Latvijas valsts savdabīgie noslēpumi: arī PIETIEK raksts un pārdomas par tā saturu
PIETIEK31.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„2020. gada 10. septembrī plkst. 22:11 J. Ādamsons no viņa rīcībā esošās e-pasta adreses [email protected] nosūtīja uz G. Silonova rīcībā esošo e-pasta adresi 26 Microsoft Word dokumentu failus ar dažādiem nosaukumiem, kuri liecina par mērķtiecīgu ziņu vākšanu” – šādi Valsts drošības dienests (attēlā – tā priekšnieks Normunds Mežviets) lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu apraksta „krievu spiega” Jāņa Ādamsona izsūtītās „neizpaužamās ziņas”. Turpinot publicēt absurdākos un smieklīgākos „Latvijas valsts noslēpumus”, kuru pārsūtīšanas dēļ J. Ādamsons jau kopš jūnija atrodas apcietinājumā, Pietiek šodien publisko vienu no šiem „noslēpumiem” – „mērķtiecīgi savāktās ziņas”, kas sastāv no Pietiek raksta “Kas kopīgs ZZS, GKR un Attīstībai/Par?” un tā komentāriem un saskaņā ar Valsts drošības dienesta pārliecību sniegušas „Krievijas Federācijas augstākajām amatpersonām precīzus izlūkdatus politisko lēmumu pieņemšanai” (ir precīzi saglabāts ziņojuma rakstības stils):
„2020.gada 26.augustā interneta vietnē www.pietiek.com parādījies raksts “Kas kopīgs ZZS, GKR un Attīstībai/Par?” (https://www.pietiek.com/raksti/kas_kopigs_zzs,_gkr_un_attistibai_par).
Rakstā ir minēts sekojošais:
Atbilde uz šo būtisko jautājumu ir pavisam vienkārša, tā ir kopīga sile, kurā zupu salej Ainārs Šlesers (GKR patrons), Andris Šķēle (Attīstībai/Par krusttēvs) un Aivars Lembergs (ZZS saimnieks). Protams, ka realitātē viss nav tik viennozīmīgi un pasniegts uz paplātes, patiesā šo kungu un partiju saistība ir paslēpta detaļās. Un, JĀ, pie daudz kā nepareizā un aplamā mūsu valstī ir tieši vai netieši vainīgi tieši šie tautieši, un ne tikai.
Negribu iedziļināties analīzē par to, kurš no tautiešiem kuru partiju visvairāk rausta aiz aukliņām, un tam pat nav nozīmes, jo svarīgākais ir tas, lai pie varas esošās partijas netraucētu viņu ienesīgajam biznesam - transportam. Neatkarīgi no tā, vai tas būtu valsts dotēts, vai tas būtu mākslīgu konkurenci radošs, kurā iepriekš viss ir saskaņots ar galvenā leļļu dīdītāja pakalpiņiem Austrumos. Pietiek ar to, ka pelēkie kardināli katrā no partijām apmēram nojauš, kad un kurā brīdi noraut likumprojektu, lēmumu vai kvorumu svarīgos jautājumos.
Iepriekšējā rindkopā arī iezīmējas tas, kas ir šo pārdomu galvenais virzītājspēks – transports. Kopš 2014.gada, kad starp Briseli un Maskavu sākās sankciju sāga nopietnās situācijas Ukrainā dēļ, VAS „Latvijas dzelzceļš” ar tā bēdīgi slaveno vadītāju Uģi Magoni (tas pats, kurš Ainažu un Salacgrīvas trūcīgajiem iedzīvotājiem kā Robins Huds caur atvērta Mercedes-Benz logu izbārstīja 500 000 EUR, bēgot no policijas) skaļi jo skaļi dungoja par to, ka „dzelzceļa satiksme būs galvenā nozare, kas cietīs no sankcijām, jo Krievija aiz spītības attīstīs savu Baltijas jūras ostu kapacitātes un visas kravas pārorientēs uz turieni”.
Kopš tā laika ir pagājuši jau seši gadi, kravu kritums ir vērojams, taču tas nav tik milzīgs, kā „Dienas Biznesa” rīkotajās konferencēs bārstīja LDZ un tā pieaicinātie eksperti. Jā, plūsma ir samazinājusies, bet pie apvāršņa jau kopš tālā 2014.gada „Latvijas dzelzceļa” meitas uzņēmumam „LDZ Cargo”ir izveidojies īsts konkurents SIA „Euro Rail Cargo” veidolā, kura vadītājs ir zināmais Ivars Sormulis.
Taču lielākas skaidrības viešanai ir nepieciešama nedaudz paplašināta informācija par SIA „Euro Rail Cargo”. Jāatzīmē, ka uzņēmuma iepriekšējais nosaukums bija „Liepājas naftas tranzīts”, kurā pirms vairākiem gadiem Krievijas dzelzceļa holdinga kompānija “RŽD Logistika” caur tai piederošo uzņēmumu “RZDL Multimodal B.V.” iegādājās 50% daļu. Krievijas dzelzceļa sadarbības partneri šajā projektā pastarpināti bija un ir Šķēles un Šlesera ģimenes, kā arī Lembergs.
Raidījums “De facto” savulaik vēstīja, ka “Liepājas naftas tranzīts” ir viens no 16 uzņēmumiem, ko pārvalda “Rīgas Tirdzniecības osta”, kura figurē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajā “oligarhu lietā”. Žurnāls “IR” 2011.gadā vēstīja, ka KNAB šajā lietā pēta, vai toreizējie politiķi Andris Šķēle, Ainars Šlesers un Ventspils mērs Aivars Lembergs nav slēpti nodrošinājuši savu ietekmi Rīgas Tirdzniecības ostā caur trim citām kompānijām un to pārstāvjiem.1
SIA „Euro Rail Cargo” pašreiz pieder divām firmām “RZDL Multimodal” un SIA „Locomotive Traction Operator” (kontrolē Sormulis). Radu un draugu bizness sakārtots tā, ka par patiesā labuma guvēju SIA „Euro Rail Cargo” ir norādīts Kipras pilsonis Sergejs Maļcevs (Сергей Мальцев), kurš kā izrādās ir izbijis Krievijas dzelzceļa holdinga augsta ranga amatpersona,2 un pašreizējais „Globaltrans” direktors stratēģijas jautājumos.
To, ka mūsu oligarhi jeb tautieši ir cieši saistīti ar Austruma kaimiņa lielā dzelzceļa holdinga kompānijām, apliecina ne tikai kopīgie saviesīgie pasākumi un cieša radniecība, bet arī aktīva vēlme pārņemt Austrumu kravu plūsmu arī kaimiņos – Lietuvā.
Šlesers, Šķēle un Magonis, kā arī Krievijas dzelzceļa meitas firma („LGC Cargo”) grib pārvadāt tranzīta kravas Lietuvā; tam iebilda Lietuvas Satiksmes ministrija, baidoties no drošības apdraudējuma, jo Magoņa sieva vada firmu, kas pieder agrākajam augsta līmeņa VDK darbiniekam Jurijam Šabašovam.3 Protams, šajā shēmā iesaistīts arī Lemberga vedējtēvs Sormulis, kurš tika iecelts arī „LGC Cargo” valdē.
Lietuvas atbildīgie dienesti tomēr šai Krievijas, Šķēles un Šlesera biznesa iecerei negribēja piekrist, jo tajā saskatīja būtiskus riskus savas valsts drošībai, un skābeklis tika piegriezts, jo kontrolējošās iestādes kopš firmas nodibināšanas tā arī nav izsniegušas atļaujas, lai bizness varētu sākties.
Visu šo lasot, man rodas jautājumus, kādēļ mūsu atbildīgās iestādes „Euro Rail Cargo” iedeva visas atļaujas – tostarp drošības sertifikātus u.tml. Kur palika mūsu valsts drošības iestādes SAB un VDD, kad par šo lēma? Laikam izbijušam specdienesta darbiniekam Maiguram Strīķim sava taisnība ir par oligarhu ietekmi uz atsevišķām struktūrām, kad runa ir par biznesu. Lembergs gan savās Youtube intervijās uzskata, ka visas tiesībsargājošās iestādes ir vērsušās pret viņu, bet vai tā ir taisnība?
Bet, ja mēs atgriežamies pie pārdomu virsraksta, tad jāatzīmē, ka Latvija ir pārāk maza un (gandrīz) visi viens par otru zina, un daudzi nav gatavi stāvēt malā un klusēt.
2) https://events.vedomosti.ru/speakers/maltsev-sergei-186
Piezīmes:
- Kā ir zināms politiskas partijas “Attīstībai/Par?” valdē ir ieceltas sekojošas personas - Edgars Jaunups, Eiropas Parlamenta Ivara Ijaba palīgs Pēteris Viņķelis un Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs.
Rakstā ir minēts, ka Andris Šķēle ir Attīstībai/Par krusttēvs.
2020.gada pavasara beigās, vasaras sākumā no viena i/a tika saņemtas ziņas, ka VDD vadītājs “ir Andra Šķēla cilvēks”. Minot augstāk norādīto tēzi i/a neatklāja detalizētāk no kā viņš tādu secināja.
Identisko informāciju i/a minēja par LR Ģenerālprokuroru- nosaucot viņu par Andra Šķeles “cilvēku”.
2020.gada vasarā tika saņemtas ziņas par “Vienotības pelēkā kardināla Jaunupa” lielo ietekmi uz VDD vadītāju, jo laikā, kad Ministru kabinetā tika lemts jautājums par priekšnieka iecelšanu uz pieciem gadiem (kārtējo iecelšanu) Jaunups ar atsevišķiem Vienotības politiķiem sniedza lielo atbalstu, lai uz pieciem gadiem tika iecelts esošais VDD priekšnieks, tādā veidā nodrošinot ietekmi uz viņu.
Pietiek rakstā ir minēts, ka Ainārs Šlesers ir GKR patrons. Rakstā arī minēta Šlesera biznesa intereses transporta jomā (dzelzceļā transportā un kravu pārvadājumus). 2020.gada 27.augustā tik noskaidrots, ka KNAB operatīvās aktivitātes pret A.Šleseru ir saistītas ar diviem jautājumiem 1. korupcija transporta jomā (dzelzceļš, dzelzceļa kravu pārvadājumi un osta). 2.darba virziens - A.Šlesera koruptīvas intereses atbalstot GKR RD vēlēšanās.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
