Iesaki rakstu: 
Jaunā valsts prezidenta Egīla Levita preses sekretārei Aivai Rozenbergai ir noteikta iespaidīga mēnešalga, kas tuvojas pat ministra algai, - 3421 eiro mēnesī. Šī summa ir, piemēram, lielāka nekā piecu medmāsu oficiālā mēnešalga par vienu slodzi un iespaidīgi pārsniedz Rozenbergas pagājušā gada algu Latvijas institūta vadītājas amatā, - tajā viņa saņēma tikai vidēji 2000 eiro mēnesī.
Saskaņā ar Rozenbergas oficiālo amata aprakstu viņa pilda arī prezidenta „padomnieka saziņai ar sabiedrību” pienākumus, kuri kopumā ir šādi:
„1. Latvijas Republikas Satversmē noteikto valsts prezidenta funkciju īstenošanas darbību publicitātes veidošana, t.sk. Latvijas iedzīvotāju un starptautiskās sabiedrības informēšana par valsts prezidenta aktivitātēm.
2. Dalība valsts prezidenta noteikto darbības virzienu plānošanā un izpildē, īpaši atbildot par komunikācijas stratēģijas izstrādāšanu un īstenošanu.
3. Valsts prezidenta preses sekretāra pienākumu pildīšana.
4. Dalība Valsts prezidenta kancelejas komunikācijas stratēģijas izstrādē, lai nodrošinātu valsts prezidenta institūcijas mērķu un uzdevumu sasniegšanu, komunikāciju ar tās mērķauditorijām, kā ari informētu sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar valsts prezidenta institūcijas darbības jomām.
5. Valsts prezidenta kancelejas komunikācijas un sabiedrisko attiecību aktivitāšu plānošana un izpildes kontrole.
6. Valsts prezidenta kancelejas iekšējās komunikācijas veicināšana, lai sekmētu valsts prezidenta institūcijas komunikācijas mērķu sasniegšanu.
7. Sadarbības veidošana ar plašsaziņas līdzekļiem, valsts institūcijām, privāto sektoru un nevalstiskajām organizācijām komunikācijas jautājumu koordinēšanā.
8. Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs var uzdot valsts prezidenta padomniekam saziņai ar sabiedrību veikt ari citus pienākumus un uzdevumus.”
Interesanti, ka, neraugoties uz to, ka Rozenberga ir rakstiski apliecinājusi, ka iepazinusies ar šiem pienākumiem, viņa jau vairākas dienas nav spējusi sniegt atbildes uz virkni jautājumu saistībā ar darbu, kas ir veikts par iespaidīgo atalgojumu. Pašlaik šie jautājumi jau ir nosūtīti Valsts prezidenta kancelejai:
„1) kura amatpersona un pēc kādiem kritērijiem ir noteikusi mēneša atalgojuma apmēru valsts prezidenta padomniecei Aivai Rozenbergai. Atbildei pievienojiet attiecīgās lietvedības dokumentācijas kopijas.
2) kādas aktivitātes un ar kādām sekmēm minētā Valsts prezidenta kancelejas darbiniece laikā kopš stāšanās darbā Valsts prezidenta kancelejā ir veikusi, lai nodrošinātu Valsts prezidenta institūcijas mērķu un uzdevumu sasniegšanu, komunikāciju ar tās mērķauditorijām, kā arī informētu sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar Valsts prezidenta institūcijas darbības jomām,
3) kādas aktivitātes un ar kādām sekmēm minētā Valsts prezidenta kancelejas darbiniece laikā kopš stāšanās darbā Valsts prezidenta kancelejā ir veikusi, piedaloties Valsts prezidenta noteikto darbības virzienu plānošanā un izpildē, īpaši atbildot par komunikācijas stratēģijas izstrādāšanu un īstenošanu,
4) pārskatu par to, kādas aktivitātes un ar kādām sekmēm minētā Valsts prezidenta kancelejas darbiniece laikā kopš stāšanās darbā Valsts prezidenta kancelejā ir veikusi, veidojot sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, valsts institūcijām, privāto sektoru un nevalstiskajām organizācijām komunikācijas jautājumu koordinēšanā,
5) pārskatu par to, kādas aktivitātes un ar kādām sekmēm minētā Valsts prezidenta kancelejas darbiniece laikā kopš stāšanās darbā Valsts prezidenta kancelejā ir veikusi, Valsts prezidenta kancelejas iekšējo komunikāciju, lai sekmētu Valsts prezidenta institūcijas komunikācijas mērķu sasniegšanu,
6) pārskatu par to, kādas aktivitātes un ar kādām sekmēm minētā Valsts prezidenta kancelejas darbiniece laikā kopš stāšanās darbā Valsts prezidenta kancelejā ir veikusi, pildot Valsts prezidenta preses sekretāra pienākumus,
7) kādi tieši ir Valsts prezidenta preses sekretāra pienākumi, kuru pildīšana ir minēta minētās kancelejas darbinieces amata aprakstā.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
