LDz neatklāj Kamaldiņa atalgojumu, amats bijušajam SAB šefam izveidots no jauna
B. Rulle22.02.2011.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Pēc vairāku dienu centieniem un virknes uzdotu jautājumu Pietiek tā arī neizdevās no valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) saņemt atbildes uz jautājumu, kāds būs bijušā SAB šefa Laiņa Kamaldiņa atalgojums īpaši viņam no jauna izveidotajā amatā LDz. Valstij piederošā uzņēmuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Antra Birzule informāciju par Kamaldiņa atalgojumu atteicās sniegt, aizbildinoties ar to, ka Kamaldiņš jaunajā amatā „nav valsts amatpersona, līdz ar to informācija par darba līguma noteikumiem nav publiski pieejama informācija”.
Skopas bija arī LDz preses pārstāves uzņēmuma vārdā sniegtās atbildes uz Pietiek jautājumiem, kāpēc Kamaldiņš izraudzīts par LDz Drošības direkcijas vadītāju un kāpēc Kamaldiņa iekārtošanai LDz speciāli veidots jauns amats.
No Birzules atbildēm izrietēja, ka Kamaldiņa amatam LDz izveidota jauna struktūra - Drošības direkcija, kas esot vajadzīga „sakarā ar dzelzceļa satiksmes drošības jautājumu pieaugošo aktualitāti”. Savukārt darbs LDz bijušajam SAB šefam un ZZS „krusttēvam” Ventspils mēram Aivaram Lembergam pietuvinātajam Kamaldiņam piedāvāts, jo „Kamaldiņa kungu vadīt valsts a/s Latvijas dzelzceļš Drošības direkciju uzaicināja uzņēmuma Prezidentu padome, ņemot vērā viņa pieredzi drošības jautājumos un sakarā ar to, ka šobrīd L.Kamaldiņš bija atvērts darba piedāvājumiem”.
Līdz trešdienas vakaram Pietiek neizdevās saņemt LDz atbildes uz jautājumiem, kas ir „Prezidentu padome” un kā tieši tā uzrunājusi Kamaldiņu.
Atbildot uz lūgumu atklāt Kamaldiņa atalgojumu, jo LDz ir valstij 100% piederoša akciju sabiedrība, Birzule norādīja: „Vēršam uzmanību, ka L.Kamaldiņš nav valsts amatpersona, līdz ar to informācija par darba līguma noteikumiem nav publiski pieejama. Darba līgums ir divpusējs līgums starp darba devēju un darba ņēmēju, un saskaņā ar Komerclikuma 19.panta noteikumiem valsts a/s Latvijas dzelzceļš informācijai un dokumentiem, kas skar darbinieku atalgojumu, ir piešķīrusi komercnoslēpuma statusu.”
Pietiek jau rakstīja, ka Kamaldiņam, pēc a/s Latvijas kuģniecība drošības dienesta vadītāja amata zaudēšanas tiek gatavota silta vietiņa satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) pārraudzībā esošajā LDz, un uzņēmums šo informāciju apstiprināja. Kamaldiņš, kurš tiek dēvēts par Lemberga neformālo drošības struktūru vadītāju, amatu LK zaudēja pēc tam, kad Kuģniecība decembra beigās izslīdēja no Lemberga kontroles.
Kamaldiņš dēvēts par vienu no zinošākajiem ar Lembergu saistītajiem „drošības dienestu profesionāļiem”. Ar Lembergu saistītajās aprindās Kamaldiņš tiek raksturots kā „ļoti labi informēta” persona, kas atrodas ļoti tuvu Lembergam. Bijušo SAB priekšnieku, kurš pēc darba SAB tika iekārtots Lemberga kontrolētās LK drošības dienestā, dēvē par Lemberga drošībnieku, kurš, izmantojot savus sakarus, iespējams, dažam izlīdzējis arī privāto kolekciju papildināšanā ar noklausīšanās iekārtām.
Runas par ļoti tuvo saikni ar Lembergu Kamaldiņš dēvējis par „galīgiem murgiem, baumām, nomelnošanas kampaņu, meliem, nav neviena fakta”. Ar šādām frāzēm bijušais SAB šefs atspēkojis pret sevi vai paša izveidoto SAB vērstās aizdomas par noziegumu piesegšanu. Šo smago aizdomu kontā ir bijušas arī bažas par deviņdesmito gadu beigu lielākajā korupcijas skandāla - Latvenergo trīs miljonu lietas - piesegšanu un naudas saņemšanu no Lihtenšteinā reģistrētas ārzonas savā kredītkartē.
2007.gada sākumā, kad ekspremjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) darbības laikā Saeimā tika virzīti asi kritizētie grozījumi drošības iestāžu likumos, Kamaldiņš parādījās publiskajā apritē kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) konsultants. Tomēr šo amatu viņš neieguva.
Tagad ar Kamaldiņa rokrakstu tiek saistītas KNAB šefa Normunda Vilnīša ieceres par KNAB reformu un citas Vilnīša aktivitātes, arī daudzie iesniegumi prokuratūrai, iebilstot premjera rezolūcijām par KNAB reformas apturēšanu.
Vilnītis nav noliedzis, ka pazīst Kamaldiņu, taču noraidījis, ka no bijušā SAB šefa un ar Lemberga ietekmi saistītā Kamaldiņa saņēmis vērtīgus padomus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
