Iesaki rakstu: 
Trāpīgi sāpīgi teica «cilvēks-konjaks» (vai viņa piārists): Dievs, sargi mani no draugiem, ar naidniekiem pats tikšu galā!
Tiesa, franču imperatoram kādā brīdī sava gudrība laikam gan piemirsās. “Baļķa nesēja” arods ir mūžīgs, tas sastopams ne tikai starp cilvēkiem. Loči, nelielās zivis, kas eskortē haizivis, noteikti ir svēti pārliecinātas: bez viņu atbalsta žokļainais monstrs sen pazustu ar visām spurām…
Dziedi vai raudi, tautumeita, taču Egils Levits – intelektuālis un atmodas darbinieks ar perfekti dzidru starptautisku reputāciju – tiešām ir ideāli piemērots valsts galvas postenim. Jo īpaši pēc iepriekšējās raudzību reizes, kad viņa kandidatūra kvalificējās vairāku spēcīgu personību publiskajā “skaistumkonkursā” un izgāja caur Saeimas balsojuma dzirnām.
Pats Eiropas Savienības Tiesas* tiesnesis savu vērtību apzinās un precīzi turpina to audzēt. Tādēļ arī garantētas ievēlēšanas pretenzija, ko viņš izvirza Saeimas partijām, ir pilnīgi pamatota.
Droši vien tas bija neizbēgami, ka latvju sabiedriskajos darbiniekos – vai tādos, kuri sevi tajos ieskaita – radās pēkšņa nieze palīdzēt Levitam iekļūt Rīgas pilī. Īpaši tāpēc, ka viņš to var, nedod, Die’s, izdarīt arī bez šiem palīgiem.
Tieši tāda man rādās “maipuķīšu revolūcijas trubadūres” Māras Zālītes, “tūrisma ministres” Žanetes Jaunzemes-Grendes, bļaurīgā “propesora” Aināra Dimanta & Co. pieteiktā sabiedriskā iniciatīva mudināt Egilu Levitu kandidēt, Saeimu – viņu atbalstīt.
Poētiski izsakoties, man atliek vien noelsties: ak, latvju cēlie runātāji, jums vārds ir Liekulība! Politikas uzlecošo zvaigzni it kā balstošai, taču vienīgi pašreklāmai kalpojošajai “inteliģences vēstulei” ir vismaz pāris man zināmu parakstītāju, kuriem agrāk viņu tagadējais elks bija vien nicināms “kosmopolīts”, Latviju pārdotgribošs “žYdmasons” un, pavisam skaidri (kā nu bez tā!), “pus-/žYds”. Citiem lasītājiem noteikti parakstītāju vidū atradīsies vēl kādi citi “pēkšņie pro-semīti”. Protams, diez vai man būt tam, kurš “pirmais metīs ar akmeni” kažoka apmetējiem. Kā smejies, ejiet un negrēkojiet vairs…
Šis aspekts uzrāda vēl vienu vērtīgu šķautni kristāldzidri ideālajā kandidatūrā. Man gribētos piedzīvot Egila Levita ievēlēšanu (kaut neesmu viņa fans) jau tāpēc vien, lai redzētu, vai Latvijas tauta un tās “smalkās aprindas” spēj savaldīt naida dēmonu savas apziņas tumšajā galā. Ziniet, tāds “utainības” tests visu mūsu kolektīvajam saprātam.
Šķiet, uzstājība, ar kādu tieši Nacionālā apvienība virza* augstajam amatam cilvēku ar uzvārdu, kas latinizētā veidā apzīmē piederību seno izraēļu priesteru ciltij, apliecina tās vēlmi pierādīt sev un citiem, ka “16.marta partija” ir brīva no antisemītisma murgiem. Un ka Gaida Bērziņa demisijas pamatā bija vienīgi principiāli tiesiskie apsvērumi.
Kļūstot par valsts galvu, šobrīd tik ideālais kandidāts, ko lišķi jau dēvē teju par nācijas tēvu, pavisam ātri var – iesākumā politikas kuluāru un smalku famīliju saviesīgas kafijošanas čukstos, pēc tam anonīmos interneta komentāros un drīz arī “drosmīgu” radikāļu izkliegtā naida runā – pārtapt par “parpalaino Icigu uz latvju tautas kakla”.
Jūs tiešām esat svēti pārliecināti, ka mūsu Dievzemītē nekas tāds noteikti nav iespējams? Ak, laimīgie...
Antisemītisms nav nekas tāds, kas mūsu tautai būtu atnests uz vērmahta durkļiem, tam šeit ir pietiekami senas “pašmāju tradīcijas” – gan pirmskara “akadēmiskā”, gan Staļina “pusoficiālā” un stagnācijas “ķēķa” judofobija.
Mūsu nācijas krieviskajā daļā aina ir diezgan “klāra”. Saskaņas politiķis un cilvēktiesību eksperts Boriss Cilevičs visās trijās iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās tika konsekventi atstāts aiz borta – atļaušos to pieļaut! – tāpēc, ka viņa aizstāvētais un aprūpētais elektorāts acīmredzami izvēlējās “āriskāku” kandidātu…
Protams, apvienotās Eiropas gaisu elpojot, mēs esam kļuvuši slīpētāki. Atmiņas par “varonīgo” žurnālu vai publikas jūsmu pēc Andra Šķēles piesauktās “degunu pareizības” viņa firmā mums ir sen paslaucītas zem aizmirstības tepiķa.
Egils Levits var kļūt Latvijas sabiedrībai par spieģeli, kurā tai nāktos ieraudzīt savu patieso seju. Tomēr, pieļauju, varbūt tā atklātos daudz tīkamāka, nekā prognozē mans hroniskais pesimisms. Jauki būtu piedzīvot tik patīkamu vilšanos!
* Šī institūcija ES mērogā veic Latvijas Satversmes tiesas darbu
** Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece 2015.gada 30.janvārī pirmā LNT kanālā publiski izteicās, ka Valsts prezidenta amatā vēlētos redzēt Levitu – toreiz īpaši uzsverot, ka tas ir pašas personisks viedoklis. Viņa virzīšana gan tika apsvērta jau 9. Saeimas kuluāros, pirms 2007.gadā tika ievēlēts Valdis Zatlers. Tiek apgalvots, ka tā noraidīta kā tobrīd «pārāk kosmopolītiska».
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
