Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piektdien savā ministra kabinetā ticies ar apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Ko runājis ar Lembergu, ministrs neatklāja.
Ministra oficiālajā darba kārtībā, kā liecina ministrijas mājās lapā internetā pieejamā informācija, tikšanās ar Ventspils mēru todien nebija paredzēta. Abi pēc tikšanās no Dūklava kabineta iznākuši smaidīgi un apmierināti.
Otrdien ministrs, Pietiek jautāts par ko viņam piektdien bijusi saruna ar Lembergu, kurš tiek dēvēts par ZZS „krusttēvu”, tikšanos apstiprināja, taču par tās saturu bija izvairīgs
Savās atbildēs ministrs koķetēja, nevis konkrēti atbildēja uz jautājumiem, izvairoties apspriest tikšanās ar Lembergu mērķi.
Dūklavs neoficiāli tiek saukts par vienu no Lemberga favorītiem ZZS vadošo politiķu rindās. Valdības veidošanas sarunās Lembergs, argumentējot ar vēlētāju lielo atbalstu, uzstāja, ka Dūklavam jāsaglabā ministra amats.
Viens no jautājumiem, kas varētu būt aktuāls Lembergam un kuru var risināt ar zemkopības ministra palīdzīgo roku, saistīts ar biodegvielas ražotāja Bio-Venta jau ilgstošiem centieniem vienoties par valsts atbalstu biodegvielas ražošanai un veidu, kā valsts šai Ventspils ražotnei samaksās subsīdijas parādu – aptuveni 12,6 miljonus latu. Tāpat Bio-Venta jau ilgstoši cenšas saņemt valsts garantijas kredītam, kam nepieciešama līguma noslēgšana ar ZM pakļautībā esošo Lauku atbalstu dienestu.
Lemberga interesi par Bio-Venta var uzskatīt par personīgu, jo viņa ģimenes locekļiem piederošā kompānija ALA Investments ir pastarpinātā biodegvielas ražotājas īpašniece. Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, 74% Bio-Venta daļu īpašniece ir kompānija VK Tranzīts, kuras lielākā īpašniece ar 45,1% ir Lemberga ģimenei piederošā ALA Investments.
Dūklava atbildes par tikšanos ar Lembergu
Jūs piektdien ministrijā tikāties ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, - kāds bija tikšanās iemels?
Vai tas kāds valstiski svarīgs notikums...
Par jūs runājāt, vai Lemberga kungs pie jums bieži viesojas?
Nav bieži.
Kāds tad bija sarunu temats?
Nedomāju, ka tas bija saistīts ar valstiski svarīgiem jautājumiem.
Konkrētāk?
Kāpēc jūs domājat, ka es jums gribu izstāstīt?
Jūs esat ministrs, Lemberga kungs – pašvaldības vadītājs, vai tad tā nav oficiāla tikšanās? Vai pilsētas mēri pie jums bieži brauc vizītēs?
Nu jā, brauc.
Kurš, piemēram, bija pēdējais mērs, ar kuru tikāties pirms Lemberga?
Jelgavas mērs Rāviņš. Nu, kad viņš bija, precīzi neatceros.
Tad sanāk, ka ar ZZS saistītie mēri pie jums brauc?
Nu, es nezinu, vai zaļie, nu, visādi brauc.
Tomēr par ko tad jūs ar Lemberga kungu runājāt?
Par darbu.
Konkrētāk jūs varat pateikt?
Nevaru.
Kāpēc?
Tāpēc, ka es domāju – tas nav tā ļoti labi.
Vai šī bija pirmā reize, kad Lemberga kungs pie jums ieradās ministrijā?
Nē. Man daudzi mēri brauc un ne pirmo, ne otru, ne trešo reizi.
Vai tad viņš regulāri ierodas?
Nē, regulāri neierodas. Ierodas tad, kad ir kādi jautājumi.
Piektdien tā bija saskaņota tikšanās?
Protams, ka viņš pazvanīja, ka būs. Cilvēks pazvana. Ja jūs nāksiet, nepieteiksities, nevarēsit runāties, varbūt citi cilvēki sēdēs priekšā.
Kāds tad šoreiz bija Lemberga jautājums?
Nu, redz, nav tādas atbildes. Nav. Viss, beidzam. Paldies, čau.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
