Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Kanceleja lēma lūgt papildu finansējumu, lai paaugstinātu atalgojumu līdz konkurētspējīgākam līmenim," tā uz jautājumu, kādēļ 2023. gada budžetā Valsts prezidenta kanceleja pieprasījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro atalgojuma palielināšanai, atbildēja Valsts prezidenta kancelejā.

Lsm.lv jau vēstīja, ka, ņemot vērā 2023. gadā piešķirto papildu finansējumu atlīdzību palielināšanai, vidējā atlīdzība amata vietai mēnesī Valsts prezidenta kancelejā tagad sasniedz 4368 eiro un ir visaugstākā visā valsts pārvaldē, nedaudz apsteidzot Augstāko tiesu un Valsts kanceleju, būtiski – Saeimu. "Kas notiek Latvijā?" sīkāk analizēja vairāk kā 3,2 miljonu eiro lielās izmaksas atlīdzībām, kas paredzētas prezidenta kancelejas budžetā.

 Valdības sagatavotajā un Saeimas apstiprinātajā valsts budžetā lasāms, ka pērn atlīdzībām Valsts prezidenta kancelejai plānoja gandrīz 2,6 miljonus eiro, bet šim gadam apstiprinātā summa ir vairāk nekā par 24% lielāka. Amata vietu skaits nemainās – 61, ieskaitot prezidentu.

Gada sākumā valdības apstiprinātajos papildus izdevumos, kad "aiz borta" palika dažādi pieprasījumi veselības, sociālajās, izglītības un citās jomās, starp budžeta prioritātēm tika iekļauts finansējuma palielinājums Valsts prezidenta kancelejai vairāk nekā miljona apmērā, no kā lielākā daļa – 586 117 eiro – ir "kapacitātes stiprināšanai".

Budžeta paskaidrojumos redzams, ka visa šī summa paredzēta atlīdzību palielināšanai ar pamatojumu "Nodrošināt atlīdzības palielinājumu atbilstoši grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un pamatojoties uz izmaiņām mēnešalgu diapazonā".

Šāds pamatojums ir neviennozīmīgs, bet noteikti – nevienlīdzīgs. Likums paredz obligātu atalgojuma pieaugumu valsts prezidentam, kas no augšminētajām summām ir niecīga daļa. Tikmēr darbinieku līdzšinējais atalgojums Valsts prezidenta kancelejā attiecīgos mēnešalgu diapazonos jau līdz šim bija augstāks nekā citās iestādēs, kurās daudzviet uz šādiem atalgojuma pieaugumiem nevar cerēt.

Jābūt konkurētspējīgākiem nekā citiem?

Nule kā valsts prezidenta mājaslapā publicētā informācija par amatpersonu un darbinieku mēnešalgu apmēru atklāj mēnešalgu diapazonus dažādās prezidenta kancelejas amatu grupās. Tajā gan izpaliek informācija par piemaksām un prēmijām, kas arī ietilpst kopējā atlīdzību budžetā.

Publiskā informācija liecina, ka laika posmā kopš 2019. gada, kad amatā stājās Egils Levits, Valsts prezidenta kancelejas darbinieku atlīdzībām paredzēto līdzekļu kopējais apmērs audzis par vairāk nekā 60%. Šajā summā ietilpst arī valsts prezidenta atalgojums. Jau vēstīts, ka valsts prezidenta mēnešalga no šā gada 1. janvāra pieauga par 1702 eiro.

Tomēr Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane rakstiskā atbildē raidījumam "Kas notiek Latvijā?" raksta: "Darba slodzes un atalgojuma nesabalansētības dēļ pēdējos gados darba tiesiskās attiecības ar kanceleju ir pārtraukuši vairāki augsti kvalificēti darbinieki – juristi, konsultanti, komunikācijas speciālisti, informācijas tehnoloģiju speciālisti, tehniskā nodrošinājuma speciālisti. Arī meklējot jaunus darbiniekus, kanceleja ir saņēmusi atteikumus nekonkurētspējīgas darba samaksas dēļ."

Kā zināms, atalgojuma konkurētspēja ir visas valsts pārvaldes problēma, taču publiski nav ziņu, ka atalgojuma problēmu dēļ tā ir akūta tieši Valsts prezidenta kancelejā un kāds no redzamiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem būtu atstājis darbu tieši atalgojuma dēļ.

"Šī brīža atalgojums amatiem pret mēnešalgu grupu intervāla maksimumu ir robežās no 62 % līdz 97 %," – tā kancelejas pārstāve atbildēja uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem par atalgojumu celšanu vēl ar šā gada februārī. Te jāatgādina, ka saskaņā ar Valsts kancelejas datiem, līdz šā gada sākumam vairāk nekā septiņiem tūkstošiem dažādās valsts pārvaldes iestādēs strādājošiem atalgojums nesasniedza pat mēnešalgu grupu minimumus.

Savukārt apkopojumā par nodarbināto slodzēm sadalījumā pa mēnešalgu intervāliem uz 2022. gada oktobri, kas līdz šim ir aktuālākie dati, no vairāk kā 28 tūkstošiem resoru iestādēs strādājošo, atšķirībā no prezidenta kancelejas, tikai ļoti nelielai daļai, vairākiem simtiem, atalgojums pārsniedza viduspunktu jeb 50%. Iecere par darba samaksu vidēji 80% no privātā sektora ir datēta tikai ar 2027. gadu, un šā gada valsts budžets neparedz finansējumu plašiem un būtiskiem atalgojuma pieaugumiem.

Vadībai līdz 5986 eiro, padomniekiem līdz 4585 eiro, personālvadībai – 3355 eiro mēnesī

"Darba samaksas pieaugums amatu kategorijām ir dažāds. Individuāli tika izvērtēts iespējamais paaugstinājums, ņemot vērā arī esošo atalgojumu, no 3% līdz 25%. Nepārsniedzot mēnešalgu grupu intervāla maksimumu, vidējais paaugstinājums izveidojās 20 %" – tā pieaugumu skaidro Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja. Augstākā līmeņa amatiem mēnešalgu plānots palielināt līdz konkrētās mēnešalgu grupas intervāla viduspunktam, savukārt atbalsta personālam pieaugums ierobežots līdz 25%.

Trīs augstāk atalgotie amati intervālā no 5189 līdz 5986 eiro ir kancelejas vadītājs, vadītāja vietnieks un valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, kuros strādā attiecīgi Andris Teikmanis, Laila Jurcēna un Sarmīte Ēlerte. Vidējā mēnešalga – 5592 eiro. Prezidenta padomnieku vidējā alga tagad ir 4299 eiro, liecina publiski pieejamā informācija. 

Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajos datos vēl nav publicētas visu prezidenta kancelejas vadības un padomnieku iesniegtās deklarācijas. Starp publicētajām ir Valsts prezidenta kancelejas vadītāja A. Teikmaņa deklarācija, kurā uzrādīta 67 100 eiro alga, tātad vidēji gandrīz 5591 eiro mēnesī. Savukārt Levita padomniece Aiva Rozenberga deklarācijā norādījusi, ka viņas alga 2022. gadā bijusi gandrīz 58 262 eiro jeb vidēji 4855 eiro mēnesī – tātad tā jau pērn bijusi virs valsts prezidenta padomnieku šāgada atalgojuma diapazona augšējās robežas.

Salīdzinot Valsts prezidenta kancelejas publiskoto informāciju par amatpersonu un darbinieku mēnešalgām ar vairāku citu valsts iestāžu publicēto informāciju, vidējās mēnešalgas Valsts prezidenta kancelejā ir visnotaļ dāsnas. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē informācijas sistēmu drošības pārvaldnieka vidējā mēnešalga ir 1554 eiro, bet vadošā personāla speciālista vidējā mēnešalga – 1200 eiro. Pārtikas un veterinārajā dienestā augstākā informācijas tehnoloģiju speciālista vidējā mēnešalga ir 1780 eiro, bet personāla vadītāja vidējā mēnešalga – 1620 eiro. Tikmēr Valsts prezidenta kancelejā "informācijas tehnoloģiju funkciju" nodrošinātāju vidējā mēnešalga ir 2907 eiro, bet vienīgajai "personālvadības funkciju" nodrošinošajai amata vietai vidējā mēnešalga ir 3355 eiro.

Rezerves atvaļinājumiem un pabalstiem, prēmijas reizi gadā

Valsts budžetā minētā vidējā atlīdzība amata vietai ietver gan ne vien mēnešalgu, bet arī darba devēja sociālās iemaksas, iespējamās piemaksas, prēmijas un pabalstus. Valsts prezidenta kancelejas šā gada budžetā minētā vidējā atlīdzība 4368 eiro apmērā, arī atskaitot sociālās iemaksas, ir lielāka nekā vidusmēra alga, summējot publiski norādītās vidējās mēnešalgas. Līdz ar to  budžetā atlīdzībām paredzētā summa – 3,234 miljoni eiro ar uzviju pārsniedz to, kas nepieciešama publiski pieejamo mēnešalgu izmaksai.

Jautāta par to, vai budžetā ieplānotā "rezerve", kas pārsniedz pusmiljonu eiro, paredzēta piemaksām un prēmijām, Deičmane raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja, ka regulāras piemaksas Valsts prezidenta kancelejas darbinieki nesaņem. Aprēķinot budžeta pieprasījumu, atlīdzībām paredzētajā summā gan tiekot iekļauta arī nauda, kas vajadzīga atvaļinājuma pabalstu izmaksai 50% apmērā no darbinieka mēnešalgas, rezerve gadījumiem, ja kādam no darbiniekiem būtu jāizmaksā sociālais pabalsts, piemēram, saistībā ar tuvinieka nāvi un arī nauda vienas prēmijas izmaksai. Tomēr regulāru piemaksu neesot, bet prēmiju, kuras apmērs ir līdz 75% no mēnešalgas, darbinieks varot saņemt ne biežāk kā vienu reizi gadā.

Jāatzīmē gan, ka, izpētot Valsts kases ikmēneša pārskatus par valsts budžeta izpildi, raidījums "Kas notiek Latvijā?" konstatēja, ka aizvadītā gada pēdējos mēnešos summas, kuras Valsts prezidenta kanceleja tērējusi atlīdzībām, ir manāmi lielākas nekā šā gada pirmajos trīs mēnešos, kad valstī bija tā dēvētais tehniskais budžets. Piemēram, aizvadītā gada novembrī atlīdzībās izmaksāti 242 763,50 eiro, bet šā gada janvārī – 180 302,30 eiro; aizvadītā gada decembrī – 232 445,07 eiro, bet šā gada februārī – 189 054,43 eiro.

Detalizētākus datus par prezidenta kancelejas darbinieku algām kancelejas pārstāve raidījumam "Kas notiek Latvijā?" atteicās izsniegt, kā pamatojumu minot Valsts prezidenta kancelejas darbinieku datu aizsardzību un norādot, ka detalizēta informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...