Levita kancelejas vadītājs piedraudējis „Viltvārža” autoram ar kriminālsodu par „prettiesisku privāta rakstura informācijas iegūšanu un publicēšanu”

Vēstulē, ko Lato Lapsa publicējis sociālajā tīklā Facebook un kura pretēji ierastai lietvedībai nav noformēta uz Valsts prezidenta kancelejas veidlapas, A. Teikmanis vairākkārt norādījis, ka tieši E. Levita uzdevumā atsaka ne tikai informācijas sniegšanu, bet arī atļaujas došanu iepazīties ar dažādiem valsts iestāžu rīcībā esošiem materiāliem.

Kā izriet no A. Teikmaņa vēstules, prezidents nav ieinteresēts tajā, lai kāds pārbaudītu datus par viņa gūto izglītību un sacerētajiem zinātniskajiem darbiem: „Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 3. janvāra vēstuli, informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju Hamburgas Universitātē iepazīties ar viņa zinātniskajiem darbiem, kā arī nesniedz Jums atļauju Hamburgas Universitātē iepazīties ar viņa iegūtajiem izglītības dokumentiem un dokumentiem, kas apliecina viņa apgūtos kursus attiecīgo izglītības programmu ietvaros.”

Publiski ir izskanējušas ziņas, ka E. Levita runu un rakstu krājums „Valstsgriba” pērn izdots ar nopietniem autortiesību pārkāpumiem, un A. Teikmaņa vēstulē norādīts, ka par šo tēmu prezidents izteikties atsakās: „Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 4. janvāra vēstuli par grāmatu “Valstsgriba”, informēju, ka Egils Levits neplāno Jums sniegt informāciju vai atbildes par grāmatas “Valstsgriba” sagatavošanu un izdošanu.”

Sabiedrībā ilgu laiku ir izskanējušas dažādas versijas par to, kāda īsti pilsonība vai pat vairākas pilsonības ir bijušas un ir tagadējam valsts prezidentam. Izrādās, ka arī par šo jautājumu E. Levita nostāja ir skaidra – sabiedrībai par to nekas precīzi nav jāzina. „Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 5. janvāra vēstuli, informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju iepazīties ar Vācijas Federatīvās Republikas varas iestāžu rīcībā esošo informāciju par viņu,” raksta A. Teikmanis, piebilstot, ka sabiedrībai pietiek ar E. Levita intervijās teikto par šo tēmu.

Tāpat vēl aizvien tiek izteiktas dažādas versijas par to, kādā veidā E. Levitam ar ģimeni 1972. gadā izdevās izceļot no Padomju Savienības, taču arī par šo tēmu prezidents vēlas ne tikai klusēt, bet arī nepieļaut, lai tiktu publiskoti arhīvu materiāli. „Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 6. janvāra vēstuli, informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju Latvijas nacionālajā arhīvā iepazīties ar Iekšlietu ministrijas Vīzu un ārvalstu pilsoņu reģistrācijas nodaļas Jonasa Levita ar ģimeni emigrācijas lietu, kas datēta ar 21.01.1970. - 21.06.1972,” raksta E. Levita kancelejas vadītājs.

A. Teikmanis vēstulē arī izteicis nepārprotamu brīdinājumu par to, ar ko var beigties informācijas vākšana par pašreizējā prezidenta biogrāfijas noslēpumiem: „Vēlos uzsvērt, ka prettiesiska privāta rakstura informācijas iegūšana un publicēšana jeb nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem ir kriminālsodāma darbība, par ko var tikt piemērots Krimināllikumā paredzētais sods.”

Šī vēstule pilnā apmērā ir publicēta arī jaunās grāmatas interneta vietnē www.viltvardis.com. Interesanti, ka tieši pēc vēstules un citas informācijas publicēšanas par gaidāmo grāmatu šī vietne trešdienas vakarā piedzīvoja apjomīgu tā saucamo DDoS uzbrukumu, līdz ar ko vairākas stundas tās darbība bija paralizēta.

Savukārt Lato Lapsa sociālajā tīklā Facebook ir ievietojis šādu ierakstu: „Liels paldies, godātie jaunās grāmatas vietnes www.viltvardis.com lasītāji un komentāru autori! Ir tiešām patīkami apzināties, ka grāmata ir radījusi tik lielu interesi, vēl nemaz neparādoties grāmatnīcu plauktos, un ka ir tik daudz tās saturā tik ļoti ļoti ieinteresētu ļaužu. Arī sekmīgi pārlaistais DDoS uzbrukums lapai un manai necilajai personai veltīto komentāru gūzma rada patiesu gandarījumu par paveikto un dod vēl papildu impulsu strādāt pie grāmatas otrās daļas. Liels visiem paldies! Grāmatnīcās "Viltvārdim" vajadzētu parādīties jau nākamnedēļ. Meli vienmēr nāk gaismā.”

Novērtē šo rakstu: