Iesaki rakstu: 
Jau pirmajā Latvijas Televīzijas diskusijā pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ZZS deputāta kandidāte Iveta Šulca apstiprināja, ka ievēlētie Latvijas “zaļie” deputāti Briselē pievienosies kādai zaļo politiskajai grupai. “Arguments” bija ciets kā Šlesera reklāma: “Koku priekšā mežs ir jāredz!”
Tas izsauca smīkņāšanu televīzijas studijā, un Latvijas Krievu savienības pārstāvim M.Mitrofanovam ļāva ironizēt par nodomu pievienoties tai grupai, kurā patlaban ir Alfrēds Rubiks. Tiesa, jautrības iemesli daļai skatītāju palika nesaprasti, kaut patiesībā notikums bija amizants.
Eiropas Parlamentā visas politiskās grupas veidojas no dažādu valstu deputātiem, kas apvienojas pēc politisko uzskatu tuvības. Respektīvi, nevis Latvijas vai Polijas sociāldemokrāti un konservatīvie veido vienotas Latvijas vai Polijas deputātu grupas, bet Latvijas konservatīvie strādā kopā ar Polijas konservatīvajiem un Latvijas sociāldemokrāti - ar Polijas sociāldemokrātiem.
Saprotams, ka tad arī visas grupas politika, lēmumi un idejas ir sociāldemokrātiskas vai konservatīvas, vai vēl kādu citu ideoloģiju pārstāvošas. Turklāt lēmumi ir kolektīvi, un, pat ja kāds sociāldemokrāts pievienotos konservatīvajiem, neko jau ietekmēt viņš tur nevarētu.
Un te nu ir paradokss – „zaļie”, kas Latvijā sevi pieskaita labējiem (reizēm centristiem – kā nu sanāk), Briselē metīsies turienes zaļo un viņu sabiedroto - izteikti kreisi noskaņotu deputātu grupu - apskāvienos.
Eiropas Parlamentā pašlaik ir divas grupas, kurās ir zaļie - „Eiropas apvienotie kreisie/Ziemeļvalstu zaļie kreisie spēki” un „Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība”. Abas ir kreisas, lai neteiktu vairāk, apvieno sociālistiski, komunistiski, kreisi un zaļi noskaņotus deputātus.
„Zaļo/Eiropas Brīvajā apvienībā” ir apvienojušies Vācijas zaļie no “Bundnis 90/Die Grunen”, Dānijas sociālisti, Zviedrijas Pirātu partijas priekšstāvji, Francijas ekoloģisti, Nīderlandes zaļie kreisie un tā tālāk. Latviju tajā pārstāv rūdīts kreisais Alfrēds Rubiks.
Savukārt „Eiropas apvienotie kreisie/Ziemeļvalstu zaļie kreisie spēki” sastāvā ietilpst Grieķijas, Portugāles un Čehijas komunisti, Vācijas kreisie “Die Linke”, kreisie deputāti no Kipras, Dānijas, Francijas, kā arī Zviedrijas zaļie un tā tālāk. Latviju grupā pārstāv odiozā Tatjana Ždanoka.
Ja Rubiku un Ždanoku ievēlēs vēlreiz, tad viens no viņiem Briselē laipni sagaidīs Latvijas zaļos un ierādīs, kur atrodas darba telpas, kur ēdnīca un kur labierīcības. Protams, protams, Rubiks un Ždanoka ir pietiekami iejūtīgi, lai nelietotu uzrunu “biedrs”. Taču no kāda komunista, kam tradīcijas svētākas, gan var sagaidīt “biedrene Šulca” vai "biedri Seržant”, vai kāds nu zaļais tiks ievēlēts.
Tāpēc nav brīnums, ka apvienības „zemnieku” galā valdot nopietns satraukums par zaļo partneru šādu kreisu izvēli, viņi skatoties Tautas partijas grupas vai par Konservatīvo un reformistu virzienā.
Es nevēlos, lai manu viedokli uztvertu kā vēršanos pret ZZS sarakstu un tās deputātiem. Taču mani mulsina šajā apvienībā ietilpstošo zaļo nodomi par to, ar ko biedroties pēc vēlēšanām. Manuprāt, būtu tikai loģiski, ka šādā situācijā ikviens no saraksta kandidātiem tomēr iepriekš atklāj savu izvēli, vai viņš ies pie Rubika, Ždanokas vai tomēr pie Junkera vai vēl kur citur. Lai ir zināms, kuru svītrot, kuru ne. Tāpat būtu vēlams arī no citām lielajām partijām dzirdēt par to, kurai grupai ievēlētie deputāti pievienosies. Lai nesanāk tā, ka balso it kā par labējiem, bet pēc tam ievēlētie deputāti patiesībā izpalīdz komunistiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
