investīciju aizsardzību (..)”. Būtu ļoti interesanti apjautāties jaunajam Ķemeru sanatorijas investoram, kuru Ķemeru un visas pārējās Latvijas iedzīvotāji gaidīja vairāk kā 20 gadus, ko viņš domā par šādu valdības nostāju un perspektīvo ainavu Ķemeros?

Plāno būvēt Eiropas līmeņa aizsargājamās dabas teritorijās

Kā jau ziņojām, 17. martā valdības sēdē tika pieņemts lēmums, kas piešķir „Kurzemes lokam” Nacionālo interešu objekta statusu, kas savukārt ļauj neņemt vērā Jūrmalas domes lēmumu noraidīt trases 1. alternatīvu. Šī lēmuma pamatojums ir jau minētā Anotācija, kurā lasāms: „Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir iekļauti vispārīgi punkti par ainavu nozīmi un saglabāšanu, taču tieši trašu koridoros nav noteiktas ainaviski aizsargājamas teritorijas.”

Ieskatāmies ĶNP likuma 1. pielikumā, kur redzams zonējums. Ja salīdzinām to ar trases novietojuma shēmu „Latvenergo” pasūtītajā ģeologa J. Prola pētījumā, redzams, ka nemaz nav iespējams veikt darbus tā, lai trase nešķērsotu ainavu aizsardzības zonu un dažviet arī dabas liegumu zonu, - iezīmētā trase šķērso abas.

Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT), 43. panta 2. daļa: ”Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo nepieciešamo informāciju sabiedrībai un Eiropas Komisijai par Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) Latvijā”.  Vai Eiropas Komisija ir informēta par AS „Latvijas elektriskie tīkli” plāniem?

„Latvenergo” mājaslapa: „Kurzemes loka (..) izmaksas - ap 200 milj. eiro, pusi no kā sedz Eiropas Komisija līdzfinansējuma programmas ietvaros” (!). Tātad Eiropas komisija finansē - no vienas puses, Natura 2000 teritorijas visā Eiropā, no otras - augstsprieguma trases būvniecību vienā no tām?!

Likums par ĪADT, 43. panta 5. daļa: „Paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem.” ĶNP likums, 1. pants: „(..) Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus (..).”

Valdības lēmuma Anotācijā apgalvots: „(..) Izvirzot akceptam citu pārvades līnijas izvietojuma alternatīvu salikumu, tiktu radīta (..) lielāka ietekme uz vidi”. Uz jautājumiem - kāda veida ietekme? cik lielāka?; vai ir pētījumi? izmaksu novērtējums?, atbilžu nav.

Ieskatāmies likuma par ĪADT 43. panta 7. daļā: „Ja Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000) ir sastopamas Sugu un biotopu aizsardzības likumam pakārtotajā normatīvajā aktā noteiktās Latvijā sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi, paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai vides aizsardzības interesēs.” „Kurzemes loks” neatbilst nevienam no likumā minētajiem gadījumiem. Arī otra alternatīva ir, taču, pēc pašu „Latvenergo” pārstāvju Saeimas apakškomisijas sēdē paustā, tā iezīmēta formāli, vien tāpēc, ka to prasa procedūra un bez tā nevar saņemt IVN. Var secināt vien to, ka visas sabiedriskās apspriešanas ir bijušas tīra formalitāte (ja gribat - teātris), jo, lūk, jau sākotnēji bijis izlemts, ka trase tik būvēta pa 1. alternatīvas līniju. Kas to izlēmis, kur un kad, un galvenais - kā interesēs, un kam ir tiesības pieņemt šādus lēmumus (it kā) tiesiskā, demokrātiskā valstī, protams, netika pateikts.

Turpinām lasīt. ĪADT 43. panta 8. daļa: „Šā panta septītajā daļā noteiktajā gadījumā paredzēto darbību var atļaut veikt vai plānošanas dokumentu īstenot arī tad, kad tas nepieciešams citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai, ja ir saņemts atzinums no Eiropas Komisijas.” Nekur dokumentos nenācās redzēt jebkādu atzinumu no EK, kas ļautu veikt šo būvniecību Natura 2000 teritorijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.236 (Rīgā 2002. gada 18. jūnijā) (prot. Nr.25 4.§). Ķemeru Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, 1. pants, 3. daļa: „Parka teritorijā aizliegts: nobraukt no ceļiem, kā arī pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību”, utt. Turpat: „Dabas lieguma zonā aizliegts: uzstādīt vēja ģeneratorus un izbūvēt elektronisko sakaru tīklu infra¬struktūras būves; veikt zemes transformāciju ārpus parka dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām; trokšņot, traucējot dabas ekosistēmas, kā arī parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus; bojāt vai iznīcināt, arī uzart un kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas un lauces.”

Cita starpā minēts arī, ka nedrīkst izmantot ogu lasāmās mašīnas, kas uz „Latvenergo” piesolītās smagās kāpurķēžu tehnikas fona nu jau izklausās anekdotiski.

Nemitīgi visur (arī Saeimas apakškomisijā) tiek apgalvots, ka jaunā trase tikšot vilkta tieši pa to pašu stigu, kur jau esot vecā, 110 kV līnija, to būtiski nepaplašinot. Diez vai tas ir iespējams, nepārtraucot elektrības piegādi, turklāt pēc paša „Latvenergo” informācijas, 100 kV līnijas platums ir 26 metri, kamēr 330 kV līnijai stigas platums ir 54 metri, kas ir vairāk kā divas reizes platāka stiga (!!!).

Dziednieciskie minerālūdeņi

Par dziedniecisko minerālūdeņu veidošanās apdraudējumu, kas visvairāk satrauc jūrmalniekus un arī Jūrmalas domi, runāts IVN aktualizētā ziņojuma punktā 4.9. Iespējamā ietekme uz sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni: „Lai veiktu detalizētus ietekmes aprēķinus (..), ir nepietiekama ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā un hidroķīmiskā informācija tiešā šķērsojuma profilā un tam piegulošajās teritorijās. Ja daļēji iespējams izmantot pagājušā gadsimta 70.-80. gados veiktās izpētes ģeoloģiskos datus, tad hidroģeoloģiskie un hidroķīmiskie dati ir novecojuši un detālu aprēķinu, un matemātiskās modelēšanas veikšanai būtu nepieciešama izpētes urbumu ierīkošana un un vismaz viena gada gruntsūdens un Salaspils ūdens horizonta pazemes ūdens monitoringa (kvalitatīvā un kvantitatīvā) novērojumu dati.”

Pēdējā mēneša laikā bieži piesauktais ģeologa Jāņa Prola „Slēdziens par elektropārvades līnijas trases ierīkošanas iespējām caur Ķemeru-Jaunķemeru sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradnes teritoriju”, kuru Ekonomikas ministrija veselu mēnesi turēja noslēpumā, liedzoties to publiskot un konsekventi dēvējot par “pētījumu”, izrādās, datēts ar 2014. gada 23. aprīli. Tas ir uz 6 ar pusi A4 formāta lappusēm, no kurām 1/2 lappuse ir izmantotie avoti (starp citu, 1985. un 1989. gadā publicēti ģeoloģiskie pētījumi), un 2 lappuses - shēmas. Teksta garums ir ap 13 tūkstošiem teksta zīmju. Tas nav pētījums, kurš tiek prasīts IVN. Kā „JV” vairākkārt apstiprināja parka administrācija, nekādi pētījumi Ķemeru Nacionālā parka teritorijā pēdējo gadu laikā nav veikti. Kas ir skumji, jo kopš šī IVN ziņojuma pagājuši jau divi gadi, kopš Jūrmalas dome noraidīja ieceri veikt trases rekonstrukciju ĶNP teritorijā bez papildu pētījumiem (kā to prasa veikt arī IVN), vairāk kā gads. Būtu „Latvenergo” bijusi gribēšana pildīt IVN prasību un sadarboties ar Jūrmalas domi - darbs būtu uzsākts nekavējoties un nu pētījums jau būtu pabeigts.

Magnētisko lauku kaitīgā ietekme - zinātniski pierādīta

Valdības lēmuma Anotācija: „Veselības inspekcija uzskata, ka ievērojot projektā paredzētos tehnoloģiskos risinājumus un Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā sniegtās rekomendācijas (uzmanību! - red. piez.), (..) augstsprieguma elektrības pārvadu līniju rekonstrukcija un ekspluatācija neradīs nelabvēlīgu ietekmi uz apkārtējo dzīvojamo māju iedzīvotāju veselību”. Līdz šim gan „Latvenergo” ar IVN rekomendāciju ievērošanu nav pārāk veicies...

Pēc sabiedriskās apspriešanas augstsprieguma trases līnija vairākkārt mainīta - gan metot loku ap Tukumu, gan izvēloties kabeli gaisa vadu līniju vietā. Acīmredzot iedzīvotāju viedoklis, paužot bažas par savu un savu bērnu veselību, tomēr citur bijis gana pamatots (citējam Babītes novada iedzīvotāju vēstuli pašvaldībai): „Pasaules vadošo zinātnieku pētījumā Bio Initiative Report „A rationale for Biologically-based Public Exposure Standard for Electromagnetic Fields (ELF and RF)” (pētījums par elektromagnētisko lauku ietekmi uz cilvēku veselību - red. piez.) ziņo par pierādījumiem par elektrisko un magnētisko lauku ietekmi uz gēniem, DNS bojājumiem, stresu, imūno darbību, neiroloģiju un uzvedību, smadzeņu audzējiem, leikēmiju, krūts vēzi (..). Minētajā pētījumā sniedz divus būtiskus secinājumus: pieaugošo leikēmija ir tieši saistīta ar elektrisko un magnētisko lauku ietekmi, un šī lauka pastāvīga ietekme bērnībā palielina saslimstības risku dzīves laikā.”

Savukārt par bažām, ka magnētiskais lauks varētu negatīvi mainīt arī minerālūdeņu sastāvu, J. Prola „Slēdzienā” teikts: „Nav nekādu rakstisku ziņu (iztrūkst empīrisku pētījumu rezultāti) par to, kā elektromagnētiskais lauks, ko rada 330V elektrolīnija, varētu ietekmēt sulfātredukcijas baktērijas, kas veido sulfīdus pazemes ūdeņos, izmantojot tajos esošos izšķīdinātos sulfātus un organiskās vielas. Turklāt elektrolīnija šķērso tikai ļoti nebūtisku daļu no atradnes anaerobās zonas. Līdz ar to šim jautājumam ir tikai spilgti izteikts teorētisks raksturs, bet nav nekādas praktiskas nozīmes.” Šis atzinums pārsteidz ar savu ģenialitāti, būtu ierāmējams un piekarams „Latvenergo” direktora kabinetā pie sienas, jo jau iepriekš attaisno jebkuras darbības, kuru ietekme uz vidi nav pētīta - nav pētījumu, nav ietekmes!

Vairās no sabiedrības informēšanas

Ilgāku laiku sekojot līdzi norisēm „Kurzemes loka” sakarā, ar laiku atklājušies neglaimojoši fakti par „Latvenergo” metodēm, mēģinot ieblēdīt tieši 1. alternatīvu. Piemēram, Babītes novada iedzīvotāji par „Latvenergo” plāniem uzzināja nejauši, kādam iedzīvotājam pašvaldībā kārtojot pavisam citus jautājumus. Turklāt, kā pausts iedzīvotāju vēstulē pašvaldībai, „(..) iedzīvotāji nav saņēmuši Babītes pašvaldības skaidrojumu par pieņemto lēmumu ietvert Teritorijas plānojuma 3. un 4. redakcijā Kurzemes loka 3. posma piedāvāto l. alternatīvu, taču nepiedāvājot iedzīvotājiem iespēju izteikt viedokli par Kurzemes loka 3.posma paredzēto darbību 2.A alternatīvas realizāciju”. Arī pati sabiedriskā apspriešana veikta tikai pēc iedzīvotāju uzstājīgas un neatlaidīgas prasības.

Kā teikts valdības lēmuma Anotācijā, Engures novada Smārdes pagastā ņemts vērā pašvaldības lūgums nešķērsot rekreācijā plaši izmantojamo dīķi „Milzkalne” un (uzmanību!) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas „Tīle”. Ņemts vērā arī AS „Latvijas Latvijas Valsts meži” viedoklis par to meža nogabalu šķērsošanu, kur neatrodas aizsargājamie biotopi un vērtīgie mežu nogabali. Tas, kas nav ņemts vērā, - ka Ķemeru Nacionālajā parkā plānotās trases teritorijā, kā norāda Dabas aizsardzības pārvalde, atrodas Eiropas Savienības prioritārie, īpaši aizsargājamie biotopi - pārmitri platlapju meži, melnalkšņu staignāji, veci vai dabiski boreālie meži, purvaini meži, jaukti platlapju meži.  Kā vēstīts Anotācijā, „Ķemeru Nacionālā parka daļa, kurā ir novērota sērūdeņu veidošanās, kas atrodas Engures pašvaldības administratīvajā teritorijā, nevis Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”. Tā sacīt, nav jūsu darīšana, ka kūrorts var tikt izpostīts - ne jums to izlemt. Pie šādas valdības nostājas „Latvenergo” Jūrmalas domei var mierīgi solīt - kā jau tas vairākkārt ticis darīts - „atļaut uzraudzīt” darbus ĶNP - jebkurā mirklī jūrmalniekiem varēs parādīt, kur ir viņu vieta.

Noslēgums

Ir acīmredzami, ka „Kurzemes loka” 3. posma rekonstrukcijas realizācija, - kuru „Latvenergo” patlaban sit cauri ar apskaužamu neatlaidību, izmantojot visus līdzekļus, - pārkāps visu līmeņu valsts un pašvaldības attīstības dokumentus, veselu rindu likumu, un, iespējams, iznīcinās Jūrmalas izredzes jebkad - jebkad! - būt kam vairāk nekā Rīgas guļamrajonam.

Lielākās Latvijas uzņēmēju apvienības vadītājs Jānis Endziņš, uzzinot par ”Latvenergo” plāniem, sarkastiski nosmīnēja, - nu lai tak laižot to trasi uzreiz pa pludmali. Nebūs meži jāizcērt...

* Laikraksts "Jūrmalas Vārds"

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...