Lemberga izteikumi par kontrabandas specdienestu „jumtu”: Bondars – kādam vajadzētu reaģēt, bet ne jau man
PIETIEK25.06.2016.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Kopš 8. jūnija, kad Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē KNAB, SAB un VID pārstāvjus Juri Jurašu, Aigaru Sparānu, Ediju Ceipi un Jāni Boroviku ļoti skaidri saistīja ar kontrabandas „jumtošanu”, pagājušas divarpus nedēļas, taču Lemberga nosauktās personas tāpat kā tiesībsargāšanas iestādes ir centušās uz šiem izteikumiem nereaģēt. Pietiek turpina pēc kārtas publicēt Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) locekļu skaidrojumus – kāpēc viņi par šādām šķietami sensacionālām ziņām neko lāga nezinot un īsti arī nevēloties zināt, jo tur nekā īpaša neesot un tie arī neesot īsti apgalvojumi. Nākamais pēc komisijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, komisijas locekļa Kārļa Seržanta un Ringolda Baloža – vēl viens opozīcijas pārstāvis Mārtiņš Bondars
- Par Lemberga kunga pēdējiem izteikumiem par iespējamo specdienestu darbinieku saistību ar kontrabandas jumtošanu. Esat ar to iepazinies?
- Es iepazinies neesmu, es esmu tikai virsrakstu līmenī to dzirdējis, bet, ja Lemberga kungam ir šāda informācija, viņam noteikti ir jādodas uz prokuratūru un jāliek viss galdā, jo galu galā Lemberga kungs vairāk nekā 20 gadus ir bijis tiešā varas tuvumā. Ja viņam ir šādas zināšanas un fakti, tad es domāju, ka viņam jādodas uz tiesībsargājošām institūcijām.
- Bet jūs kā Nacionālās drošības komisijas deputāts - ko jūs esat darījis saistībā ar šo paziņojumu?
- Es saistībā ar Lemberga kunga paziņojumiem ne tikai par vienu, bet dažādām sfērām, kas skar nacionālo drošību, darījis neesmu neko, jo viņš ir Zaļo un zemnieku savienības, nu, teiksim tā, ietekmīgākais politiķis, ietekmīgākais politiķis Latvijā kopumā, un Zaļo un zemnieku savienība acīmredzot, esot pie varas, esot gan prezidentūrā, gan Ministru prezidenta amatos, un, vadot valdību, ja tas būtu nopietni, es ceru, ka viņi rīkotos...
- Tad tas iemesls, kāpēc jūs neko nedarāt, - tāpēc, ka viņš ir saistīts ar Zaļo un zemnieku...
- Acīmredzot viņiem ir vairāk informācijas nekā mums, un Lemberga kungs nenāk uz mūsu frakciju, bet nāk uz Zaļo un zemnieku savienību, pie mums jau viņš uz frakciju nenāk, viņš jau it kā ir tikai vienas pilsētas mērs, kurš pat ir mazliet atstādināts no pienākumu pildīšanas. Tāpēc Zaļajiem un zemniekiem būtu nepieciešams rīkoties. Es šos paziņojumus personīgi, ja jūs man vaicājat, kādā veidā es viņus uztveru, es domāju, ka šiem paziņojumiem nav nekāda pamata, ka tā ir vienkārši publiskās telpas piepildīšana.
- Ja šiem paziņojumiem nav nekāda pamata, tad iznāk, ka tā ir vēršanās pret valsts varu? Vai tur nevajadzētu varbūt kaut kā vērsties pret Lemberga kungu?
- Tas ir jautājums prokuratūrai. Es neesmu tas, kas uzrāda apsūdzības. Prokuratūra ir tā, kura uzrāda apsūdzības, un izvērtē. Un Drošības policija.
- Bet jūs esat Nacionālajā drošības komisijā...
- Jā. Prokuratūra un Drošības policija ir tie, kuri uzrāda apsūdzības. Nacionālā drošības komisija ir tikai tā institūcija, kura, teiksim tā, uzrauga šo institūciju darbību.
- Jā, un tieši jūs kā šo institūciju uzraugs…?
- Jā, nu, tad, kad nāk atskaitīties šīs institūcijas uz Nacionālo drošības komisiju, tad mēs viņiem arī šādus jautājumus uzdodam.
- Kad viņi nāks atskaitīties?
- To es jums nedrīkstu teikt, jo Nacionālās drošības komisijas darba kārtība ir ierobežotas pieejamības informācija.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
