Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms gada Latvijas 100 bagātāko cilvēku īpašumu kopējā vērtība bija 2,83 miljardi eiro, bet nu tā pieaugusi līdz 2,91 miljardam, un jauni rekordi sasniegti arī peļņas un izmaksāto dividenžu rādītājos. Šodien publicējam Latvijas visbagātāko uzņēmēju, vislielāko pelnītāju un visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5, savukārt pilnā apjomā šie TOP100, kas tapuši sadarbībā ar Lursoft, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi Dienas Biznesa jaunajā žurnālā Miljonārs.

Latvijas visbagātākie uzņēmēji: TOP5

1. Oļegs Fiļs (1. – vieta sarakstā pirms gada)

315 miljoni eiro (+5 miljoni eiro)

Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi AB.LV bankas īpašnieki. Kā vienmēr savu partneri par nelielu summu apsteidz bankas padomes priekšsēdētājs. Tāpat kā iepriekšējos gados viņam kredītiestādes akcijas pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA OF Holding.

2. Ernests Bernis (2.)

312 miljoni eiro (+5 miljoni eiro)

Šim baņķierim AB.LV bankas akcijas pieder caur 99,92% līdzdalību SIA Cassandra Holding Company, kuras vērtība tiek lēsta 119 miljonu eiro apmērā. Tāpat viņam pieder 80% SIA Jūras avots, kā arī 0,29% SIA AmberStone Group.

3. Leonids Esterkins (3.)

226 miljoni eiro (-24 miljoni eiro)

Neiztrūkstoši AB.LV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā „nerezidentu bankā”. Rietumu bankas līdzīpašniekam caur simtprocentīgu dalību SIA Esterkin Family Investments gan šogad ievērojams īpašuma vērtības kritums - galvenokārt 80 miljonu eiro naudas soda dēļ, kas par naudas atmazgāšanu piespriests Francijā (tiesa, spriedums vēl pārsūdzams).

4. Arnis Riekstiņš (4.)

162 miljoni eiro (+12 miljoni eiro)

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks, kam pieder puse no uzņēmuma, kura vērtība saskaņā ar Laika Stara aprēķiniem augusi jau līdz 325 miljoniem eiro.

5. Arkādijs Suharenko (5.)

116 miljoni eiro (-12 miljoni eiro)

Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā pieciniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks, kuram bankas akcijas pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA Suharenko Family Investments.

 

Latvijas vislielākie pelnītāji: TOP5

1. Arnis Riekstiņš (1.)

32 530 900 eiro

Otro gadu pēc kārtas lielāko peļņas daļu guvis interneta maršrutēšanas iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, kuram pieder puse uzņēmuma, kas pagājušo gadu noslēdza ar lielāko peļņu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē – 66,242 miljoniem eiro. Pērn uzņēmējs tika izvirzīts Eiropas gada cilvēka titulam, bet balsojumā palika otrajā vietā. Viņam pieder arī puse no SIA STARJT, kas pērn strādāja ar 1,180 miljonu eiro zaudējumiem.

2. Ernests Bernis (3.)

27 086 038 eiro

ABLV bankas līdzīpašnieks kā allaž pēdējos piecus gadus ir viens no Latvijas megapelnītājiem. Pērn viņa vadītā banka finišēja ar 79,337 miljonu eiro peļņu, taču nav nemaz tik vienkārši aprēķināt E. Berņa daļu no tās. Banka publiski uzrāda, ka E. Bernim un Nikai Bernei tieši un netieši pieder 43,51% no bankas balsstiesīgajām akcijām, kas it kā nozīmētu, ka šai daļai atbilst 34,519 miljonus eiro liela peļņas daļa. Taču tā gluži nav, jo papildus 38 250 000 vārda akcijām ar balsstiesībām ir arī 3 830 000 personāla akcijas bez balsstiesībām, kuru īpašnieku sarakstu banka neatklāj. Līdz ar to skaidri saskatāmā E. Berņa peļņas daļa ir tā, ko viņam dod 99,92% kapitāldaļu bankas akcionārā SIA Cassandra Holding Company, kas pagājušo gadu noslēgusi ar 27,182 miljonu eiro peļņu. Otrs viņam piederošais uzņēmums – SIA Jūras avots (80%) – gan pērn strādājis ar zaudējumiem 95 tūkstošu eiro apmērā, savukārt SIA AmberStone Group, kurā viņam pieder 0,29%, strādāja ar 1,231 miljonu eiro konsolidēto peļņu.

3. Oļegs Fiļs (2.)

26 874 707 eiro

Arī ar ABLV bank padomes priekšsēdētāju ir tieši tāda pati situācija: par viņa skaidri saskatāmo peļņas daļu uzskatāma tā, ko viņam nodrošina bankas akcionārs - baņķierim vienpersoniski piederošā holdingkompānija SIA OF Holding, kas pērn nopelnīja 26,875 miljonus eiro. Citi uzņēmumi baņķierim nepieder.

4. Olafs Berķis (-)

21 516 378 eiro

Pirmo reizi lielāko pelnītāju vidū ir Ventspils uzņēmējs, kuram simtprocentīgi piederošā SIA Kement pagājušajā gadā finišējusi ar 21,584 miljonu eiro peļņu: pēc visa spriežot, runa ir par vienreizēju peļņu, kas gūta, šim un vairākiem citiem uzņēmējiem pārdodot viņiem piederējušās AS Ventbunkers akciju paketes. Uzņēmējam, kuram pastarpināti piederošo SIA TKC vēja elektrostaciju parka izbūvē varētu kreditēt Eiropas Investīciju banka, pieder kapitāldaļas vēl virknē uzņēmumu, kas visi strādājuši ar zaudējumiem. Lielākos zaudējumus cietusi SIA Privātfonds, kurā viņam pieder 7,59% kapitāldaļu un kas strādāja ar 877 980 eiro zaudējumiem. 

5. Genadijs Ševcovs (-)

16 323 048 eiro

Pēc gada pārtraukuma pie lielākajiem pelnītājiem atgriežas Ventspils tranzītbiznesa pārstāvis, kuram lielāko peļņas daļu sarūpējusi holdingkompānija SIA RFC Holdings, kurā viņam pieder 70,02% kapitāldaļu un kas gadu noslēgusi ar 23,044 miljonu eiro peļņu: pēc visa spriežot, to tāpat nodrošinājusi AS Ventbunkers akciju pārdošana. Tāpat ar peļņu 188 tūkstošu eiro apmērā strādājusi uzņēmējam simtprocentīgi piederošā inženierkompānija SIA Stiga, bet holdingkompānija SIA Dekoran, kurai arī viņš ir vienīgais īpašnieks, cietusi 604 eiro zaudējumus.

 

Latvijas iespaidīgāko dividenžu saņēmēji: TOP5

1. Marks Moskvins

10 990 025 eiro

Latvijas 23. bagātākais cilvēks ir lielākais īpašnieks (90,2%) maksājumu pakalpojumu sniedzējā SIA Transact Pro, kurš ne tikai izvērsis darbību Latvijā, pieplusojot savam klientu portfelim Domina Shopping, bet arī iegājis Lietuvas tirgū. Viņam pieder arī 85% SIA Ventus Navitas.

2. Ludmila Kaca

5 000 000 eiro

Izmaksājamās dividendes ir „krātas” vairākus gadus: pērn savai īpašniecei, kurai pieder 50% no uzņēmuma, telekomunikāciju kompānija Belam-Rīga bija sagādājusi attiecīgi pusi no 2,847 miljonu eiro peļņas. Uzņēmējai pieder arī 18,2% no SIA Telekom Invest, kas pērn reģistrēja 3 987 eiro peļņu, 15% no SIA Lejasolektes - 2 726 eiro peļņa, 38% SIA C.M.R.Nami, kas pagājušajā gadā cieta 7 225 eiro zaudējumus.

3. Nikolajs Kurma

4 590 000 eiro

Pirms dažiem gadiem uzņēmējs bija arī 100 bagātāko Latvijas cilvēku vidū kā kontrolpaketes (61,56%) īpašnieks Dobeles būvmateriālu ražotājā Tenax – 1991.gadā dibinātais uzņēmums ir lielākais būvķīmijas, sendvičtipa paneļu, arī siltumizolācijas materiālu ražotājs Baltijas valstīs.

4. Oļegs Fiļs

4 000 000 eiro

No savas kopējās iespaidīgās peļņas daļas AB LV bankā Latvijas bagātākais cilvēks sev dividendēs izmaksājis „tikai” četrus miljonus eiro, - šāda summa fiksēta SIA OF Holding gada pārskatā.

5. Marta Mežsarga

3 043 736 eiro

1991. gadā dzimušajai uzņēmējai oficiāli pieder ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Lex Limen. Viņa ir arī nekustamā īpašuma izīrētāja SIA Paleo vienīgā īpašniece.

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

1. Rafails Deifts (-)

-15 459 659 eiro

Vēl gadu iepriekš uzņēmējs bija starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņas daļu, bet nu sakarā ar divu uzņēmumu iespaidīgajiem zaudējumiem 2016. gadā, bijušais veikalu tīkla Drogas īpašnieks ir neapstrīdams zaudējumu apjoma līderis. Lielākos zaudējumus - 14,729 miljonus eiro - cietusi holdingkompānija SIA Rītava Holdings, kur viņam pieder 90% kapitāldaļu. Tāpat prāvi zaudējumi ir noliktavu kompleksa pārvaldniekam AS Dominante Capital (89,47%) -2,640 miljoni eiro. Tikai vairumtirdzniecības kompānija Baltā bura (84,92%) strādājusi ar peļņu 185 999 eiro apmērā.

2. Boriss Ustinovs (-)

-3 841 500 eiro

Iespaidīgos zaudējumus uzņēmējam sarūpējusi saldētu zivju vairumtirdzniecības kompānija SIA Delfa, kur viņam pieder 72,97% kapitāldaļu un kas gadu noslēgusi ar 5,263 miljonu eiro zaudējumiem. Ar zaudējumiem strādājušas arī abas viņam vienpersoniski piederošās kompānijas SIA GY invest (267 eiro zaudējumi) un SIA Optius Prime (226 eiro zaudējumi).

3. Irēna Bauere (-)

-2 874 971 eiro

Bijusī Reģionālās investīciju bankas padomes locekle ir vienīgā īpašniece nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānijai SIA Denfera villa (pazīstama saistībā ar īpašumu Mežaparkā, Hamburgas ielā, kas tai atņemts ar tiesas nolēmumu), kas pērn strādājusi ar 2,890 miljonu eiro zaudējumiem. Peļņu 16 340 eiro apmērā guvusi otra viņai vienpersoniski piederošā firma SIA IB-1. Savukārt AS Regga, kurā viņai saskaņā ar publiski pieejamiem datiem pieder 27,25% akciju, strādājusi ar 5 114 eiro zaudējumiem.

4. Marina Obrazcova (-)

-2 360 311 eiro

Mazpazīstamā uzņēmēja ir vienīgā īpašniece SIA Rešetilovs, kas nodarbojas ar iekārtu ražošanu, metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošanu, kā arī citu metālizstrādājumu ražošanu. Šis uzņēmums pagājušo gadu noslēdzis ar 2,360 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.

5. Irži Kebkalo (-)

-2 258 432 eiro

Šis mazpazīstamais uzņēmējs ir divu ar zaudējumiem strādājušu uzņēmumu īpašnieks. Viņam pieder 44,99% no SIA Baltic Breeze, kas pērn cieta 5,019 miljonu eiro zaudējumus un nodarbojas ar degvielas un kurināmā vairumtirdzniecību. Tāpat viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder SIA Celtne LV, kas strādāja ar 109 eiro zaudējumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...