Levitam būtu jāzina, ka Latvijas valsts prezidentu ievēl Saeimas deputāti, nevis koalīcija, partija vai valdība
Andris Kulbergs26.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Koalīcija, lūdzu, ievēliet mani," teica Egils Levits, kam jāzina, ka prezidenta ievēlēšana ir noteikta Satversmē un prezidenta vēlēšanu likumā. Latvijas valsts prezidentu ievēl 100 Saeimas deputāti tieši aritmētiski un nevis politiski. Neievēl koalīcija, partija vai valdība…
Pats Levits pirms četriem gadiem skaidri izteicās būt ievēlēts ar vairākumu un arī opozīcijas deputātu balsīm! Gribu norādīt, ka pašreizējā situācijā neviens no kandidātiem nespēj būt ievēlēts bez opozīcijas balsīm. Interesanti būtu precizēt, kuri ir Levita sarakstā prokremliskie?
Šobrīd redzam sekas tam, ka prezidents netika ievēlēts caur kārtīgu demokrātisku debašu, izvērtēšanas procesu, bet gan koalīcijas politisko tirdziņu. Tauta to ir novērtējusi ar zemāko reitingu vēsturē. Varbūt būtu vērts pieturēties nevis pie politikas, bet gan pie Satversmes?
Lai apgalvotu, ka „Apvienotais saraksts” nepārstāv Rietumu vērtības, ir jābūt jau īpašam izmisumam. Viens no galvenajiem katalizatoriem „Apvienotā saraksta” tapšanā bija tieši Krievijas iebrukums Ukrainā un vēlme nosargāt Rietumu kursu, kas ir skaidri parakstīts valdības memorandā, deklarācijā un mūsu darbos.
Ja kādam nav skaidras mūsu valsts prezidenta kandidāta vērtības, tās var viegli noskaidrot, kaut tikai vienu reizi izsniedzot caurlaidi Ministru kabinetā. Pēc būtības Krišjānis Kariņš, paužot nostāju par „Apvienotā saraksta” valsts prezidenta kandidāta “neskaidrajām vērtībām”, apšauba arī tās koalīcijas partnera vērtības, jo Uldis Pīlēns ir viens no dibinātājiem, kas sniedzis lielu ieguldījumu „Apvienotā saraksta” vērtību un politiskās programmas izstrādē.
„Apvienotais saraksts” bija tas, kas ar Edvardu Smiltēnu ieviesa Satversmes izmaiņas, panākot atklātu prezidenta vēlēšanu balsošanu. Pieminēšu, ka Vaira Vīķe-Freiberga tika iebalsota PAR ar 88 balsīm no 100. Levits piedāvā neielaist opozīciju Saeimā, kas ir antikonstitucionāli.
Šīs nevajadzīgās intrigas un neveiklie PR triki tikai grauj Latvijas augstākā valsts amata - prezidenta prestižu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
