Lembergs? Jūs ko! Kas tas vispār tāds? Mums rūpe tikai par valsti!
Zaļo un Zemnieku savienība30.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Eiroatlantiskais kurss un dalība NATO ir pamatā mūsu valsts drošībai. Ieilgusī karadarbība Ukrainā liek pārvērtēt situāciju un atbildīgi pieņemt izsvērtus lēmumus. No Ukrainas pieredzes varam mācīties to, cik svarīga ir prezidenta loma ārlietās un spēja ātri un izlēmīgi rīkoties.
"Mums visiem ir jārīkojas valstiski atbildīgi un jāizvēlas profesionāli labākais valsts prezidents neatkarīgi no partejiskas piederības vai kādiem citiem subjektīviem apstākļiem. Latvijai ir nepieciešams prezidents, kurš ir gatavs aktīvam darbam no pirmās dienas," akcentē ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis.
Satversmē teikts, ka valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, un Latvijai ir būtiski, lai valsts prezidents ir starptautiski atpazīstams, ar kontaktiem ārvalstīs. Tāds, kuru sadzird un uzklausa starptautiskos forumos un divpusējās tikšanās reizēs ar citu valstu līderiem. E.Rinkēvičs, kurš ir bijis gan Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, gan ārlietu ministrs, pilnībā atbilst šiem kritērijiem.
Līdztekus ārpolitikas un drošības jautājumiem ZZS no valsts prezidenta sagaida izpratni par iekšpolitiskajiem procesiem un stāvēšanu pāri atsevišķu politisko partiju interesēm. ZZS uzskata, ka tautas mandāts, iegūts, izejot cauri vēlēšanu procesam, ir svarīgs priekšnosacījums, lai valsts augstākā amatpersona baudītu sabiedrības atbalstu.
Šis atbalsts ir nozīmīgs, lai valsts prezidents varētu iedvesmot tautu, būt par impulsu valsts ekonomiskās attīstības sekmēšanai un labklājības pieaugumam, vienlaikus prasot atbildību no valdības par nepieciešamo reformu īstenošanu.
"Mums ir nepieciešamas reformas un uzlabojumi daudzās nozarēs, lai stiprinātu ekonomiku, drošību un celtu iedzīvotāju labklājību. Prezidentam ir jāuztur šie neērtie jautājumi politiķu dienas kārtībā, nevis jāizvairās no tiem vai pat vēl trakāk - jāpiesedz neizdarītais. Prezidentam ir jābūt tam, kurš palīdz aizstāvēt visu mūsu iedzīvotāju intereses," norāda V.Valainis.
ZZS arī akcentē, ka, izdarot izvēli par labu E.Rinkēvičam kā valsts prezidentam, partiju apvienība ir rīkojusies valstiski atbildīgi, neejot pavadā atsevišķu koalīcijas un opozīcijas partiju intrigām. "Šajā laikā mums visiem jābūt maksimāli vienotiem un ikkatram no mums - Saeimas deputātiem, ir jāspēj nostāties pāri politiskajām ambīcijām, jābūt vienotiem un jārīkojas valstiski," atzīst V.Valainis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
