Lemberga roka aiz tiesneša izgāšanas diskomfortu koalīcijā nerada

Vienotība diplomātiska par ZZS, kritizē aizklāto balsojumu praksi

Aizklātajā balsojumā par Judina ievēlēšanu Augstākās tiesas Senāta tiesneša amatā ceturtdien nobalsoja 40 deputāti, 27 bija pret, bet 22 atturējās. Tā kā „atturēties” ir līdzvērtīgs balsojumam „pret”, viņa kandidatūra tika izgāzta.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nenoliedz, ka pats balsojis pret, un arī koalīcijas partnerus Vienotībā viņš trešdienas vakarā tā dēvētajā „mazajā koalīcijas sanāksmē” informējis, ka zaļajiem zemniekiem par Judinu būs brīvais balsojums.

Līdz šim jaunās Saeimas un valdības dienaskārtībā nebija nonākuši tiesiskuma jautājumi, kas varētu izgaismot Vienotības vēlētājiem svarīgo vērtību nesakritību ar Lemberga ietekmē tapušiem ZZS lēmumiem. Taču Vienotības politiķi uz jautājumiem par ZZS motivāciju un Lemberga roku šajā balsojumā izsakās ļoti diplomātiski.

 „Varbūt kāds cits pret viņu balsoja. Kā es varu pateikt, vai tie bija mūsu koalīcijas partneri?” Pietiek norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). „Ja mēs ņemsim tīri juridiski, tad es nezinu, kurš ir kā balsojis,” norāda deputāts Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš jau trešdienas pievakarē koalīcijas apspriedē no Brigmaņa uzzinājis par zaļo zemnieku iebildēm pret Judinu.

„Es varu tikai pateikt to argumentāciju, kas tika minēta – ka viņam [Judinam] ir liela prakse tiesību jomā, bet viņam nav prakses kā tiesnesim,” stāstīja Šadurskis. Jautāts, vai pieņēmis šo kritiku un viņam tā šķitusi argumentēta, Šadurskis atbildēja lakoniski: „Nē, es to vienkārši uzklausīju.” Viņaprāt, šis balsojums varētu Saeimā atjaunot diskusiju par grozījumiem Kārtības rullī, lai amatpersonas tiktu ievēlētas atklātos balsojumos, „jo deputāts nav pilnīgi suverēns, brīvs savas gribas paudējs, viņš tomēr ir savu vēlētāju pārstāvis, un, ja vēlētāji nezin, ko viņa ievēlētais deputāts dara, kā viņš balso aizklātos balsojumos, tad tas nav pareizi”.

Arī Čepāne, kuras vadītā Juridiskā komisija iepriekš atbalstīja Judina kandidatūru un virzīja apstiprināšanai plenārsēdē, uzskata notikušo par piemēru nepieciešamībai izskaust aizklāto balsojumu praksi. „Es uzskatu, ka šis ir atkal viens no gadījumiem, kas apliecina to, ka šeit vajag atklātu balsošanu, jo šajā gadījumā bez argumentācijas, bez jebkādiem pārmetumiem pa kluso, pa kaktiem atkal sarunāja, jo Juridiskajā komisijā gandrīz visi bija par, tikai viens atturējās,” saka Čepāne.

Viņa atgādina, ka Judins vienmēr ir publiski paudis viedokli „par atsevišķiem, sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem sevišķi krimināltiesību jomā”, bet Lemberga vārdu, kuram šie viedokļi bijuši kritiski, politiķe nepiemin, jo aizklātā balsojumā neesot pierādāms, ka ret Judina likteni izšķīrusi tieši ZZS. „Vislielāko diskomfortu man rada gļēvulība nespēt nostāties un pateikt, kas ir kas,” Pietiek atbildēja Čepāne, jautāta, vai pēc šī balsojuma nejūt diskomfortu, strādājot vienā koalīcijā ar Lemberga ietekmē esošo ZZS.

Iepriekšējā reizē, kad Saeima 2009. gada oktobrī slēgtajā balsojumā izgāza Augstākās tiesas tiesneša kandidātu Māri Vīgantu, sacēlās vētra, un atsevišķi Pilsoniskās savienības un Jaunā laika politiķi to nodēvēja par draudiem demokrātijai un tiesiskumam. Tagad retorika ir mērenāka. Arī Vīganta gadījumā bija aizdomas par Lemberga atriebību juristam, kas īstenota ar ZZS deputātu rokām. Proti, Vīgants savulaik bija lēmis par Lemberga apcietināšanu. 

Zaļie zemnieki noliedz ietekmi no malas

„Par ko jūs tagad runājat?” sākumā atvaicāja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Brigmanis, kad Pietiek uzdeva jautājumu par Judinu, tā uzsvērti izrādīdams, ka šis balsojums zaļajiem zemniekiem nav bijis principiāls. Viņš nenoliedza, ka pats nav balsojis par Judinu, bet uzsvēra, ka nekādi norādījumi frakcijas deputātiem, kā balsot, neesot doti, tādēļ nevarot teikt, ka tieši ZZS balsis izgāzušas Judinu.

„Kādi jums ir argumenti, ka zaļie zemnieki ir balsojuši pret vai atturējušies? Jums ir speciālas izdrukas? Jums ir pieeja balsošanas mašīnai? Un kāpēc jūs domājat, ka žurnālisti var iespaidot un uzbrukt deputātiem? Es domāju, katrs deputāts ir brīvs savā izvēlē, kā balsot. Es personīgi Judina kungu ne reizi savā dzīvē neesmu saticis, nepazīstu, bet es par viņu atturējos. Cilvēks, kuram absolūti nav prakses kā tiesnesim, viņš ir labs tieslietu eksperts – par to viņam neviens nevar pārmest, bet tas ir tas lielais jautājums, vai tādā amatā var momentā ielekt, man kaut kā šķiet – diez vai,” klāstīja Brigmanis.

ZZS frakcija trešdienas sēdē esot ieklausījusies deputāta Laimja Šāvēja viedoklī, kurš kā Juridiskās komisijas loceklis uzklausījis Judinu un lēmis par viņa virzīšanu uz balsojumu. Šāvējs frakciju informējis, ka atturējies komisijas balsojumā, jo viņam šķitis – uz Augstākās tiesas senatora amatu nevar pretendēt cilvēks, kuram nav iepriekšējas praktiskā darba pieredzes kādā tiesā. „Es domāju, ka šis cilvēks ir ļoti kompetents, bet tajā pašā laikā es saprotu, ka viņam nav tiesu pieredzes. Augstākās tiesas tiesnesis – tas jau nav rajona tiesas tiesnesis, tiesneši taču iziet ciklu, pārejas posmu,” Pietiek ceturtdien teica Šāvējs.

Noraida kritiku par Judina nekvalificēšanos

Deputāts, kurš līdz ievēlēšanai 10. Saeimā bija Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs, noliedz, ka viņa argumentāciju pret Judinu vai visas frakcijas viedokli šajā balsojumā būtu ietekmējis kāds no ārpuses, arī par Judina iepriekš paustajiem viedokļiem, kas nav bijuši izdevīgi Lembergam, viņš neesot bijis informēts. „Es atvainojos, es par šādu iemeslu nezinu, nezinu, kādēļ šādi iemesli tagad tiek kultivēti, kādēļ tiek minēti, jo man šādas informācijas vispār nav. Man nav bijusi ne iespēja, ne vajadzība sekot līdzi katra speciālista viedoklim par Lemberga kungu. Par Lemberga kungu laikam izsaka tik daudz personu savus viedokļus, ka kas tad var to visu apkopot,” uzsvēra Šāvējs.

Savukārt cita ZZS frakcijas deputāte, arī Juridiskās komisijas locekle, Dana Reizniece (Latvijai un Ventspilij) komisijā nobalsojusi par Judina kandidatūru, bet ceturtdienas plenārsēdē ir atturējusies. Arī viņa noliedz, ka viņas viedokli būtu iespaidojis kāds no malas, un par Judina komentāriem Lemberga tiesvedības sakarā Reizniece nemaz neesot bijusi informēta.

Frakcijas Par labu Latviju vadītājs Saeimā Edgars Zalāns atzīst, ka ceturtdien nobalsojis pret Judinu un lieto tieši tos pašus argumentus, kādus ZZS: ka Judinam nav darba pieredzes tiesā. „Es gaidīju, ka kāds, kurš viņu virzīja, pateiks, kāpēc cilvēks bez tiesu darba pieredzes, kurš nav tiesā strādājis, tiek virzīts. Varbūt, ka tas mani būtu pārliecinājis,” Pietiek teica Zalāns.

Čepāne, kura pati iepriekš ir bijusi Satversmes tiesas tiesnese un ir atzīta tieslietu autoritāte, Judina kandidatūru vērtē kā izcili piemērotu Augstākās tiesas senatora amatam. Arī pats Judins ZZS un PLL deputātu kritiku noraida un norāda uz deputātu nezināšanu par Augstākās tiesas Senāta vietu un lomu tiesu sistēmā. „Viņi droši vien neizprot, kas ir Augstākās tiesas Senāts – ar ko tas nodarbojas un ko es esmu darījis visus šos gadus. Senāts ir pēdējā tiesu instance, kas pieņem lēmumus kasācijas kārtībā, tā nepārbauda pierādījumus, Senāts ir iestāde, kas lemj par principiem, vai tie ir pareizi vai nepareizi. Un es tieši ar to pēdējos gados nodarbojos – izklāstīju savus atzinumus pētījumos, tiesu prakses apkopojumos, ko izmanto tā pati Augstākā tiesa. Tādēļ darbs Senātā nebūtu kaut kas jauns manā karjerā – es darītu tieši to pašu,” skaidro Judins.

Judina ekspertīze bijusi Lembergam un Šķēlem netīkama

Judins kā krimināltiesību eksperts pēdējos gados bieži ticis izvaicāts medijos, tostarp saistībā ar politiski sensitīvām tiesvedībām, kas attiecas uz ZZS faktisko līderi Aivaru Lembergu un Tautas partijas tēvu Andri Šķēli. Ekspertīze, ar kuru publiski vairakkārt uzstājies Judins, nav bijusi abu ietekmīgo vīru interesēs. „Es saprotu, ka ir cilvēki, kas negribētu, lai es strādātu tiesā, jo eksperti analizē un izsaka viedokļus, bet tiesneši pieņem lēmumus, un, ja es strādātu Augstākās tiesas Senātā, tad tie lēmumi būtu galīgi, un es saprotu, ka dažiem cilvēkiem tas varbūt nepatiktu,” jautāts, vai saskata aiz savas kandidatūras izgāšanas kādu, piemēram, Lemberga ietekmi, Pietiek ceturtdien diplomātiski norādīja pats Judins.

Judins nāca klajā ar kritiku tiesnesei Velgai Gailītei, kad 2007. gada septembrī Rīgas Centra rajona tiesa atcēla ar Šķēles vārdu saistītās digitālās TV lietas pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarinājumu, radot juridisku strīdu, vai līdz ar to nav beidzies ierosinātais kriminālprocess un spēku zaudējušas uzrādītās apsūdzības.

Tāpat Judins bija kritisks 2007. gada jūlijā, kad Rīgas apgabaltiesas tiesnese Tamāra Broda nolēma mainīt drošības līdzekli Lembergam no apcietinājuma uz mājas arestu, bet tiesa kavējās publiskot pilnu sprieduma tekstu un motīvus. „Es neko līdzīgu neatceros,” laikrakstam Diena tolaik teica Judins, notikušo nodēvējot par „ļoti sliktu precedentu”.

Tāpat 2009. gada martā Judins kā no juridiskā viedokļa „absurdu” nodēvēja Lemberga iesniegto civilprasību par morālā kaitējuma, kopumā 400 tūkstošu latu, piedziņu no trim prokuroriem, kas izmeklēja viņa krimināllietu. Par absurdu prasība tika saukta, jo prokurori, izmeklējot kriminālprocesu, pārstāv valsti, nevis kādas privātas intereses. Turklāt kriminālprocesa tiesiskais regulējums neparedz apsūdzētā vēršanos pret prokuroriem civiltiesiskā kārtībā. Aiz šīs Lemberga prasības tika saskatīts viens mērķis — „šaut uz prokuroriem”, tā mēģinot pārtraukt vai novilcināt iztiesāšanu.

Tiesa, vēl nesen, 2010. gada rudenī, kad interneta vietnē rokasgramata.com tika publicēti Lemberga krimināllietas materiāli un viņa, un viņa ģimenes locekļu bankas kontu izdrukas, Judins notikušo kritizēja, faktiski publiskajā telpā atbalstot Lembergu retoriku. Judins izteicās, ka neatkarīgi no mērķiem un uzvārdiem publiskot šādus dokumentus vēl pirms tiesas sprieduma ir nelāgs precedents un būtu jādomā par likuma pilnveidošanu.

Novērtē šo rakstu: