Iesaki rakstu: 
Lai arī Ventspils mērs Aivars Lembergs TV3 raidījumam Nekā personīga, komentējot savas intereses vēja enerģijas biznesā, ironiski noskaldīja: „Tur nav smakas no Lemberga un tamlīdzīgi,” tā tomēr nav. Par Lemberga „smaku” vēja enerģijas biznesā, kurā līdz šim lielākais spēlētājs ir ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošie Vēja parki pie Grobiņas, liecina fakts, ka vēl līdz 14.janvārim ar Lembergu biznesu apsaimniekošanu cieši saistītājam Andrim Linužam piederēja 50% firmā Enercom Plus. Tieši par šīs firmas interešu publisko aizstāvi vēja biznesā kļuvis Lembergs un viņa vadītā Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.
Lemberga rūpes par vēja enerģiju saistītas ar vēja enerģijas kvotām, kuras garantē obligāto šīs zaļās enerģijas iepirkumu par fiksētu tarifu vairāku gadu garumā un par kuru sadali lemj ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) vadītā Ekonomikas ministrija (EM). Kvotu iegūšana nozīmē, ka konkrētās ar vēja enerģijas biznesu saistītās firmas saražoto enerģiju par fiksētu tarifu iepirks a/s Latvenergo. Kvota, kuru gribētu iegūt Enercom Plus un par ko uztraucies Lembergs, uzņēmumam garantētu vēja enerģijas iepirkumu vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā.
Īpašniekos Lemberga „zēni”
Kā liecina, uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, kopš pērnā gada janvāra līdz pat šā gada 14.janvārim 50% Enercom Pluss īpašnieks bijis Linužs. Viņš jau ilgstoši darbojas dažādos uzņēmumos, kuri saistīti ar Lemberga interešu pārstāvību un tiek saukts par vienu no Lembergu ģimeni apkalpojošajiem menedžeriem.
Līdz 17.decembrim, kad ekstremālos apstākļos pie Lejastiezumu konferenču un sporta centra piebraucamā ceļa notika a/s Latvijas kuģniecība ārkārtas akcionāru sapulce, pēc kuras LK izslīdēja no Lemberga ietekmes, Linužs bija LK valdes loceklis.
Pirms kļūšanas par LK valdes locekli Linužs bija bankrotējušās a/s Preses nams valdes priekšsēdis, iepriekš Linužs darbojās arī a/s Ventbunkers laikā, kad šis uzņēmums bija Lemberga kontrolē.
Kā Pietiek atzinuši ar Ventspils biznesu saistīti pārstāvji, Linužu nevarot dēvēt par uzņēmēju vai īpašnieku, viņš esot tā sauktais investīciju menedžeris, kurš iesaistījies Lembergu ģimenes interešu un investīciju pārvaldīšanā.
Tieši Linužam, kā 50% īpašniekam līdz 14.janvārim piederošā Enercom Plus ir tā ar vēja enerģijas biznesu saistītā kompānija, kas, kā paziņojis Ventspils mērs, vērsusies pie viņa vadītās Tranzīta biznesa asociācijas ar lūgumu rast iespēju palīdzēt risināt konfliktu ar Ekonomikas ministriju.
Pēc paša Lemberga aizvadītās nedēļas nogalē medijiem paustā, Enercom Plus ieskatā EM netaisnīgi sadalījusi garantētās vēja enerģijas iepirkuma kvotas, piešķirot tās komercsabiedrībai, kuras uzņēmēji ir īpaši pietuvināti ministrijas vadībai. Lembergs par netaisnību pret Enercom Plus solījis vērsties Valsts kontrolē.
Kopš šā gada 14.janvāra, kā rāda firmas.lv dati, ar Lembergu saistītais Linužs sev piederošās daļas pārdevis un par Enercom Plus 70% īpašnieku kļuvusi kāda Tallinā reģistrēta kompānija SEFE Team Pu. Atlikušo 30% Enercom Plus īpašnieks ir Ivars Naglis. Arī viņš netieši saistīts ar Lemberga interesēm – Naglis ir pārstāvis kompānijā Latmar Holding, kas ir viena no tā sauktajiem mazajiem a/s Venstpils nafta akcionāriem.
Puse kvotu - Lemberga oponenta miljonāra Berķa firmai
Vēja enerģijas kvotas, par kuru sadali satraucies Lembergs, EM dalīja 2009.gada vasarā.
Lemberga un ar viņu saistītās Enercom Plus neapmierinātību un pārmetumus Kamparam par vēja enerģijas kvotu sadali, visticamāk, izraisījis fakts, ka 54,83% no kopējās vējā enerģijas kvotas (apjoms, kuram garantēts obligātais iepirkums par konkrētu tarifu) saņēmusi Lemberga oponentam Ventspils uzņēmējam Olafam Berķim piederošā firma TCK. Berķis ir viens no redzamākajiem tā sauktajiem Lemberga oponentiem, kas asi vērsies pret Ventspils mēru, Berķis saistīts arī ar atbalstu Vienotības partijām.
Enercom Plus 2009.gada vasarā, ieguva obligātā iepirkuma kvotu tikai nelielā apjomā, 0,32% no kopējās vēja enerģijas daudzuma. Tomēr šīs ar Lembergu saistītās firmas ambīcijas vēja enerģijas ražošanā bija krietni lielākas, EM pieteiktais potenciāli saražojamās vēja enerģijas apjoms veido 80 MW. Ja par visu šo apjomu Enercom Plus būtu ieguvis obligātā iepirkuma kvotu, tad šī firma par saražoto vēja enerģiju no Latvenergo gūtu vairāk nekā desmit miljonu latu ienākumus ik gadu.
Līdz šim Enercom Plus uzbūvējusi vienu 2,7 MW vēja ģeneratoru Popes pagasta Lipstiņos, Ventspils novadā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
