Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Kanceleja lēma lūgt papildu finansējumu, lai paaugstinātu atalgojumu līdz konkurētspējīgākam līmenim," tā uz jautājumu, kādēļ 2023. gada budžetā Valsts prezidenta kanceleja pieprasījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro atalgojuma palielināšanai, atbildēja Valsts prezidenta kancelejā.

Lsm.lv jau vēstīja, ka, ņemot vērā 2023. gadā piešķirto papildu finansējumu atlīdzību palielināšanai, vidējā atlīdzība amata vietai mēnesī Valsts prezidenta kancelejā tagad sasniedz 4368 eiro un ir visaugstākā visā valsts pārvaldē, nedaudz apsteidzot Augstāko tiesu un Valsts kanceleju, būtiski – Saeimu. "Kas notiek Latvijā?" sīkāk analizēja vairāk kā 3,2 miljonu eiro lielās izmaksas atlīdzībām, kas paredzētas prezidenta kancelejas budžetā.

 Valdības sagatavotajā un Saeimas apstiprinātajā valsts budžetā lasāms, ka pērn atlīdzībām Valsts prezidenta kancelejai plānoja gandrīz 2,6 miljonus eiro, bet šim gadam apstiprinātā summa ir vairāk nekā par 24% lielāka. Amata vietu skaits nemainās – 61, ieskaitot prezidentu.

Gada sākumā valdības apstiprinātajos papildus izdevumos, kad "aiz borta" palika dažādi pieprasījumi veselības, sociālajās, izglītības un citās jomās, starp budžeta prioritātēm tika iekļauts finansējuma palielinājums Valsts prezidenta kancelejai vairāk nekā miljona apmērā, no kā lielākā daļa – 586 117 eiro – ir "kapacitātes stiprināšanai".

Budžeta paskaidrojumos redzams, ka visa šī summa paredzēta atlīdzību palielināšanai ar pamatojumu "Nodrošināt atlīdzības palielinājumu atbilstoši grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un pamatojoties uz izmaiņām mēnešalgu diapazonā".

Šāds pamatojums ir neviennozīmīgs, bet noteikti – nevienlīdzīgs. Likums paredz obligātu atalgojuma pieaugumu valsts prezidentam, kas no augšminētajām summām ir niecīga daļa. Tikmēr darbinieku līdzšinējais atalgojums Valsts prezidenta kancelejā attiecīgos mēnešalgu diapazonos jau līdz šim bija augstāks nekā citās iestādēs, kurās daudzviet uz šādiem atalgojuma pieaugumiem nevar cerēt.

Jābūt konkurētspējīgākiem nekā citiem?

Nule kā valsts prezidenta mājaslapā publicētā informācija par amatpersonu un darbinieku mēnešalgu apmēru atklāj mēnešalgu diapazonus dažādās prezidenta kancelejas amatu grupās. Tajā gan izpaliek informācija par piemaksām un prēmijām, kas arī ietilpst kopējā atlīdzību budžetā.

Publiskā informācija liecina, ka laika posmā kopš 2019. gada, kad amatā stājās Egils Levits, Valsts prezidenta kancelejas darbinieku atlīdzībām paredzēto līdzekļu kopējais apmērs audzis par vairāk nekā 60%. Šajā summā ietilpst arī valsts prezidenta atalgojums. Jau vēstīts, ka valsts prezidenta mēnešalga no šā gada 1. janvāra pieauga par 1702 eiro.

Tomēr Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane rakstiskā atbildē raidījumam "Kas notiek Latvijā?" raksta: "Darba slodzes un atalgojuma nesabalansētības dēļ pēdējos gados darba tiesiskās attiecības ar kanceleju ir pārtraukuši vairāki augsti kvalificēti darbinieki – juristi, konsultanti, komunikācijas speciālisti, informācijas tehnoloģiju speciālisti, tehniskā nodrošinājuma speciālisti. Arī meklējot jaunus darbiniekus, kanceleja ir saņēmusi atteikumus nekonkurētspējīgas darba samaksas dēļ."

Kā zināms, atalgojuma konkurētspēja ir visas valsts pārvaldes problēma, taču publiski nav ziņu, ka atalgojuma problēmu dēļ tā ir akūta tieši Valsts prezidenta kancelejā un kāds no redzamiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem būtu atstājis darbu tieši atalgojuma dēļ.

"Šī brīža atalgojums amatiem pret mēnešalgu grupu intervāla maksimumu ir robežās no 62 % līdz 97 %," – tā kancelejas pārstāve atbildēja uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem par atalgojumu celšanu vēl ar šā gada februārī. Te jāatgādina, ka saskaņā ar Valsts kancelejas datiem, līdz šā gada sākumam vairāk nekā septiņiem tūkstošiem dažādās valsts pārvaldes iestādēs strādājošiem atalgojums nesasniedza pat mēnešalgu grupu minimumus.

Savukārt apkopojumā par nodarbināto slodzēm sadalījumā pa mēnešalgu intervāliem uz 2022. gada oktobri, kas līdz šim ir aktuālākie dati, no vairāk kā 28 tūkstošiem resoru iestādēs strādājošo, atšķirībā no prezidenta kancelejas, tikai ļoti nelielai daļai, vairākiem simtiem, atalgojums pārsniedza viduspunktu jeb 50%. Iecere par darba samaksu vidēji 80% no privātā sektora ir datēta tikai ar 2027. gadu, un šā gada valsts budžets neparedz finansējumu plašiem un būtiskiem atalgojuma pieaugumiem.

Vadībai līdz 5986 eiro, padomniekiem līdz 4585 eiro, personālvadībai – 3355 eiro mēnesī

"Darba samaksas pieaugums amatu kategorijām ir dažāds. Individuāli tika izvērtēts iespējamais paaugstinājums, ņemot vērā arī esošo atalgojumu, no 3% līdz 25%. Nepārsniedzot mēnešalgu grupu intervāla maksimumu, vidējais paaugstinājums izveidojās 20 %" – tā pieaugumu skaidro Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja. Augstākā līmeņa amatiem mēnešalgu plānots palielināt līdz konkrētās mēnešalgu grupas intervāla viduspunktam, savukārt atbalsta personālam pieaugums ierobežots līdz 25%.

Trīs augstāk atalgotie amati intervālā no 5189 līdz 5986 eiro ir kancelejas vadītājs, vadītāja vietnieks un valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, kuros strādā attiecīgi Andris Teikmanis, Laila Jurcēna un Sarmīte Ēlerte. Vidējā mēnešalga – 5592 eiro. Prezidenta padomnieku vidējā alga tagad ir 4299 eiro, liecina publiski pieejamā informācija. 

Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajos datos vēl nav publicētas visu prezidenta kancelejas vadības un padomnieku iesniegtās deklarācijas. Starp publicētajām ir Valsts prezidenta kancelejas vadītāja A. Teikmaņa deklarācija, kurā uzrādīta 67 100 eiro alga, tātad vidēji gandrīz 5591 eiro mēnesī. Savukārt Levita padomniece Aiva Rozenberga deklarācijā norādījusi, ka viņas alga 2022. gadā bijusi gandrīz 58 262 eiro jeb vidēji 4855 eiro mēnesī – tātad tā jau pērn bijusi virs valsts prezidenta padomnieku šāgada atalgojuma diapazona augšējās robežas.

Salīdzinot Valsts prezidenta kancelejas publiskoto informāciju par amatpersonu un darbinieku mēnešalgām ar vairāku citu valsts iestāžu publicēto informāciju, vidējās mēnešalgas Valsts prezidenta kancelejā ir visnotaļ dāsnas. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē informācijas sistēmu drošības pārvaldnieka vidējā mēnešalga ir 1554 eiro, bet vadošā personāla speciālista vidējā mēnešalga – 1200 eiro. Pārtikas un veterinārajā dienestā augstākā informācijas tehnoloģiju speciālista vidējā mēnešalga ir 1780 eiro, bet personāla vadītāja vidējā mēnešalga – 1620 eiro. Tikmēr Valsts prezidenta kancelejā "informācijas tehnoloģiju funkciju" nodrošinātāju vidējā mēnešalga ir 2907 eiro, bet vienīgajai "personālvadības funkciju" nodrošinošajai amata vietai vidējā mēnešalga ir 3355 eiro.

Rezerves atvaļinājumiem un pabalstiem, prēmijas reizi gadā

Valsts budžetā minētā vidējā atlīdzība amata vietai ietver gan ne vien mēnešalgu, bet arī darba devēja sociālās iemaksas, iespējamās piemaksas, prēmijas un pabalstus. Valsts prezidenta kancelejas šā gada budžetā minētā vidējā atlīdzība 4368 eiro apmērā, arī atskaitot sociālās iemaksas, ir lielāka nekā vidusmēra alga, summējot publiski norādītās vidējās mēnešalgas. Līdz ar to  budžetā atlīdzībām paredzētā summa – 3,234 miljoni eiro ar uzviju pārsniedz to, kas nepieciešama publiski pieejamo mēnešalgu izmaksai.

Jautāta par to, vai budžetā ieplānotā "rezerve", kas pārsniedz pusmiljonu eiro, paredzēta piemaksām un prēmijām, Deičmane raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja, ka regulāras piemaksas Valsts prezidenta kancelejas darbinieki nesaņem. Aprēķinot budžeta pieprasījumu, atlīdzībām paredzētajā summā gan tiekot iekļauta arī nauda, kas vajadzīga atvaļinājuma pabalstu izmaksai 50% apmērā no darbinieka mēnešalgas, rezerve gadījumiem, ja kādam no darbiniekiem būtu jāizmaksā sociālais pabalsts, piemēram, saistībā ar tuvinieka nāvi un arī nauda vienas prēmijas izmaksai. Tomēr regulāru piemaksu neesot, bet prēmiju, kuras apmērs ir līdz 75% no mēnešalgas, darbinieks varot saņemt ne biežāk kā vienu reizi gadā.

Jāatzīmē gan, ka, izpētot Valsts kases ikmēneša pārskatus par valsts budžeta izpildi, raidījums "Kas notiek Latvijā?" konstatēja, ka aizvadītā gada pēdējos mēnešos summas, kuras Valsts prezidenta kanceleja tērējusi atlīdzībām, ir manāmi lielākas nekā šā gada pirmajos trīs mēnešos, kad valstī bija tā dēvētais tehniskais budžets. Piemēram, aizvadītā gada novembrī atlīdzībās izmaksāti 242 763,50 eiro, bet šā gada janvārī – 180 302,30 eiro; aizvadītā gada decembrī – 232 445,07 eiro, bet šā gada februārī – 189 054,43 eiro.

Detalizētākus datus par prezidenta kancelejas darbinieku algām kancelejas pārstāve raidījumam "Kas notiek Latvijā?" atteicās izsniegt, kā pamatojumu minot Valsts prezidenta kancelejas darbinieku datu aizsardzību un norādot, ka detalizēta informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...