Latvijas visneaizvietojamākais un visnenogremdējamākais ierēdnis
Pietiek lasītājs04.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā pagrūti sastapt valsts amatpersonu, kura strādātu vienā iestādē kopš tās dibināšanas dienas. Vēl jo vairāk, valsts institūcijā, kuras vēsture jau skaitāma gadu desmitos. Tīri sadzīviski, ģimeniski un neskaitāmu reformu rezultātā, kā likums, dažs labs no ierēdņa kļūst par ministru vai otrādi, vēl kāds cits iesēžas ar skandālu cietumā vai pārvācas darboties valsts un tautas labā ES struktūrās, pats par sevi saprotams, ka citu pavada ar cieņu pensijā vai ar sērām uz kapu kalniņu.
Sevišķi grūti ilgstoši nosēdēt krēslā, kuru apskalo politiskie ūdeņi un apsvilpo korupcijas iespēju vēji. Likumsakarība par tādu nekļūtu, ja nebūtu izņēmumu. Šoreiz un tālāk par vienu šādu izcilu izņēmumu Latvijas ierēdniecības nemirstīgajā kohortā.
Kā pierāda skarbā realitāte un rietumvalstu nevalstisku organizāciju pētījumi, tad amatos, kas saistīti ar koruptīviem riskiem, iespējamu ietekmes tirgošanu un citiem bībeliskiem grēkiem, maksimāli parasts cilvēciņš varētu darboties divus termiņus pēc kārtas, no kuriem katrs maksimāli nebūtu ilgāks par 5 gadiem. Tā teorijā un Rietumos arī praksē.
Savukārt par izņēmumiem un to radītām sekām valsts mērogā jākonsultējas pie Vladimira Vladimiroviča Putina vai Aivara Lemberga. Sevišķi rūpīgi skatītajos aspektos būtu jāpieiet pie amatiem, kuri, maigi izsakoties, dod iespēju ne tikai čiept desmitiem miljonu un piemērot nepamatotas represijas pret fiziskām un arīdzan juridiskām personām, bet papildus cieši ir saistīti ar nacionālās drošības jautājumiem.
Šodien viens no Latvijas nacionālās drošības paredzamiem riskiem ir bads vai tolerantāk - pārtikas produktu trūkums vai aloģiska iegādes cena. Ja par šo iespējamo katastrofu runā visā pasaulē, tad kāpēc lai Latvija būtu izņēmums un miera osta bangojošā okeānā?
Nonākam pie galvenā. Kas konkrēti Latvijā par šo lauciņu trīc un raustās tautas priekšā? Atbildu - Zemkopības ministrijas padotībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Savukārt kas tieši PVD atbild par visu, ko ēdam, nu - vai neēdam? Ja pilnīgi precīzi, tad Pārtikas uzraudzības departaments ar tā direktoru Ernestu Zavadski vadībā, kurš ērti izvietojies Rīgā, Peldu ielas 30. nama 211. kabinetā. Tieši šajā kabinetā sastopamies ar mūžības auru un neiespējami labu karmu ar visnotaļ pozitīvām čakrām.
Atkāpei. 01.01.2002 darbu sāk vienotā pārtikas aprites valsts uzraudzības institūcija - Pārtikas un veterinārais dienests. Mēnesi līdz dienesta izveidošanai nākamie darbinieki ir konkursos atlasīti, izvēlēti un saņēmuši ceļa maizi, jo Latvijas Vēstnesī var atrast:
''Konkursu rezultāti. Pārtikas un veterinārais dienests paziņo, ka konkursa kārtībā Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora amatā 01.12.2001. ir iecelts ERNESTS ZAVADSKIS.''
Tagad ir 2022. gada vasara, tātad minētā persona sekmīgi darbojusies Tēvijas labā apaļus 20 gadus. Pie kam - bez jebkādām karjeras kāpnēm vai sociālajiem liftiem, uzreiz vienkārši kā parasts departamenta direktors. Manuprāt, unikāls gadījums Latvijas vēsturē.
Cik pa šiem gadu desmitiem pārdzīvotas un pieredzētas Saeimas, valdības, ministri, valsts un parlamentārie sekretāri? Kas tik nelabs nav bijis un noticis? Gan jautājumi par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) klātesamību lauksaimniecības un pārtikas produkcijā, gan lielveikalā "Prizma'' tirgotiem lētiem kartupeļiem, kuri pēc vietējo zemnieku uzokšķerētas informācijas sākotnēji it kā ievesti Latvijā no Zviedrijas to tālākai utilizācijai.
Pat pavisam smakojoši signāli, viegli atrodami internetā: „„Vēsturiski šādi uzliesmojumi bija vairāk saistīti ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, gaļas produktiem vai nepasterizētu pienu, bet pēdējos gados konstatējam vairākus saslimšanas gadījumus, kas ir saistīti ar ne - dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pārsvarā tie ir svaigi augļi, dārzeņi, " stāstīja PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.
Arī konkrētajā Siguldas gadījumā speciālistu aizdomas krītot uz arbūziem. Saslimušajiem bērniem ir apdraudēta nieru darbība, kas liecina par ļoti reta zarnu nūjiņas paveida uzliesmojumu.
"Mums ir faktiski hemolītiski urēmiskais sindroms reģistrēts pirmo reizi. Hemolītiskais nozīmē, ka ir asiņošana, tāpēc ka trombocītu skaits asinīs samazinās. Urēmisks nozīmē, ka ir iesaistītas nieres," skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.''
Es speciāli neskaru tēmu par gaļas kontrabandu, ar to saistīto PVN atmazgāšanu karuseļshēmu virtulī, neiedziļinos SIA ''Baltic Restaurants Latvia'' (preču zīme Daily) iespējamo lobiju tumšajos gaiteņos un vēl simtos aspektu, kuri, kā smejies, nevar pat teorētiski paiet garām Peldu ielas 30. nama 211. kabinetam.
Jautājums - kas ir Ernesta Zavadska veiksmes stāsta pamatā? Ne jau pieticīgs amats 1997. gadā Jūrmalas vides veselības centra vadītāja krēslā un un kandidēšana uz Jūrmalas domi no Demokrātiskās partijas ''Saimnieks'', oficiāli dzīvojot Jelgavas rajonā. Varbūt pieminētie ir divi dažādi zavadski un pavisam atšķirīgi likteņi? Kur tas suns aprakts? Varbūt jākonsultējas pie Jāņa Dūklava vai pat paša Mākoņpapa (šur tur figurē kā Bārda un trīskārtīgs ekspremjers, kuram bija milzīga interese un saikne ar pārtikas ražošanu)?
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
