Lēmums nekandidēt Lembergam draud ar politiskās ietekmes zaudēšanu
PIETIEK08.08.2011.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Socioloģiskie pētījumi, kas pasūtīti īpaši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vajadzībām un cirkulē apvienības iekšienē, rāda, ka zaļie zemnieki ārkārtas vēlēšanās pašlaik var cerēt uz labi, ja 10 deputātu vietām. Līdz ar to sabiedrībā popularitāti vēl aizvien saglabājušā Aivara Lemberga lēmums tomēr nekandidēt Saeimas vēlēšanās viņam var atspēlēties ar politiskās ietekmes zaudēšanu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Lembergs šoreiz kandidēšanai bijis tuvāk kā jebkad, un viens no iemesliem, kādēļ viņš šo lēmumu nav spējis pieņemt, ir jau pašlaik zināmais tiesvedības kalendārs nākamajam gadam, kas paredz ierašanos Rīgas apgabaltiesas namā teju katru dienu.
Šoreiz tas nebija politiskais teātris, kā varēja šķist pēc daudzajām reizēm, kad Aivars Lembergs bija uzturējis intrigu, bet beigās tik un tā paziņojis, ka Saeimas vēlēšanās nekandidēs. ZZS šoreiz tiešām līdz pēdējai minūtei bija centusies Lembergu pierunāt uz kandidēšanu, apzinoties citādi sliktās izredzes vēlēšanās, tādēļ zaļo zemnieku līderi pirmdienas preses konferencē līdzās Ventspils mēram izskatījās sašļukuši kā caurdurti baloni.
Pēc vairāku klātbijušo stāstītā, ZZS cilvēki Lembergu par kandidēšanu bija centušies pierunāt līdz pēdējai minūtei, par ko ļāva noprast arī Ventspils mēra preses konferences kavēšanās, kuras sākums bija nolikts tūlīt pēc zaļo zemnieku valdes sēdes. Lembergam atklātos vārdos ļauts noprast, ka, viņam nekandidējot, ne tikai apdraudēta ZZS ietekmīga pārstāvniecība 11. Saeimā, bet arī var sarukt lojalitāte pašam Ventspils mēram zaļo zemnieku biedru un atbalstītāju vidū, kuri šoreiz kā nekad no viņa gaida kandidēšanu. Zaļo nometnes iekšienē runā, ka tradicionālie līdzekļi - Lemberga iesaiste priekšvēlēšanu kampaņā un piedalīšanās premjera kandidētu diskusijās - šoreiz var nepalīdzēt, lai saglabātu ZZS esošo ietekmi.
Vēl pirmdienas pusdienlaikā no informētiem avotiem ar Lemberga interesēm saistītās aprindās - no politiskajām līdz tranzītbiznesa un juristu - bija dzirdami pilnīgi pretēji viedokļi par to, vai viņš paziņos par kandidēšanu no ZZS saraksta. Tie, kuri apzinājās šī lēmuma izšķirošo nozīmi esošajā situācijā pēc Saeimas atlaišanas un Lemberga izraudzīšanos par galveno mērķi „karā” pret oligarhiem, uzturēja intrigu, apgalvojot, ka Ventspils mērs ir tuvu tam, lai ietu sarakstā. Tas, kādēļ Lembergs nosvērās par nekandidēšanu, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, saistīts arī ar to, ka Ventspils mērs par savu izšķirošo kaujas lauku uzskata nevis ārkārtas vēlēšanas, bet tiesas zāli. Jau tapis zināms nākamā gada tiesas kalendārs, kas atšķirībā no vaļīgā vasaras režīma Lembergam prasīs ierasties tiesas zālē uz tā dēvētās Ventspils amatpersonu lietas izskatīšanu teju vai katru dienu. Lembergs šajā lietā apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu un citiem noziegumiem.
Atlaistajā Saeimā ZZS bija 22 vietas, kas viņiem stabili nodrošināja pārstāvniecību koalīcijā un līdz ar to Lembergam ietekmi uz valdības lēmumiem, tostarp par investīciju pārdali Ventspils pašvaldības interesēs. Ja var ticēt zaļo zemnieku socioloģijas datiem, kas pasūtīti iekšējām vajadzībām, bez Lemberga sarakstā šis politiskais spēks pašlaikvar cerēt uz labi, ja 10 vietām parlamentā. Tas nodrošina Saeimas deputāta mandātus redzamiem un populāriem ZZS politiķiem, bet nedod Lembergam tik vajadzīgo politisko ietekmi. Lembergs pirmdien, uzrunājot to aptuveni trešo daļu Latvijas balsstiesīgo, kuri būtu gatavi par viņu balsot, aicināja visus tos, kas vēlas viņu redzēt premjera amatā, balsot par ZZS. Bet šis jau vairākas Saeimas vēlēšanas pēc kārtas izmantotais triks šoreiz var arī nepalīdzēt – Lembergam simpatizējošie vēlētāji jau vairākas reizes ir redzējuši, ka balsošana par ZZS nematerializējas Lembergā kā valdības vadītājā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
